×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.6°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
5. jūnijs, 2018
Drukāt

Maldināšana, neapdomīgs tuvredzīgums vai apzināta pretvalstiska rīcība? (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Andris Ķēniņš

Autors – Andris Ķēniņš, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors

Saeimas likumdošanas datu bāzē ir iekļauts šķietami nacionālās identitātes un latviskās kultūras telpas stiprināšanas interesēs ietērpts priekšlikums, kas paredz pienākumu visām radio stacijām savās programmās vismaz 20% apjomā spēlēt latviešu mūziku. Iniciatīvas autori norāda ne tikai uz šī priekšlikuma it kā pozitīvo ietekmi uz nacionālās kultūras telpas interesēm, bet pat piesauc pozitīvo ietekmi uz valsts budžetu – palielināšoties IIN un PVN maksājumi, savukārt citas tautsaimniecības nozares šis priekšlikums neskaršot. Ja jau viss ir tik skaisti un gludi, kāpēc šī priekšlikuma iesniedzēji nav pat pacentušies aprunāties ar radio nozari, kuru tas visvairāk sakars, kaut vai pieklājības pēc?

Atbilde varētu būt gaužām vienkārša, jo realitāte nav tik rožaina, kā to cenšas pasnigt – šāds regulējums nesasniegs definētos cēlos mērķus, mēs piespiedu kārtā nevienu neiemācīsim “mīlēt Raini” un ņemot vērā priekšlikuma graujošo ietekmi uz radio nozari, nodokļu maksājumi valsts budžetā nevis palielināsies, bet tieši otrādi – samazināsies, tā pat kā samazinās Latvijas informatīvā telpa. Neapšaubāmi, latviešu mūzikai ir ļoti būtiska vieta latviskajā kultūras telpā un nekavējoties ir jāmeklē veidi, kā atbalstīt un stimulēt tās attīstību, kā arī konkurētspējas palielināšanos, bet konkrētais priekšlikums ne tikai nav latviešu mūziķu interesēs, bet arī draud sagraut radio nozari un būtiski sašaurināt Latvijas informatīvo telpu.

Mēs vairs nedzīvojam analogā laikmetā, kad vienīgais radio konkurents bija cits radio, plate, audio kasete vai kāds cits analogs datu nesējs. Radio šobrīd pamatā konkurē ar visās digitālajās platformās esošo audio un video saturu, plaši pieejamiem interneta radio vai specifiskām mūzikas vietnēm, piemēram, “Spotify” vai “Youtube”. Mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ir mainījušas arī sabiedrības attieksmi pret radio un mūzikas patēriņu. Cilvēki vairs neklausās to ko viņiem “uzliek” vai piedāvā, viņi klausās to, kas viņiem patīk, to ko viņi grib dzirdēt. Apzinoties šo situāciju un respektējot savu klausītāju, katra radio stacija veic pētījumus, analizē sava klausītāja vajadzības un nodrošina viņam to, ko viņš vēlas.

Citādāk tas vienkārši nestrādā. Tās radio programmas, kurās ir latviešu klausītājs un, kurš pieprasa latviešu mūziku, tur tā skan, un pat pietiekami lielā apjomā, turpretī tur, kur šāda pieprasījuma nav, tur tas arī nekad nebūs. Muzikālais formāts un piedāvājums ir pamats radio staciju darbībai, tāpēc līdz ko tiks mākslīgi izjaukts līdzsvars starp muzikālo pieprasījumu un piedāvājumu, klausītāji neminstinoties aizmigrēs uz vietnēm, kur viņi var saņemt to saturu, ko vēlas. Attiecīgi latviešu mūziķi neiegūs plašāku auditoriju un lielākas autoratlīdzības. Radio nozarei savukārt tas nozīmē mazāk klausītāju, attiecīgi mazāk reklāmdevēju un ieņēmumu samazinājumu, un izrietoši mazāk autortiesību un nodokļu maksājumu. Latvijā zaudēs visi iesaistītie, bet iegūs pamatā ārvalstīs reģistrētas platformas. Paanalizējot vēl detalizētāk, mēs ieraugām vēl vienu likumsakarīgu negatīvu seku posmu. Klausītāju aizmigrēšana uz digitālajām platformām vienlaicīgi nozīmē to, ka tie pamet Latvijas informatīvo telpu, kas esošā “informatīvā kara” apstākļos ir līdzvērtīgi iešaušanai abās kājās.

Rezumējot negatīvās sekas, kuras neapšaubāmi šie likuma grozījumi izraisīs, uzskatu, ka iesniegtie likuma grozījumi nav nedz latviešu mūziķu, nedz radio nozares, nedz Latvijas informatīvās telpas, nedz arī latviskās kultūrvides interesēs. Iesniegtā likumdošanas iniciatīva nepalielinās latviešu mūzikas pieprasījumu un jaunrades attīstību, līdz ar to aicinu Saeimas deputātus neatbalstīt un nevirzīt iesniegtos grozījumus tālākai apstiprināšanai. Vienlaikus, apzinoties latviešu mūzikas nozīmi latviskajā kultūras telpā, aicinu uzsākt diskusiju par reāliem atbalsta mehānismiem latviešu mūzikas attīstībai un konkurētspējas palielināšanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. čiki-briki-egles-pupi Atbildēt

    Totāli provinciāls stulbums. Pat PSRS nespēja norobežot padlatvijas melomānus no labākā, kas toreiz skanēja pasaulē. Bet tagad bāleliņu gaišākie(!?) prāti ar likuma spēku mēģinās pie kārumiem radušos piespiest ēst $ūdu …

  2. Piekrītu autoram! Man patīk roks un smagais metāls – un tagad manā mīļākajā smagā metāla radioprogrammā katra piektā būs dziesma latviešu valodā, un ne metāliska, bet gaudulīgi šlāgerīga un bērnišķīgi salda kā piem. prāta vētras darbi, vai meiteņu auditorijai domātās reiņika dziesmas.
    Diemžēl latviešu smagā mūzika ir ne pārāk kvalitatīva un tās ir ļoti ļoti maz. Man kā kalusītājam kritīs uz nerviem, ka kāda smagāka latviešu dziemsa dienā izskanēs 10 reizes, jo latviešiem nav 1000 00000 smagā metāla dziesmu no kā var izvēlēties tā, lai tās dienā neatkārtotos vairākas reizes.
    Tas tiešām izskatās pēc mēģinājuma latviešus padzīt no radioaparātiem un pārsēdināt uz tv zombijkasti vai pieslēgt internetā pie jūtūbes.
    Piedodiet, urrā patrioti, pajoliņa kulmaņa fani, dīvāna zemnieki, 16.marta svinētāji un prievīšlatvieši, bet es, būdams īstens latvietis un pie tam latviešu nacionālists, ļoti reti klausos mūziku latviešu valodā. Galvenais iemesls – zemē mūzikas kvalitāte.

  3. Diez no kurienes tādi šmurguļi izlien?…

  4. Mankurti un globalisti kuriem trūkst pat smakas no nacionālās apzińas. 20% nav nemazam daudz. Bet šiem tas ir daudz par daudz. Kas to gribēs, turpinās klausīties savu internet radio vienalga kāds tas vietējais radio procents, vai 50 vai 5. bet ar šiem 20%, tad kad kāds, ieskaitot krievalodīgie, ieslēgs pašmāju radio, vismaz tur būs kautkas no latviskā klāt… arī ja pat vienīgi Latvijas izpildītāji kuri spēlē starptautisku muziku, nerunājot par ko vairāk kā latviešu origināldarbiem.

  5. par šo "Ķēniņu" Atbildēt

    Klausies, ķēniņ, par tevi un tavu bijušo priekšnieku dimantu var teikt tikai vienu, proti, jūs abi esat noderīgi idioti čekai. Un tikai! … vai arī tagad – speciāli priekš tevis – šofera amats tiek saukts par “Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors” ..:)))

  6. Latviešu radio bez latviskās identitātes, jo tas graujot Radio izdzīvošanu. Nu tad kāpēc mums tāds vispār ir vajadzīgs. Klapējam to radionamu ciet un miers.Pāries privātā sektorā un nebūs jāsūkstās par uzspiesto latvietību, varēs kaut visu dienu častuškas leijerēt.Un nevajadzēs tādiem mērgļiem maksāt baigo piķi.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vai viņš nelika iedarbināt piekto pantu?

Piektdien, 15.jūnijā, svētku rīkotāji informēja par drošības pasākumiem gaidāmajos XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI Deju svētkos. Papildu finansējums kārtības un drošības uzturēšanai tiekot atvēlēts katros svētkos, un šogad tiem novirzīti 790 750 eiro. No kopējās dotācijas vislielākā daļa – 308 276 eiro – novirzīta Iekšlietu ministrijai.

Svētku laikā darbosies arī Operatīvās vadības grupa, kuras pienākums būs rīkotāja vārdā nodrošināt pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. Svētku pasākumos iesaistīšot arī Nacionālos bruņotos spēkus, jo, pastāvot aizliegumam par dronu izmantošanu svētku koncertos, armijas speciālistiem atbilstoši likumam būs tiesības lidaparātus neitralizēt vai notriekt.

Vai šogad Jāņu svinēšanai nebūs par maz laika?
Draugiem Facebook Twitter Google+