Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. maijs, 2013
Drukāt

Mali saziedo vēsturisku summu


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Francijas valdība nevēlējās vilcināties ilgi. Pēc intensīvām sarunām pa telefonu un klātienē Parīzē, Briselē, Bamako pāris mēnešu laikā Eiropas Savienības centrā Briselē tika sarīkota augsta līmeņa donoru konference ar nolūku savākt līdzekļus krīzes, karu un terorisma nomocītajai Rietumāfrikas valstij Mali.


Piedaloties 103 valstīm un dažādu starptautisko palīdzības organizāciju pārstāvjiem, izdevās pārspēt cerēto – prognozēto 2 miljardu eiro vietā donori, par spīti neērtajiem krīzes apstākļiem un taupības spīlēm pašmājās, Mali vajadzībām bija gatavi šķirties no 3,25 miljardiem eiro (2,1 miljarda latu).

Lauvas tiesu naudas piešķīra Eiropas Savienība – 1,35 miljardus eiro jeb nepilnu miljardu latu, no kuriem pusi – 523,9 miljonus eiro (366,7 miljonus latu) – iedalījusi Eiropas Komisija. Arī Mali procesos iesaistītā Francija būs otra lielākā ziedotāja, piešķirot 280 miljonus eiro (196 miljoni latu).

Valsts atjaunošanas plāns paredz no krāsmatām augšup celt administrāciju, armiju, jūlijā sarīkot vēlēšanas, dot naudu ceļiem, skolām un citiem valsts dzīvei svarīgiem procesiem.

Konferences iznākums nešaubīgi bija lielākā veiksme Mali pagaidu prezidentam Dionkundam Traorem, kurš pats bija ieradies Briselē, lai sekotu līdzi sarunām.

“Lielākais panākums Eiropas attīstības vēsturē,” konferences noslēgumā atzina Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs, piebilstot, “esmu optimistisks, jo situācija Mali mainās uz labo pusi. Mali ir vieglāks gadījums nekā Afganistāna. Emu diezgan drošs, ka, sasniedzot iecerēto, izdosies atrisināt tās problēmas, kas iepriekš izraisīja drošības krīzi.”

Eiropas Komisijas, Francijas un Mali prezidenti ir personiski apņēmušies veidot kopīgu uzraudzību, lai, arī aktīvi iesaistoties donorvalstīm, kontrolētu, vai Mali ziedotā nauda sasniedz mērķi. Valsts ir pazīstama ar lielu korupcijas problēmu visos līmeņos, kas arī rada bažas, vai liela daļa labiem nolūkiem domātās naudas nenonāks nepareizās kabatās un gluži vienkārši netiks nozagta.

Viens no nosacījumiem, lai Mali valdība varētu rēķināties ar palīdzības finansējumu, ir arī pilnīgs aizliegums īstenot jebkādas militāras aktivitātes, piemēram, censties atkarot tuaregu cilšu apdzīvotos galējos valsts ziemeļus.

Mali šobrīd ir pasaules un arī Eiropas redzeslokā kā ļoti trausla drošības zona, kur korumpētajā, slikti pārvaldītajā, nabadzīgajā un skarbu laik-
apstākļu – ilgstoša sausuma – nomocītajā valstī saknes viegli laist starptautiskajam terorismam. Vēl nebūt ne tik sen par Mali runāja kā par iespējamu Afganistānu “divi”. Pirms gada Mali notika militāras grupas rīkots valsts apvērsums, un, izmantojot nemierus, apjukumu un nabadzību pašā valstī, ziemeļus pārņēma naidīgi islāma grupējumi, ieviešot barbariskus likumus un spiežoties arvien dziļāk zemes iekšienē, lai iekarotu arvien lielākas teritorijas. Pēc tam kad ar karaspēku Mali ieradās Francija, lai atvairītu teroristu uzbrukumus, drošības situācija valstī ir uzlabojusies. Tagad Mali jau oficiāli strādā arī Eiropas Savienības karavīru misija, kas apmāca novājināto un neattīstīto valsts armiju, bet vasarā ieradīsies arī vairāk nekā 12 tūkstoši ANO miera uzturētāju. Jūlijā Mali gaidāmas vēlēšanas, un tas, kā uzskata eksperti, būtu ļoti svarīgs pagrieziena punkts, lai valsti atgrieztu stabilitātes sliedēs. Taču arī tam, tāpat kā cīņai ar badu un nabadzību, Mali trūkst līdzekļu.

Šobrīd Mali no aptuveni 15 miljoniem iedzīvotāju kopumā vismaz 10 miljoni cieš no pārtikas trūkuma un vismaz 176 000 iedzīvotāju kara un nemieru dēļ devušies bēgļu gaitās.

Jāatgādina, ka arī Latvijas Ministru kabinets nedēļas sākumā ārkārtas sēdē no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēma piešķirt 20 000 eiro jeb vairāk nekā 14 tūkstošus latu attīstības palīdzības sniegšanai Mali. Līdzīgu summu ir piešķīrusi arī kaimiņvalsts Lietuva un divreiz lielāku arī Igaunija.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+