Mobilā versija
Brīdinājums +14.4°C
Agris, Agrita
Sestdiena, 23. septembris, 2017
14. augusts, 2017
Drukāt

Malta. Atvaļinājums ar pievienoto vērtību

Linda Rumka (no kreisās) ar Haruko maltiešu krodziņā ''Gululu'' Santdžulianā, kur nobaudām nacionālo maltiešu ēdienu – trusi.Linda Rumka (no kreisās) ar Haruko maltiešu krodziņā ''Gululu'' Santdžulianā, kur nobaudām nacionālo maltiešu ēdienu – trusi.

Sieviešu žurnālos modē sniegt visdažādākos padomus – “kā izkāpt no komforta zonas”, “kā sākt dzīvot sev” un “kā pārvarēt četrdesmitgadnieka krīzi”. Lasi un domā – varbūt tiešām īstais laiks pamēģināt? Ko darīt, ja kaut ko dzīvē ļoti gribas mainīt, bet kaut kā mazliet pietrūkst, lai to izdarītu viegli? Ja gribas nomainīt darbu, bet prasmju, izglītības un pieredzes bagāžai pietrūkst vienas komponentes – angļu valodas?

Tas arī mani pamudināja rīkoties. Domāts – darīts! Februārī pieteicos angļu valodas kursos, lai apgūtu pašus valodas pamatus – elementārajā līmenī. Valodas man nekad nav padevušās viegli, tāpēc vienmēr teicu – angļu valoda nav man. Tā arī ir – iemācītie vārdi neparko negrib turēties atmiņas lādē, pilnīgi trakota šķiet tik atšķirīgā izruna un rakstība. Gribas mest plinti krūmos pēc katras nodarbības, bet spīts tomēr ņem virsroku, un pacietīgi turpinu mācīties. Tikmēr prātā mieru nedod senā ideja – visātrākais veids, kā apgūt svešvalodu, ir to mācīties valstī, kur tajā runā visi apkārtējie. Uz kursu beigām bailīgi jautāju savai pirmajai valodas skolotājai – vai ar savām niecīgajām zināšanām man ir vērts braukt mācīties uz angliski runājošu zemi, vai spēšu tikt galā? Viņa iedrošina – ja vien tāda iespēja ir, noteikti jābrauc! Tālāk, tā sakot, tikai tehnikas jautājums – izvēlēties valsti, skolu, kurā mācīties, rezervēt naktsmītni un nopirkt aviobiļetes. Mans lēmums – trīs nedēļu mācības Maltas skolā “ESE” jeb “European School of English”.

Atrast īsto valsti un skolu

Pirms diviem gadiem uz Angliju papildināt angļu valodas prasmes devās dēls un krustdēls, tādēļ zināma izpratne par šo sistēmu jau bija izveidojusies. Abi jaunieši mācījās Apvienotajā Karalistē, Vortingā, nelielā pilsētiņā pie jūras, un dzīvoja ģimenēs, kas likās visdrošākais risinājums. Diemžēl atsauksmes no jauniešiem nebija tās pozitīvākās – ne jau skolas, bet gan pilsētas un laika apstākļu dēļ. Divas augusta nedēļas bija vēsas un lietainas, peldēties varēja vien vietējā peldbaseinā, vienīgā izklaide – boulinga zāle… Un kopējais secinājums – valsts dārga, neiedvesmojoša, un studēt uz turieni pavisam noteikti nebrauks. Meklējot skolu sev, daudzas atsauksmes internetā liecināja, ka populāra vieta valodas apguvei ir kādreizējā Anglijas kolonija – Malta. Turklāt klimats šķiet gluži ideāls – no maija līdz oktobrim Maltā gandrīz vienmēr spīd saule un var peldēties jūrā. Ko gan vēl vairāk garās ziemas nogurdinātam latvietim vajag! Turklāt, pateicoties nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, Maltā var nokļūt ar tiešo reisu. Lidojumi nav bieži – tikai reizi nedēļā, bet tieši vajadzīgajā dienā – svētdienā. Pēc trim nedēļām Maltā varu droši apgalvot – izvēle bija pareiza, un šādu saulainu atvaļinājumu ar pievienoto vērtību varu no sirds ieteikt arī citiem!

Sākums nav viegls, bet draugi – zelts!

Neloloju cerības, ka sākums būs viegls, un varu godīgi atzīt, ka pirmajās dienās bieži sevi norāju – kāpēc vajadzēja izvēlēties tik ilgu laiku, ko es te sadarīšu? Lai gan uzsākt sarunu vai sadraudzēties ar svešinieku man nesagādā nekādas problēmas, manas minimālās angļu valodas zināšanas iepazīšanos tomēr padarīja daudz grūtāku. Un mani piedzīvojumi sākās jau divos naktī, kad Maltas lidostā nesagaidīja skolas apsolītais cilvēks, kas mani nogādātu līdz skolai. Pēc kādas pusstundas lūdzu padomu kungam, kas sagaida audzēkņus no citas skolas. Viņš iesaka nesatraukties, gan jau kāds noteikti atbraukšot arī pēc manis, jo šoferi pierēķina laiku somu sagaidīšanai, tāpēc ļoti nesteidzas. Tas mani nomierina, un es turpinu gaidīt, paralēli pētot vietu, kur varētu noīrēt taksometru. Pēc divdesmit minūtēm kungam sametas manis žēl un viņš saka – zvanīsim uz skolu. Nodomāju – kāda gan jēga, to jau es arī varēju izdarīt, skolā taču naktī neviena nav! Bet izrādās – ir gan. Laipnam kungam, kas klausules viņā galā, izstāstu, ka neesmu sagaidīta, un laipnais kungs sola situāciju labot. Man tikai jānosauc savs tālruņa numurs, uz kuru piezvanīt. Kauns atzīties, bet noteikti, ka nakts vidū un angliski es kādu ciparu sajaucu, man neviens tā arī nepiezvanīja…. Bet sagaidītājs gan pēc brītiņa nomiegojies atradās. Tālāk jau tikai desmit minūtes ceļā pa naksnīgajām Maltas ielām, un klāt esam. Skolā man parāda, kur dzīvošu, un iedod iepazīšanās vēstuli ar dažādu informāciju – kur un cikos man pirmdienas rītā jāierodas, informāciju par skolu, Maltu un daudz ko citu.

Divas nedēļas pirms ierašanās skolā onlainā ir jāaizpilda tests, kas skolas pārstāvjiem ļauj saprast, aptuveni kādā līmenī ir gaidāmā audzēkņa zināšanas. Mācības skolā jaunie audzēkņi uzsāk katru pirmdienu. Agrā pirmdienas rītā norisinās nelielas intervijas, vēlreiz pārbaudot zināšanu līmeni. Tad tiek izsniegtas grāmatas, un droši var doties uz norādīto mācību klasi. Tāpēc pirmdienas ir ļoti interesantas – tās sola jaunus biedrus un jaunas iepazīšanās. Nedēļu skaitu mācībām katrs izvēlas atšķirīgu, tomēr minimālais ieteicamais mācību laika apjoms ir divas nedēļas. Taču manā grupā bija arī tādi, kas atbrauca tikai uz nedēļu. Par tiem skolotāja smaidot nosaka – “Hello and goodbye” – jo tik vien pagūsti kā iepazīties, kad jau jāpošas prom. Piemēram, tikai uz nedēļu atbraucis Zdeneks no Čehijas, kurš strādā “Škodas” rūpnīcā. Reizē ar mani pirmdienā klasē ierodas arī Haruko no Japānas, kas atbraukusi uz mēnesi, Lana no Madrides, kas mācīsies divas nedēļas, un Murabs no Turcijas uz diviem mēnešiem. Mūs jau sagaida smaidīgais Rikardo no Brazīlijas, kurš kopumā Maltā aizvadījis divus mēnešus, Konomi no Japānas, kas šeit jau ir vairākas nedēļas.

Par manu labāko draudzeni skolas laikā kļuva Haruko no Tokijas, jo ieradāmies vienā dienā, klasē apsēdāmies blakus un dzīvojām vienā ēkā – skolas rezidencē. Tāpēc šajās trijās nedēļās kopīgi dodamies gan ekskursijās, gan uz pludmali, gan vakariņās. Skolā mācās daudz cilvēku no ļoti tālām valstīm – mani jaunie draugi ir no Japānas, Brazīlijas, Dienvidkorejas.

Iepazīšanās ar jauniem cilvēkiem vienmēr sagādā jaukas emocijas, un tās šeit var iegūt pārpārēm – atliek vien pašam būt atsaucīgam un ar prieku stāstīt par sevi. “Topiks” – kā tevi sauc, no kurienes esi, vai precējies, vai tev ir bērni un kāda ir tava profesija – tiek apgūts ļoti ātri. Šī ir kā mazā intervija – no sākuma to izstāsti saviem jaunajiem grupas biedriem un skolotājai, tad jau skolas biedriem iepazīšanās ballītē, pēc tam nejauši satiktiem angļu valodas kursantiem no citām skolām, piemēram, pludmalē. Jo visi šeit ir atbraukuši ar kopīgu mērķi – visur un pēc iespējas vairāk runāt angliski.

Kāpēc jūs esat šeit?

Ierodoties klasē, skolotāja katram pajautā – kādam nolūkam tu vēlies mācīties un uzlabot angļu valodu. Atbildes, protams, ir visdažādākās. Piemēram, mans kursabiedrs Murabs ir vēstures skolotājs un jau sarakstījis vairākas grāmatas. Viņa vārdu krājums ir ļoti liels, bet klibo gramatika un vārdu izruna. Tāpēc viņš plāno divus mēnešus to uzlabot Maltā. Brazīlietis Rikardo, vīrs, mazliet pāri piecdesmit, ikdienā ir īsts jokupēteris un omulības iemiesojums. Grūti pat iedomāties, ka viņš strādā bankā. Divi pieaugušie dēli izklīduši pasaulē – viens dzīvo Sidnejā, otrs Argentīnā. “Pērn devos ciemos pie dēla uz Sidneju un nejutos labi, ka neko nesaprotu. Tāpēc esmu šeit – lai gan angļu valoda man pārāk labi nepadodas, esmu priecīgs par atpūtu un gaisotni Maltā. Esmu smagi strādājis līdz šim un tāpēc šo laiku veltu tikai sev,” stāsta Rikardo. Bet brazīliete Šeila Maltā nodzīvojusi jau trīs mēnešus – viņa valodas apguvi lieliski apvieno ar Eiropas apceļošanu. Šajā laikā viņa apmeklējusi vairākas Eiropas metropoles – Barselonu, Atēnas, Budapeštu, Briseli… “Lai no Sanpaulu nokļūtu, piemēram, Barselonā, ceļš man izmaksātu vairāk nekā 1000 eiro. Tāpēc nedēļas nogalēs es no Maltas dodos trīs dienu ilgās tūrēs uz citām Eiropas pilsētām, un ceļš man vidēji izmaksā tikai 90 eiro. Protams, ka ASV man ir tuvāk, bet tur šāda dzīve un mācības man izmaksātu pat trīsreiz dārgāk,” stāsta Šeila.

Itāļi Andrea un Kamilla Maltā nav pirmo reizi. Andrea ir bankas darbinieks Turīnā, ikdienā daudz sanāk sarakstīties ar klientiem angļu valodā, bet runāšana gan esot švaka. Tāpēc, ja vien var, divas nedēļas pavasarī un divas rudenī viņš cenšas atbraukt uz Maltu, lai uzlabotu savu sarunvalodu. Savukārt Kamilla Maltā jau bijusi pirms diviem gadiem. Pērn nolēmusi kaut ko pamainīt un devusies uz apmācībām Anglijā. Gan dārdzības, gan klimata dēļ šogad viņa atkal bija Maltā.

Baudi atpūtu un Enjoy

Katru pirmdienu skolas informācijas stendā piedāvā arī atpūtas programmu nedēļai. Lielākoties pirmā nedēļas daļa ir nemainīga  – pirmdienas pēcpusdienā jaunos audzēkņus aicina uz tā saukto “orientēšanās pastaigu”, lai iepazītu apkārtni, atrastu tuvāko un izdevīgāko pārtikas lielveikalu, pastu, banku, aptieku. Skolas gids neaizmirst pastāstīt par populārākajiem krodziņiem un parādīt vietu, kur visi jaunie vēlreiz satiksies vakarā – deju klubu “Soho”. Šajā klubā pirmdienās pulcējas tikko atbraukušie no dažādām apkārtnes skolām. Kā dāvanu no skolas saņemam arī kopīgu otrdienas pēcpusdienas ekskursiju uz Maltas galvaspilsētu Valletu. Pārējās ekskursijas – uz seno Mdinas pilsētu, Gozo salu un pat Sicīliju skola piedāvā par atsevišķu samaksu, un tās notiek tikai tad, ja ir pietiekams braukt gribētāju skaits.

Taču ekskursijas gan uz citām Maltas salām, gan uz populārākajiem apskates galamērķiem atliek vien izvēlēties arī ik uz soļa pilsētā. Viens no populārākajiem apskates objektiem ir zvejnieku ciemats Marsašlokā, kurā katru svētdienu ir zivju tirgus, kas, kā jau modernā tūrisma industrijā pienākas, papildināts arī ar iespēju iegādāties suvenīrus u. c. Vienā svētdienā arī mēs ar Haruko nolemjam doties uz slaveno zvejniekciemu, bet tas nebija viegls uzdevums. Svētdienās autobuss no Pačevilas uz Marsašloku kursē vien trīs reizes, ik pēc stundas. Nolemjam doties ar agrāko, taču jau pieturā saprotam, ka braucēju ir ļoti daudz. Notiek tas, ko vēl nebijām piedzīvojušas, bet par ko brīdina visi vietējie – autobusu satiksme it kā ir laba un ērta, taču, ja vien šoferim šķiet, ka autobuss jau pilns, viņš brauc garām visām pieturām pat nepiebremzējot. Vai arī piestāj, atver durvis un nosaka – uzņemšu trīs pasažierus. Tāpēc izšķiramies negaidīt stundu līdz nākamajam autobusam, bet dodamies uz Valletu, kur centrālajā stacijā pārkāpsim citā autobusā. Taču arī tur, lai autobusā iekļūtu, jāliek lietā gan nekaunība, gan elkoņi… Tā ar pārsēšanos un vietas cīniņu pēc vairāk nekā pusotras stundas esam galā. Pusotrā stundā esam veikušas 15 kilometrus… Tā kā gandrīz klāt pusdienlaiks, cilvēku tirdziņā ir daudz, zivju – maz. Toties šeit visā krāšņumā var apskatīt tradicionālās maltiešu zvejas laivas – Luzzu. Koši izkrāsotas – zili, zaļi un dzeltenās krāsās, galvenais – laivas priekšgalā abās pusēs uzzīmētas acis, kas it kā pasargājot zvejniekus jūrā. Pēc tirdziņa visi promenādes krodziņi ir pārpildīti, jo katrā sagatavots kāds garšīgs pārsteigums – tikko no jūras.

Vēl kādā svētdienā ar draudzenēm devāmies apskatīt Gozo salu un Zilo lagūnu. Lai gan tūristu ir daudz, organizācijas un apkalpošanas līmenis, salīdzinot ar Grieķijā, Spānijā vai Turcijā pieredzēto, ir zem katras kritikas. Piemēram, Gozo salā, no kuģa izkāpjot četriem cilvēkiem, nepietiek sēdvietu nevienā no autobusiem. Tur par to neliekas ne zinis, citu autobusu nebūs. Pa ceļam uz Gozo galvaspilsētu nesaņemam nekādu informāciju ne par salu, ne pilsētām, vien galamērķī šoferis nosaka – jums ir brīvs laiks pusotra stunda. Kur iet, ko skatīt – atliek vien minēt, jo netiek iedota ne karte, ne parādīts virziens…Tāpēc ieteikums ceļot ar vienkāršajiem pasažieru kuģiem un autobusiem, nepērkot ekskursiju paketes, šķiet vispareizākais. Vismaz nepārmaksāsiet par neesošiem pakalpojumiem un nesteidzīgi varēsiet izstaigāt un izbaudīt dzeltenīgo pilsētu šarmu, ieklīstot kādā no daudzajām baznīcām, un priecāties par skaistajiem un praktiskajiem maltiešu balkoniņiem.

Patriotisms un vēlēšanu trakums

Maltieši patiesi lepojas ar vēstures liecībām – sākot ar neolīta akmens tempļiem, Romas impērijas celtnēm, arābu pilsētām, visbeidzot ar tradicionālajām, sarkanajām angļu telefona būdiņām, kas palikušas no Anglijas kolonijas laikiem. Tas viss liecina par valsts bagāto, bet sarežģīto pagātni. Maltas galvaspilsēta Valleta ar daudzajām ostām, protams, ir centrālais salas objekts, par kuru dažādi iekarotāji cīnījušies visos gadsimtos. Īpašu savdabību Maltas pilsētām piešķir māju vienādā – dzeltenā – krāsa, jo tās celtas no vietējā izejmateriāla. Lielākā daļa seno ēku lepojas ar savdabīgu iezīmi – Maltas balkoniem. Viena no gidu versijām ir tāda, ka balkoni ir uzmanības vērti tāpēc, ka aiztur tiešus saules starus, caur žalūzijām labi vēdinās istaba, un tas palīdz izturēt karstajās vasarās. Otra versija ir, ka jau no arābu laikiem balkoni bija paredzēti sievietēm, lai viņas varētu paslēpties no svešām acīm.

Maltieši ir ļoti patriotiski. Kamēr mācījos Maltā, notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Jau piektdienas vakarā maltieši devās pie balsošanas urnām. Kā stāstīja skolotāja, iepriekšējās vēlēšanās piedalījušies 93% vēlētāju. Arī šoreiz aktivitāte līdzīga, turklāt pēc ilgāka laika pārsvaru parlamentā ieguva Darba partija. Tas savukārt Maltā nozīmēja trīs dienu svinības  – cilvēki ar karogiem, apģērbos nacionālajās krāsās, sarkanā un baltā, izgāja un izbrauca ielās, tika pilnībā paralizēta satiksme, visi dziedāja, dejoja, brauca, skaļi klausoties mūziku un dedzinot krāsainas dūmu sveces. Svinības turpinājās trīs dienas. Turklāt, kā stāsta vietējie, ja ir šādas svinības, pirmdiena darbā ir brīvdiena….

Trīs nedēļas Maltā tomēr aizritēja ātri – no atvaļinājuma atgriezos priecīga un iedvesmota. Vai ar ļoti labu angļu valodu? Nē, to noteikti nevar izdarīt tik neilgā laikā. Bet ieguvu jaunus draugus, atguvu pašpārliecinātību par sevi, kā arī pārliecību – angļu valodas mācīšanās ir mans jaunais hobijs. Un iepazinu vēl vienu neredzētu valsti un tās jaukos cilvēkus.

DER ZINĀT

*Lidmašīnas biļete. Tiešo reisu no Rīgas vienu reizi nedēļā veic nacionālā aviokompānija “airBaltic”. Biļete bez nododamās bagāžas maksā aptuveni 160 eiro. Tiešo reisu piedāvā arī aviokompānija “Ryanair” no Viļņas.

*Skolas maksa – sākot no 125 – 450 eiro nedēļā, atkarībā no stundu skaita un grupas lieluma. Gandrīz visās skolās ir īpaša piemaksa par mācībām vasarā – laikā no jūnija vidus līdz septembra vidum, kad skolā sabrauc mācīties ļoti daudz skolēnu no Eiropas. Tāpēc pieaugušajiem noteikti izdevīgāk ir braukt ārpus šiem vasaras mēnešiem. Vairāk par manu skolu: www.ese-edu.com.

*Dzīvošana – pēc katra izvēles un iespējām, sākot no apartamentiem, visbeidzot ar pieczvaigžņu viesnīcām. Vislētākajā variantā jārēķinās ar 150 eiro nedēļā.

*Ēšana – dzīvojot apartamentos, visu var gatavot pats, cenas pārtikas veikalos mazliet augstākas nekā Latvijā, bet izvēle – krietni lielāka. Tomēr vislabāk sarunas, protams, raisās neformālā atmosfērā pie vakariņu galda, tāpēc papildus jārēķina nauda arī kopīgu vakariņu reizēm kādā no Maltas krodziņiem.

*Ekskursijas un citas izklaides  – tā kā Malta ir maza sala, tad uz jebkuru vietu var aizbraukt ar autobusu vai kuģīti. Ziemā biļete, kas derīga divas stundas, maksā pusotra eiro, vasarā – divus eiro, naktī– trīs eiro. Pieejamas dažādas nedēļu biļetes, studentu biļetes utt. Vairāk par sabiedrisko transportu var lasīt: www.publictransport.com.mt. Protams, var izmantot kādu no daudzajiem ekskursiju piedāvājumiem.

*Daudzas Maltas pludmales un līcīši ir akmeņaini, tāpēc populāra ir atpūta pie baseina. Pavadīt dienu pie baseina izmaksā 7 – 10 eiro.

*2018. gadā Maltas galvaspilsēta Valleta būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, tāpēc jau tagad šim notikumam tūrisma industrija gatavojas. Vairāk par to: valletta2018.org

*Vairāk par Maltu un tur notiekošajiem pasākumiem var skatīt www.visitmalta.com.

Pievienot komentāru

Padomi ceļotājiem uz Āziju; mācies kaulēties, bet nebaro pērtiķus!Pēdējos gados arvien vairāk ceļotāju vēlas doties iepazīt Taizemi, Vjetnamu, Šrilanku, Indiju, kā arī citas Āzijas reģiona valstis. Kad Latvijā jau valda rudens vai ziema, šīs valstis lutina ar lieliskiem, saulainiem un īsteni vasarīgiem laika apstākļiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+