Foto no Aivara Ruņģa videomateriāla

Maluzvejnieki kļūst viltīgāki, bet arī viņu ķērāji – gudrāki 0

Pavasaris šogad aizkavējās, taču maluzvejnieki neguļ. Izskatās, ka viņus nekas netraucē un nebaida. Mazumā viņi neiet. Mainās paaudzes. Veco vietā nāk jaunie. Neiznīcināma suga.

Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Pēc Valsts vides dienesta (VVD) ziņām, šā gada pirmajā ceturksnī maluzvejniekiem atņemts 3191 nelikumīgs zvejas rīks (tajā skaitā 288 tīkli, 44 murdi), par pārkāpumiem uzlikti naudas sodi kopumā par Ls 15 830, par dabai nodarītajiem zaudējumiem – Ls 7720, ierosināti trīs kriminālprocesi. Saprotams, kad apkopos aprīlī un maijā sadarīto, šie skaitļi vēl palielināsies.

 

Sodi lieli, bet riskē

VVD jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas sektora vecākais inspektors Gints Zemitāns norāda, ka galvaspilsētas apkaimē sāpju bērni nemainās gadiem: Babītes ezers, Ķīšezers, Lielupe. Babītes ezerā vien šogad izņemti 25 tīkli 1770 metru garumā. Šajā ezerā izdevies arī noķert divus Jūrmalas iedzīvotājus, kuri 9. maija rītu bija nolēmuši sagaidīt, nelikumīgi zvejojot. Vides inspektori kopā ar Olaines policistiem abus pieķēra puspiecos no rīta. Pusmūža vīrieši. Nokaunējušies paši stiepa zivis uz Olaines lielveikala sertificētajiem svariem svērt. Un bija arī ko svērt. Ap 100 kilogramiem. Ierosināts kriminālprocess, un, izskatās, būs arī krimināllieta. Par zivīm vien soda naudā būs jāsamaksā pāri tūkstotim latu. Šo naudu aprēķina šādi: par mazāk vērtīgām zivīm Ls 5 kilogramā, par vērtīgākām – par katru atsevišķi, piemēram, zandarta takse ir Ls 125, līdakas – Ls 100 (bija viena), līņa – Ls 25 (bija 15).

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt mijoties 25. un 26. aprīlim, Lielupē nelegālā zvejā ar laivu bija devušies kaugurieši Jurijs M. un Aleksandrs L. Vides inspektori tajā naktī tur dežurēja un, protams, pievērsa uzmanību diviem vīriem laivā, kas grābstījās gar tīkliem.

Pamanījuši inspektorus, abi metuši noķertās zivis ārā no laivas. Daļa nogrima, daļa uzpeldēja – kādi astoņi brekši, pāris karūsas. Abi vīri dievojās, ka pārbaudījuši svešus tīklus (bet arī tā skaitās maluzvejniecība). Bez soda par zivīm katrs saņēma arī Ls 200 administratīvo sodu.

“Tīklus ņemam ārā bez jēgas, bet maluzvejnieki kļūst arvien gudrāki – zina likumus, apgūst jaunas uzpariktes. Bieži ved zivis atsevišķi no tīkliem. Kad prasa, kur zivis dabūji, tad parasti no kāda Vasjas nopircis, bet, kur Vasja palicis, nezina. Prieks, ka lielāki grupējumi iztramdīti, pērn gan divus, kas veda zivis uz Centrāltirgu, noķērām un nodevām kriminālvajāšanā. Sods par zivīm vien viņiem sanāca Ls 22 700,” stāsta G. Zemitāns. Maliķus viņš iedala trīs kategorijās: bomžos, kas zivis ķer iztikai, vidējā slānī, kam zivis ir pārdošanai domāta prece, un biezajos, kam mazāk vajag pašas zivis, bet vairāk gribas adrenalīnu noķert. “Ir man te viens kadrs, kas ar lepnu džipu braukā un kuram pat ir licences jūras zvejai, bet patīk nelikumības. Piemēram, brauc pa Buļļupi ar laivu, pilnu zivīm. Kad prasu, kur dabūji, tad esot bijis jūrā. Bet jūrā milzīgi viļņi…”

 

Ekipējumā 
parādās torpēda

Maluzvejniecības tehnikas jaunums ir speciāla uzparikte, kas domāta tīklu likšanai zem ledus, iesaukta par torpēdu, atgādina nelielu lielgabala lādiņu. Darbojas ar baterijām. Pa vienu āliņģi ieliek zem ledus, piesien galā virvi un palaiž. Torpēda ar gaismiņu zem ledus lien uz priekšu, kad vajag, tad to apstādina, izurbj otru āliņģi un izņem, bet ar virvi zem ledus novelk tīklu. Abus āliņģus nomaskē un to koordinātas nofiksē ar navigācijas iekārtu. Šādu torpēdu, kas likumīgiem zvejniekiem nav aizliegta, veikalā varot nopirkt par Ls 25.

Reklāma
Reklāma

No likumdošanas viedokļa G. Zemitānam nepatīk, ka nav nekur nofiksēts, kas ir aizliegtās cemmerēšanas jeb zivs aizciršanas ar āķiem aizliegtie priekšmeti auklas galā jeb ēsma. Cemmerē tur, kur daudz zivju, piemēram, vieta, kur Varkaļu kanāls ietek Lielupē.

“Stāv tur vīri un cemmerē, bet man teic, ka makšķerē, bet es taču redzu, ka liels āķis ir pliks, milzīgs svina gabals un labākajā gadījumā mākslīgā mušiņa bez jēgas pielikta. Maisiņā saplēstas zivis, bet tās, lūk, izvilktas godīgi un bijušas saplēstas jau iepriekš. Ej un pierādi pretējo!” pikts ir G. Zemitāns.

 

Videokamera kā ierocis


Ķegumietis Aivars Ruņģis ir sabiedrisko vides inspektoru biedrības “Vides aizsardzības asociācija” vadītājs (13 biedri). Šādu biedrību valstī ir ap 30. Aivara vadītā darbojas kopš 2009. gada. Piedzīvojumi un noķerto maliķu skaits krājas, arī šopavasar tādi ir. 5. maijā pusastoņos no rīta pusotru kilometru lejpus Ķeguma HES no krasta Aivaram kopā ar biedriem izdevās nofilmēt, kā trīs vīri laivā darbojas: izcemmerē lielu, 10,5 kilogramu smagu zandartu (to arī vispār līdz 15. maijam nedrīkstēja ķert). Trīs vīri tika sagaidīti krastā, kur mēģināja liegties, sakot, ka zandartu izvilkuši beigtu. Viņi nezināja, ka Aivars ir bruņojies ar videokameru un viss bija lieliski nofilmēts, arī tas, kā viens no maliķiem pēc zandarta izvilkšanas vairākas reizes tam iesit ar āmuru pa galvu.

11. maijā Pļaviņu novada Klintaines pagastā Daugavas Vārpu līcī, kur vienmēr ar vietējiem gudriniekiem bijušas problēmas, izdevās noķert rīdziniekus.

“Krastā dega ugunskurs, bet Jāņi vēl tālu. Kolēģi palika mašīnā, bet es trijos naktī pretējā krastā sāku gaidīt. Pēc stundas divi sāka braukt ar laivu un ņemties ar tīkliem. Ap septiņiem aizturējām. Viņiem zivis bija par 1600 latiem. Liedzās, ka viņu tīkli: vienkārši braukuši pa upi, uzgājuši tīklus un gribējuši atbrīvot zivis. Vēl nav zināms, vai abi tiks cauri tikai ar administratīvo sodu. Bija arī trešais, bet viņam palaimējās: bija paņēmis stingrāk uz krūts (2,2 promiles) un atstāts krastā kurināt ugunskuru,” stāsta datorspeciālists un motokluba “Drakons” vadītājs Aivars, kurš, kas ir interesanti, pats tikpat kā nemaz nemakšķerē. Maliķus ķer, jo domā par nākamajām paaudzēm, pie reizes dabā atpūšas un atzīstas, ka bišku arī azarts esot un adrenalīnu noķerot.

Labs ķēriens bijis 2010. gada Bauskas novadā Mēmeles upē, kad aizturēti maliķi ar zivīm Ls 7700 vērtībā. Šajā lietā joprojām notiek tiesāšanās, jo maluzvejnieki noliedz, ka tīkli ir viņu – gribējuši tikai zivis palaist vaļā no svešiem tīkliem. Citā reizē piedzīvots, ka maliķis mūk, bet savu 11 gadus veco dēlu pamet krastā.

No maluzvejniecības novitātēm Aivars atzīmē speciālu uzparikti, kas ļauj 30 metru garu tīklu ielikt un izvilkt ar makšķeri. Cilvēks tur makšķeri, bet no malas nemaz nevar iedomāties, ka galā ir tīkls.

 

Bīstami un nav izdevīgi

22 gadus vecajam rīdziniekam apsolu viņa īsto vārdu neminēt. Edvīns šā gada februārī par maluzvejniecību tika krimināli sodīts ar 100 piespiedu darba stundām sabiedrības labā un Ls 2700 latu naudassodu par zivīm.

“Ar maluzvejniecību sāku nodarboties pirms četriem gadiem. Nebija darba, un paziņas uzaicināja palīgos. Iemācījos, kā to dara. Pēc tam nolēmu darboties viens. Pirms trim gadiem mani noķēra Liel­upē pie Dzintariem, otrreiz – pagājušajā vasarā Lielupē pie Baltās kāpas.

Būtu zinājis, ka inspektori tik profesionāli strādā un viņiem ir nakts redzamības iekārtas… Es viņus neredzu, viņi mani redz, vēl pistoles. Kā filmās. Man patiešām vairs negribas nelikumīgi zvejot. Bīstami, tīkli dārgi, zivis lētas – nav kur likt. Apjautājos Centrāltirgū, bet tur bez dokumentiem baidās ņemt tirgošanai.

Arī paziņas, kas mani apmācīja, noķēra un baidās vairāk zivis ķert,” stāsta Edvīns. Viņš tagad strādā gadījuma darbus celtniecībā un prāto, kā nomaksāt Ls 2700 sodu. Gribējis braukt peļņā uz Kanādu, bet krimināli sodītiem nedodot vīzas.

 

Uzziņa

Vai sodi tiek samaksāti?

VVD iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Nikolajs Liskins informē, ka pagājušajā gadā VVD maluzvejniekiem uzlika naudas sodus kopumā Ls 72 645, no kuriem vairāk nekā 90% esot ienākuši Valsts kasē, jo nomaksa tiek rūpīgi kontrolēta. Ja ir pazīmes, ka maliķi ļaunprātīgi izvairās no sodu nomaksas, viņi tiek nodoti tiesu izpildītāju rokās, kas var ķerties klāt arī maliķu īpašumam. Kopumā maluzvejniekiem uzlika segt arī zaudējumus dabai apmēram par tādu pašu summu, no kuras samaksāti aptuveni 60%.