Latvijā
Politika

Mamikins EP balsojumā pret “Sencova rezolūciju” vienojies ar “Nacionālo Fronti” un Eiropas komunistiem 16


Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins
Foto – Zane Bitere/LETA

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 14. jūnijā, eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins Eiropas parlamentā (EP) balsoja pret aicinājumu Krievijai atbrīvot ukraiņu režisoru Oļegu Sencovu un citas nelikumīgi aizturētās personas. Mamikins balsojumā EP vienojies kopā ar dažādiem Krievijai simpatizējošiem spēkiem, tostarp Francijas galēji labējās “Nacionālās frontes” politiķiem.

EP rezolūcija, kurā nosodīti Krievijas veiktie starptautisko tiesību pārkāpumi okupētajā Krimā, tai skaitā Krievijas likumdošanas ieviešana, pussalas militarizācija, kā arī sistemātiski plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumi, tika apstiprināta ar 485 balsīm par. Pret rezolūciju balsoja 76 eiroparlamentārieši, bet 66 deputāti atturējās.

Pēc Krimas aneksijas režisors Oļegs Sencovs palika pussalā un mēģināja palīdzēt palikušajiem. Krievijas specdienesti pret viņu safabricēja lietu par “terorisma atbalstīšanu”. Krievijas tiesa režisoram piesprieda 20 gadus cietumā. Pirms pašlaik notiekošā pasaules čempionāta futbolā Sencovs pieteica badastreiku.

Mamikins, kurš savulaik EP tika ievēlēts no “Saskaņas”, bieži EP balsojumos bijis vienā ideoloģiskajā laivā ar Tatjanu Ždanoku. Piemēram, deputāts kopā ar Ždanoku un Ivetu Griguli 2016. gadā balsojis pret EP rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.

Pērn neoficiāli Mamikins apmeklējis Sīriju un ticies ar tās prezidentu Bašaru al Asadu, kā arī viesojies Krievijas aviācijas bāzē.

Lai arī viņš nav Latvijas Krievu savienības biedrs, Mamikina vārds tiek locīts kā šī politiskā spēka iespējamais premjera kandidāts.

Kas Mamikinu šoreiz rosinājis balsot pret aicinājumu atbrīvot Sencovu un citus Krievijas politiskos gūstekņus?

“Neviens sevi cienošs un nopietns politiķis nevar balsot par šo juridisko brāķi, kur sagrozīti fakti un dati,” rakstiskā atbildē “LA.lv” skaidro Mamikins.

Viņa ieskatā Sencovs nav politiski ieslodzītā persona, bet ieslodzīts politiķis. “Neviena rezolūcija šajā parlamentā vēl nepalīdzēja nevienam cilvēkam pasaulē tikt vaļā no cietuma, līdz ar to “Sencova rezolūcijai” nav nekādas jēgas,” piebilst Mamikins.

Tomēr viņš uzsver, ka būtu gatavs balsot par rezolūciju, “ja tekstā būtu tāda paša retorika un saukļi pret Ukrainas varas iestādēm ar aicinājumu nekavējoties atbrīvot Nadiju Savčenko. Vai – pret Ķīnu ar aicinājumu pārtraukt represijas pret Tibetas mūkiem un likvidēt nāves sodu,” rezumēja Mamikins.

Viņš ir vienīgais no “Sociālistu un demokrātu” grupas Eiropas parlamentā, kas balsojis pret rezolūciju. Starp viņa domubiedriem EP balsojumā atrodami pārstāvji, par kuru darbiem un politiskajām simpātijām komentāri lieki.

Pret rezolūciju balsojuši EP deputāti no Kremlim simpatizējošās Marinas Lepēnas “Nacionālās Frontes , bet no Vācijas balsojuši vairāki “Kreiso” (“Die Linke”) pārstāvji un deputāts no “Alternatīvas Vācijai”.

No Grieķijas pret balsojuši tās varas partijas “Syriza” un galēji labējās “Zelta rītausmas” pārstāvji, no Itālijas – deputāti no “Ziemeļu līgas”, kreisi noskaņotās “Cipra citas Eiropas” un arī “Piecu Zvaigžņu” kustības.

No Nīderlandes – labējā populista Gērta Vildersa “Brīvības partijas”, bet no Portugāles, Kipras, Bulgārijas, Čehijas un Īrijas pret rezolūciju iestājušies komunisti, sociālisti un galēji kreisie.

LA.lv