Mobilā versija
+4.2°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
27. oktobris, 2016
Drukāt

Uzņēmuma glābšana: “Mamma sapirka lērumu “Dzintara” preču (6)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Leģendārais Latvijas parfimērijas un kosmētikas ražotājs AS “Dzintars” nonācis finanšu grūtībās, un izskanējuši aicinājumi sabiedrībai to atbalstīt, pērkot šī ražotāja produkciju. Uzņēmumā iepriekš “Latvijas Avīzei” sacīja, ka produkcijas pārdošanas apjomi ir būtiski pieauguši. Skaidrojam, ko par “Dzintara” produktiem domā patērētāji?

AS “Dzintars” pamatkapitāls ir 2,817 miljoni eiro un sortiments ietver vairāk nekā 1000 veidu kosmētikas, parfimērijas produktu, kā arī dekoratīvās kosmētikas izstrādājumus. Kompānija reģistrēta 1991. gadā, taču tās aizsākumi meklējami jau padomju gados.

Šobrīd “Dzintars” piedzīvo finanšu grūtības, kam pievērsta liela uzmanība arī soctīklos.

Edīte Vidavska no Siguldas: “Lai gan man pret šī ražotāja produkciju ir divējāda attieksme, būtu skumji, ja ražotni likvidētu. Par nelietojamām uzskatu lielāko daļu “Dzintara” smaržu. Pieļauju, ka pēdējos gados radīts kaut kas jauns un labs, un mans viedoklis ir stereotipisks. Ja tā, tad pieklibo mārketings. Esmu lietojusi arī “Dzintara” matu kopšanas līdzekļus. Tie nav slikti, bet tiem jāiztur milzīga konkurence. Un atkal jāsecina, ka nepieciešams piestrādāt pie reklāmas. Pozitīvi varu izteikties par “Dzintara” biokosmētiku. Tā gan nav lēta, bet ļoti kvalitatīva un pienācīga arī eksporta tirgum. Esmu gatava pirkt “Dzintara” preces, lai atbalstītu uzņēmumu. Šāds aicinājums liecina, ka latvieši vēlas saglabāt vietējos uzņēmumus.”

Inga Zariņa no Rīgas: “Pērku un lietoju “Dzintara” šampūnus. Gan tāpēc, ka tie ir labi, gan arī tāpēc, ka ražoti Latvijā. Tā ir pārbaudīta un zināma prece. Esmu dzirdējusi pārmetumus, ka tiem esot vecišķs iepakojums. Manuprāt, ražotājs seko aktualitātēm un iepakojums ir gana moderns. Lai gan pati nelietoju “Dzintara” smaržas, reiz veikalā mani patīkami pārsteidza šī ražotāja glītais un interesantais smaržu pudelīšu noformējums. Nav varbūt mums smalku rietumvalstu dizaineru, taču jūtams, ka cilvēki cenšas, lai produkts izskatītos pievilcīgs. Gan ieraduma, gan produktu kvalitātes un pieņemamās cenas dēļ turpināšu tos pirkt. Tomēr, lai glābtu uzņēmumu no finanšu grūtībām, nekādus papildu “Dzintara” produktu krājumus gan negrasos iepirkt. Un tas lielā mērā ir lielākā akcionāra Iļjas Gerčikova personības dēļ. Ja viņš censtos integrēties Latvijā, būtu citādi. Tomēr šķiet, ka viņš apzināti pretojas tam – nerunā latviski, orientējas pamatā uz Krievijas, nevis Rietumu tirgu utt. Man būtu žēl, ja uzņēmums izputētu, jo tad nāktos pāriet uz importa preci. Sāpīgi tas būtu arī no ekonomiskā viedokļa – uzņēmumā strādā daudz cilvēku, valstī paliek nodokļi.”

Sergejs Aleksandrovs, rīdzinieks: “Jau kopš padomju gadiem pērku un lietoju “Dzintara” odekolonu. Pēdējā laikā esmu iecienījis arī dušas želeju un šampūnu. Man ļoti patīk “Dzintara” preces. Produkti saglabājuši stabilu kvalitāti, bet iepakojums gan laika gaitā mainījies. Ļoti žēl, ka ražotne nonākusi finanšu grūtībās. Uzskatu, ka vajag visiem kopā palīdzēt.”

Santa Elstiņa no Ogres: “Lietoju tikai “Dzintara” klasisko lūpu balzamu un to atzīstu par labāko starp citiem ražotājiem. Manuprāt, par uzņēmuma produkciju trūkst informācijas, viņi sevi īpaši nereklamē. Gribētos arī kaut ko tādu skaistāku ielikt plauktiņā, tāpēc “Dzintaram” jāpiestrādā pie tā, lai produkti izskatās mūsdienīgāk. Tiesa, lasīju, ka ražotnes īpašnieks ir pret lieliem ieguldījumiem mārketingā. Iespējams, tas arī ir galvenais “Dzintara” klupšanas akmens, jo ticu, ka produkcija pati par sevi ir ļoti laba. Nenosodu ideju atbalstīt uzņēmumu, pērkot tā ražojumus. Vien ar nosacījumu, ka tā ir rīcība krīzes situācijā, jo šāds modelis ilgtermiņā nedarbosies. Viņiem kaut kas jāmaina – jāsaprot pieļautās kļūdas un tās jānovērš.”

Kirils Rodins, rīdzinieks: “Pirms pāris dienām mana mamma, uzzinājusi par “Dzintara” problēmām, kopā ar savām kolēģēm sapirkās veselu lērumu šī ražotāja preču. Pat man somā līdzi iedeva “Dzintara” roku krēmu, ko uzziest pirms došanās ārā. Tas joprojām ir tāds pats, kāds atrodas skapī, kopš sevi atceros, un esmu pie tā ļoti pieradis. Lietoju arī lūpu balzamu. Tas arī viss, kas man kā vīrietim nepieciešams. Šampūnus un dušas želejas regulāri mainu un neturos pie viena zīmola. Nezinu, kāds no tā būs reālais ieguvums, bet ideja vairāk pirkt “Dzintara” produkciju, šādā veidā grimstošam uzņēmumam pametot glābšanas riņķi, ir ļoti laba. Man gan šķiet savādi, ka “Dzintaram” ir tādi zaudējumi un tik slikti iet, jo no malas šķiet, ka tas ir ļoti labs un pamatīgs uzņēmums.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Slikti, ka pie mums nevar nopirkt Dzintara produkciju!!! Kur lūpu krāsas, šampūni, matu balzāmi, smaržas, utt??????????????? Neesam maza apdzīvota vieta, bet nav šīs produkcijas! Esam spiesti to iegādāties Talsos vai Ventspilī!!! Jā, tie diemžēl bija padomju gadi, bet latvieši PSRS NEKAD NAV IESTĀJUŠIES BRĪVPRĀTĪGI! MUMS BIJA VĒSTURI ZINOŠI VECĀKI UN NEVIENS SMADZENES CITĀ GULTNĒ NEIEGROZĪS!!!!!!!!!!!!!! VELTI!!!!!!!!!!! Cita opera ir Dzintara produkcija, kas izgatavota no mums piemērotām izejvielām……….

  2. Oi, labrīt, pamodās Gerčika kungs. Dusma nāk par to, ka labs LV uzņēmums tiek nolaists. Nu tak, lai tas vecais onka iet penzijā un netraucē strādāt jaunajiem. Uzņēmums labs, cilvēkiem ir darba vietas, bet mārketings ir zem katras kritikas. Kur ir reklāma? Kur? Lielveikalu tumšajos stūros ir mazs būcenītis ar Dzintara produkciju. Un tas ir viss.

  3. Es neiepērkos uzņēmumos, kas pieder civilokupantiem un kolonistiem, un nepērku šo uzņēmumu ražoto produkciju! Un man riebjas, ka žurnālisti (šajā gadījumā Madara Briede) okupācijas gadus sauc maigi un mīļi par padomju gadiem, it kā latvieši PSRSā būtu iestājušies brīvprātīgi.

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (15)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+