Latvijā
Politika

Tirgus ap vērtīgiem kumosiem? 7


Edvards Kušners uzskata, ka pašlaik no sešiem Latvijas Bankas padomes locekļiem viņam esot “zelta” jeb izšķirošā balss un Saeimas negatīvo lēmumu pret viņu saista ar vēlmi ietekmēt centrālās bankas neatkarību.
Edvards Kušners uzskata, ka pašlaik no sešiem Latvijas Bankas padomes locekļiem viņam esot “zelta” jeb izšķirošā balss un Saeimas negatīvo lēmumu pret viņu saista ar vēlmi ietekmēt centrālās bankas neatkarību.
Foto: Ieva Ābele, Saeima

“Latvijas Bankas (LB) vadībā jau tā ir pārāk daudz cilvēku, turklāt viņi tur visi sasmērējušies.” Aptuveni ar šādu motivāciju Saeimas vairākums ceturtdien nolēma, ka nevajag apstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu LB padomes locekļa amatā. Tomēr, iespējams, ka notikušais ir tikai daļa no lielāka politiska tirgus.

Kušnera pārapstiprināšanu balsojumā atbalstīja 36 deputāti – lielākoties no “Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības frakcijām, kā arī daļa Nacionālās apvienības (NA) pārstāvju. Pret bija 14 un atturējās 28 – galvenokārt ZZS un “Saskaņas” pārstāvji, kā arī atsevišķi NA deputāti. Vēl astoņi tautas kalpi balsojumā nepiedalījās.

“Būdams Latvijas Bankas prezidenta padomnieks jau kopš 2005. gada un vēlāk padomes loceklis, Kušners ir līdzatbildīgs par notiekošo Latvijas finanšu sistēmā,” debatēs teica ārpusfrakciju deputāts Romāns Mežeckis, piebilstot, ka LB esot līdzvainīga “Parex”, Latvijas Krājbankas bankrotā un “ABLV” bankas nedienās.

ZZS pārstāvis Kārlis Seržants (ZZS) pauda viedokli, ka uzturēt sešus LB valdes un sešus padomes locekļus, tātad kopskaitā duci amatpersonu, esot “drusku par izšķērdīgu”. “Ja mēs paskatāmies, piemēram, Latvijas lielākos uzņēmumus, kas apjoma un darbinieku ziņā pat varbūt pārspēj Latvijas Banku, tad “Latvenergo”, piemēram, ir četri un pieci, “Air Baltic” ir trīs un trīs, “Lattelecom” valdē ir četri, “Latvijas dzelzceļā” trīs plus četri, un “Latvijas valsts mežos” – pieci plus četri. Un, ja mums izdotos šīs abas – valdi un padomi – Latvijas Bankā samazināt vismaz katru par diviem cilvēkiem, tad kopējais ieguvums būtu apmēram pusmiljons eiro gadā. Un šī diena varētu būt labs sākums, kad šis process varētu uzsākties. Tā kā nav nekas mums pret Kušnera kungu, mēs tikai domājam, ka nauda jāsāk skaitīt, un kam citam, ja ne Latvijas Bankai tas būtu vislabāk jāzina,” argumentēja Seržants.

Pret Kušneru balsoja arī NA pārstāvis Romāns Naudiņš. “Mums frakcijā bija pirmais balsojums un es rīkojos pēc savas pilsoniskās apziņas, jo banku uzraudzība un iesaiste no valsts puses pēdējos gados nav bijusi pietiekama, tas novedis pie vairāku banku bankrota un radījis zaudējumus nodokļu maksātājiem, arī man un manai ģimenei. Un tā ir ne tikai FKTK, bet arī LB atbildība,” uzskata Naudiņš. Viņaprāt, vispareizākais šobrīd būtu pilnībā nomainīt LB valdes un padomes sastāvu, izvēloties cilvēkus, kuri iepriekš vispār nav bijuši saistīti ar banku sektoru un līdz ar to būtu brīvi no kādām neformālām korporatīvām saitēm.

Turpretim “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri uzsver: “Šajā sarežģītajā situācijā Latvijas Bankas padomei jāstrādā pastiprinātā režīmā un Kušnera kungs ir skaidri apliecinājis savu profesionalitāti līdzšinējā pilnvaru laikā. Tāpat viņš ir nostrādājis tikai vienu pilnvaru termiņu, mūsu nostāja ir, ka padomē var strādāt maksimums divus termiņus, arī tāpēc viņu atbalstījām.”

Mērķtiecīga kampaņa?

Tomēr Saeimas vairākuma noraidošā nostāja nevienam nebija īpašs pārsteigums. Iepriekš arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija nolēmusi nerekomendēt parlamentam Kušnera apstiprināšanu amatā, piesaucot 2005. gada notikumus, kad viņš, būdams Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un bankas prezidenta padomnieks, kļuva arī par pilnvarnieku Delavērā reģistrētajam uzņēmumam “Carew Estates LLC”. E. Kušners uzskata, ka vienlaikus darbojoties valsts un privāta biznesa labā, no likuma viedokļa toreiz gan neko nav pārkāpis. Deputāts zemsavietis Jānis Vucāns, kurš Saeimas komisijas sēdē balsoja pret Kušneru, bet plenārsēdē atturējās, paudis, ka Kušners ir jurists un vērtē situāciju no šāda skatpunkta, tomēr “iezīmējas arī morālais aspekts”. 13 gadus vecos notikumus kā Kušnera reputāciju graujošus dienasgaismā izcēla un pēdējā laikā nemitējās atkārtot arī kāda apsūdzētam, no amata pienākumiem atstādinātam pilsētas mēram draudzīga avīze, radot aizdomas par organizētu kampaņu ar mērķi nepieļaut konkrētā kandidāta pārvēlēšanu.

Aptaujātie Kušnera noraidītāji Saeimā gan apgalvoja, ka neesot ietekmējušies no kādas kampaņas. Taču deputāts Imants Parādnieks, kurš atbalstīja pārvēlēšanu, domā: “Kaut kāda mērķtiecīga kampaņa ir notikusi. Tas ir pilnīgi skaidrs. Taču manā deputāta pieredzē sadarbība ar Kušnera kungu bija kā ar augsta ranga profesionāli, kurš vienmēr ir sniedzis precīzu informāciju un bijis ieinteresēts piedalīties aktuālo problēmjautājumu risināšanā. Viņš vienkārši trāpījies “zem naža”, jo viņa pilnvaras beidzas tik drīz pēc Ilmāra Rimšēviča stāsta.”

Rosīšanās arī ap FKTK

Izskan arī versija, ka šis balsojums ir daļa no politiskā tirgus, kur iesaistīti daudzi aspekti – gan LB padomes locekļa, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļu vietas. Jāpiebilst, ka Saeima 17. maijā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus FKTK padomes locekļiem un dot Saeimai tiesības iecelt ne tikai FKTK priekšsēdētāju un vietnieku, bet arī pārējos padomes locekļus. Aģentūra LETA otrdien ziņoja, ka premjers Māris Kučinskis nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt topošās likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu. Politiķis intervijā LTV skaidroja, ka piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri nesagatavotas un bīstamas. Viņš norādīja, ka norma vērstos pret FKTK departamentu vadītājiem, bet, šos cilvēkus noņemot, komisijas darbā rastos haoss. Savukārt ieceri noteikt divu termiņu pilnvaru ierobežojumus FKTK padomes locekļiem Kučinskis atbalstot.

Pirmdien šis jautājums ticis pārrunāts valdošajā koalīcijā, un premjeram šķiet, ka viņa ierosinājumam būs atbalsts, par ko gan īsti drošs viņš nevarot būt, jo Latvijas politikā pirms vēlēšanām esot sācies tas laiks, kad īsti vairs nevar prognozēt neviena politiskā procesa iznākumu. Premjers atzīmēja, ka FKTK stāv priekšā nozīmīgs darbs, uzraugot “ABLV Bank” pašlikvidāciju. Pašlikvidācijas dokumentācijas saskaņošanas process gan joprojām turpinās, bet FKTK vadītājs Pēters Putniņš esot solījis, ka ilgāk par maiju uz FKTK atbildi jāgaida nebūs. Kučinskis cer, ka vienošanās būs un pašlikvidācija stingrā FKTK uzraudzībā notiks. Pēc premjera vārdiem, sliktākais, kas varētu būt, būtu “ABLV Bank” maksātnespējas ierosināšana citādā veidā. Politiķis izteicās, ka aizkulisēs esot zināmas personas, kuras gaidot iespējas pieslēgties šiem procesiem un iegūt kādu vērtīgu kumosu, tāpēc ir svarīgi, lai FKTK rūpīgi uzrauga procesus bankā. Vienlaikus Kučinskis atteicās “karināt zīmolus” kādiem politiskajiem spēkiem par iespējamu šī procesa ietekmēšanu.


Kušners: “Tā ir bīstama spēle ar uguni.”

Pats E. Kušners Saeimas negatīvo lēmumu skaidro tā: “Patiesie iemesli ir tomēr saistīti ar nacionālās bankas neatkarību, politisko neatkarību, neitralitāti.” Kušners sarunā ar ziņu aģentūru LETA izteicis pieļāvumu, ka mērķis ir “ātri pārņemt ietekmi Latvijas Bankā”. Viņš uzskata, ka deputāti pašlaik īsteno “bīstamu spēli ar uguni”, jo ikviena Latvijas Bankas padomes locekļa prombūtne pašlaik būtiski apdraud centrālās bankas lemtspēju. Pašlaik banka strādājot ar minimālo kvorumu. E. Kušners minēja, ka pašlaik no sešiem padomes locekļiem viņam ir “zelta” jeb izšķirošā balss. Jautājumā par centrālās bankas neatkarību daudz ko parādīšot gaidāmās debates pēc tam, kad LB būs izvirzījusi jaunu kandidātu padomes locekļa amatam.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns aģentūrai LETA norādīja – ņemot vērā, ka atbilstoši Saeimas ceturtdien pieņemtajam lēmumam LB padomē pēc 31. maija būs tikai kvorumam nepieciešamais padomes locekļu skaits, tuvākajā laikā tiks virzīts kandidāts vakantajam LB padomes locekļa amatam. Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka LB padome būs lemtspējīga – pašlaik tās darbā piedalās pieci no sešiem padomes locekļiem, bet pēc 31. maija padomes darbā piedalīsies četri padomes locekļi.

LA.lv