Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
9. oktobris, 2012
Drukāt

Man, lūdzu, pitonu!

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Polārlapsas, jenoti, pūce vai pat tīģerpitons – tik plašs piedāvājums atklājas pircējam, izpētot interneta sludinājumu saturu. Neatpaliek arī vēlmju saraksts – cilvēki sludinājumos meklē iespējas iegādāties gan čūskas un pērtiķus, gan vāveres un kraukļus. Dzīvnieku mīļotājiem tomēr jāatceras, ka šāds eksotisks pirkums tikai atsevišķos gadījumos var būt legāls.


Nelegālās dzīvnieku tirdzniecības pamatā ir cilvēku vēlme turēt mājās kaut ko eksotisku, bet tas nereti beidzas visai bēdīgi. Notverti staigājam brīvsolī kā krokodils Krokse, glābēju no māju ventilācijas caurulēm izvilktas čūskas, konfiscēti vai pašu īpašnieku atnesti, nereti šādi eksotiski un grūti uzturami mājdzīvnieka lomai nepiemēroti dzīvnieki nonāk Latvijas zooloģiskajos dārzos.

 

Jābaro ar dzīvu trusi

Manā uzmanības lokā nonāk sludinājums, kurā piedāvāts par 300 latiem iegādāties aizsargājamas sugas dzīvnieku – tīģerpitonu. Uzdodoties par pircēju, sazvanu saimnieku, vārdā Armands. Viņš vaļsirdīgi izstāsta, ka iegādājies šo pitonu pavisam maziņu ar paziņu starpniecību, tagad tas izaudzis jau trīs metrus garš un vairs neizraisa saimniekā sākotnējo sajūsmu. Kopā ar pitonu Armands pārdod arī terāriju ar apsildāmu ūdens baseinu. Saņemu pamācību, ka pitons jābaro ar dzīvu trusi reizi četros piecos mēnešos. Ar Armandu vienojamies sazvanīties, kad būšu izlēmusi ko konkrētu.

Dzīvnieku aizsardzības likums aizliedz turēt vai tirgot plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekus, primātus, jūras zīdītājus, krokodilu kārtas dzīvniekus, kā arī čūskveidīgos. Tāpat likums aizliedz dzīvniekus barot ar dzīviem siltasiņu dzīvniekiem. Šie aizliegumi neattiecas vienīgi uz zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām.

 

“Cilvēki drīkst turēt vai pārdot minētos dzīvniekus tikai tad, ja ir reģistrējuši savvaļas dzīvnieku turēšanas vietas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) vai Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), ja konkrētā aizsargājamā dzīvnieka suga ir iekļauta Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām sarakstos (CITES),”

 

skaidro PVD vecākā eksperte dzīvnieku labturības jautājumos Iveta Kociņa, “bet nedrīkst vienkārši kaut kur nopirkt un pēc tam pārdot šādus dzīvniekus.”

 

Pitons izslīd no rokām

Kad par tīģerpitona tirgošanu informēju DAP, tā kopā ar Rīgas pašvaldības policiju organizē kontrolpirkumu, lai iegūtu dzīvnieku un uz šā pirkuma pamata sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu. Tomēr, kā stāsta DAP Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktores vietniece Gita Strode, lai arī jau bija izdevies vienoties par šā pitona iegādi, tomēr darījums izjucis. Armands esot jau pārdevis savu pitonu citai personai. Tātad šis dzīvnieks nu ir pārgājis nākamā īpašnieka rokās, kas to iegādājies un tur nelegāli.

Ja pārdod, pērk un tur aizsargājamu dzīvnieku bez CITES sertifikāta un nereģistrē tā turēšanas vietu, DAP ir tiesības šādu dzīvnieku konfiscēt. Tā pērn tika konfiscēta viena internetā tirgota čūska, bet šogad – jau divas. Tās tagad ir izmitinātas Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

 

Savukārt čūsku pārdevējiem piespriests administratīvais sods (tas var būt no Ls 50 līdz 500 fiziskām personām un no Ls 100 līdz 1000 juridiskām personām). Atklājot atkārtotu nelikumīgu dzīvnieku tirdzniecību vai arī veicot to lielos apjomos, var tikt ierosināta krimināllieta. Un tad jau ir runa par cietumsodu līdz pat diviem gadiem.

 

DAP sniedz atbildi arī uz manu ziņojumu par kādas pūces tirgošanu, jo uz to dzīvnieku sargi jau bija reaģējuši. Kā stāsta G. Strode, pūce izrādījusies ar visiem CITES dokumentiem, kas izsniegti Lietuvā. Šādu dzīvnieku drīkst pārdot. Pircējam gan pēc tam ir jāiet uz Dabas aizsardzības pārvaldi reģistrēt putna turēšanas vietu un jārēķinās, ka dzīvnieka mītnes atbilstību prasībām novērtēs darbinieki, apskatot to reālajā dzīvē.

 

Trūkst resursu 
kontrolei

Internetā tiek tirgoti ne tikai aizsargājamie dzīvnieki, bet arī, piemēram, polārlapsas un jenoti. Šādus dzīvniekus atļauts izplatīt tikai ar nosacījumu, ka to turēšanas vieta ir reģistrēta PVD.

Kad sazvanu kādu jenotu tirgoni no Liepājas puses, kur nav nevienas PVD reģistrētas atbilstošas dzīvnieku turēšanas vietas, uzzinu, ka šie dzīvnieki tiek ievesti no Krievijas, Polijas un tad pa 600 latiem pārdoti Latvijā. I. Kociņa stāsta, ka PVD inspektori šādas nereģistrētas savvaļas dzīvnieku vietas visbiežāk atklāj, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. Pagājušajā mēnesī, atsaucoties uz kaimiņu sūdzībām par smakām, atklāja vienu šādu nereģistrētu savvaļas dzīvnieku, konkrēti čūsku, turēšanas gadījumu. Šādos gadījumos tiek spriests par administratīvā soda piemērošanu.

“Ja PVD ir saņemta informācija par iespējamo pārkāpuma gadījumu, izvērtējot situācijas nopietnību, PVD inspektori kopā ar Valsts policijas darbiniekiem veic ārpuskārtas pārbaudes, lai pārliecinātos par noteikto prasību ievērošanu.

 

Diemžēl patērētais laiks un resursi ne vienmēr ir samērojami ar ieguvumu, un nereti PVD un policijas inspektoriem neizdodas iekļūt privātajā teritorijā, lai novērtētu dzīvnieku turēšanas un tirdzniecības legalitāti. Saistībā ar dzīvnieku tirdzniecību interneta vietnēs jāsaka, ka PVD nav atbilstošu resursu un kapacitātes, lai pastāvīgi sekotu līdzi un izkontrolētu visu interneta vidē ievietoto informāciju,”

 

situāciju kopumā raksturo I. Kociņa. Viņa arī uzsver, ka PVD turpinās sadarbību ar atbildīgajām institūcijām un meklēs iespēju nelegālās komercprakses apkarošanai dzīvnieku tirdzniecībai interneta vidē.

 

Grib izcelties

“Cilvēkiem gribas izcelties, tāpēc vēlas iegādāties ko eksotisku,” spriež Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas nodaļas pārstāvis Māris Lielkalns. Nesen zoodārza speciālisti saņēmuši e-pasta vēstuli, kurā cilvēks jautājis, kā iegādāties Taizemē redzētu mazo lori. Kad cilvēki uzzinājuši par nepieciešamajiem dokumentiem, atļaujām, sarežģīto uzturēšanu un citiem šāda reta dzīvnieka iegādes un turēšanas aspektiem, tie tomēr atteikušies no sava nodoma. Arī citiem M. Lielkalns iesaka vispirms uzzināt visu par konkrēto dzīvnieku no zinošiem speciālistiem, nevis pārdevēja, septiņreiz pārdomāt un tikai tad pirkt dzīvnieku likumīgā ceļā ar visiem dokumentiem. Jārēķinās, ka aizsargājami nelegālās tirdzniecības dzīvnieki nereti tiek ņemti no dabas, iznīcinot jau tā nelielo populāciju. Bet, kad viņi īpašniekam apnīk, ir problēmas ar to izmitināšanu. Dažās valstīs tiek veidotas īpašas eksotisko dzīvnieku patver­smes, kas jāuztur sabiedrībai. Savukārt brīvā vaļā palaistie eksotiskie dzīvnieki var sākt apdraudēt vietējos dzīvniekus. Piemēram, ievestie sarkanausu bruņurupuči apdraud mūsu purva bruņurupuci.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+