Andris Piebalgs
Andris Piebalgs
Foto – Timurs Subhankulovs

Jaunā “Vienotība” – mārketinga triks vai patiešām kas jauns? Saruna ar Andri Piebalgu 14

Kas ir pieteiktā jaunā “Vienotība” – mārketinga triks vai patiešām kas jauns? Kas notiks, ja decembrī partijas reitings nebūs sasniedzis solītos desmit procentus? Par to saruna ar “Vienotības” priekšsēdētāju ANDRI PIEBALGU.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

– Runājot par “Vienotību”, bieži piesauc “Latvijas ceļa” likteni. Jūs esat bijis “LC” biedrs, sakiet, kur ir atšķirība?

– “Latvijas ceļš” bija veidojusies kā liberāla partija, un tā ir diezgan šaura niša. Tas ar laiku atstāja iespaidu uz vēlēšanu rezultātiem. Kad “LC” sāka sadarboties ar Šlesera Pirmo partiju, tā pavisam zaudēja savu identitāti un tas arī pielika punktu. Ar “Vienotību” ir citādi – tā ir centriski konservatīva partija un arī potenciāls līdz ar to ir lielāks. Taču arī mums šobrīd ir cīņa par pastāvēšanu, un tas nav viegli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā līdzība, kas “Vienotībai” ir ar “LC”, bet vēl vairāk ar Tautas partiju, ir ilgstošā atrašanās pie varas. Tas uzliek zīmogu, pārmetumi nāk plašā spektrā. Kad runāju par darāmajiem darbiem, man bieži saka: “Kāpēc “Vienotība” to neizdarīja, kad bija pie varas?” Jā, toreiz neizdevās, bet mēģināsim tagad.

– Jūs laikam esat pirmais politiķis, kas kā mērauklu sava darba vērtējumam izvēlas partiju reitingus – ja decembrī nebūs desmit procenti, tad atkāpsieties…

– Ne tik kategoriski…

– Tomēr parasti mēraukla ir izdarītie vai neizdarītie darbi vai rezultāti vēlēšanās, bet ne reitingi.

– Es neesmu ne Saeimā, ne valdībā. Man nav cita mandāta kā sabiedrības uzticība tam partijas kursam, ko esmu noteicis. Ja šī uzticība pusgadu neaug, tad vai nu es neesmu labi izdarījis savu darbu, vai arī mana stratēģija ir nepareiza. “Vienotība” šobrīd ir brīvā pikējumā, nevar gaidīt vēlēšanas, tāpēc reitings kā sabiedrības vērtējums paliek vienīgais kritērijs. Tas arī parāda, vai veiktie darbi cilvēkus apmierina vai ne.

– Sociologi parasti uzskata, ka reitingos svarīgi ir ne tik daudz skaitļi, cik interpretācija. Ja decembrī nebūs desmit procenti, bet, piemēram, astoņi vai deviņi, ko tad?

– Pagaidīsim decembri! Protams, ja būs tendence, ka reitings pieaug, tad tā būs cita situācija nekā šobrīd, kad tas svārstās ap pieciem procentiem. Kā zināt, “Vienotības” jūnija kongresā bija dažādi viedokļi, ne jau visi balsoja par mani. Es piedāvāju savu redzējumu, tas ieguva vairākumu, bet partijā ir arī cits skatījums.

– Kas ir jaunā “Vienotība” – mārketinga triks vai patiešām kas jauns?

Reklāma
Reklāma

– Tas ir jauns pieteikums. Pirmkārt, mēs skaidri pasakām, ka esam prorietumnieciska, proeiropeiska partija.

– Tas gan nav nekas ­jauns…

– Līdz šim tas nebija skaidri formulēts. Otrkārt, divas prioritātes – drošība un labklājība. Par pirmo vēl varētu teikt, ka tā nav jauna, bet otrā neapšaubāmi ir tas, kas raksturo jauno “Vienotību”. Labklājība ar darbu, nevis resursu pārdali. Pirms kļuvu par partijas priekšsēdētāju, biju kreisāk noskaņots, taču, apspriežoties gan ar cilvēkiem partijā, gan arī ar vēlētājiem, es sapratu, ka tas nav populāri.

– Atceros, ka, kandidējot uz partijas priekšsēdētāju amatu, jūs diskusijās izteicāt atbalstu arī būtiskām konstitucionālām pārmaiņām, piemēram, tautas vēlētam prezidentam un parlamenta vēlēšanu sistēmas maiņai.

– Es neesmu mainījis viedokli, taču man ir sajūta, ka šobrīd vēlētāji vairāk gaida ekonomiskās pārmaiņas.

– Pirms gada “Vienotība” visur staigāja ar savu piecpadsmit punktu simtgades plānu. Tagad to vairs nepiemin, nav pat īsti atskaites, vai programma darbojas vai ne, kas no solītā izpildīts, kur ir lažas. It kā nekas nebūtu bijis…

– Decembrī būs gan atskaite, gan diskusijas. Varbūt nepieciešamas kādas izmaiņas, jo situācija ir mainījusies. Piemēram, šajā plānā bija liels uzsvars uz administratīvi teritoriālo reformu – novadu apvienošanas ideju. Mērķis nav mainījies, taču var diskutēt par veidu, kā pie tā nonākt.