Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
17. novembris, 2017
Drukāt

Aizbraucot no Latvijas, tu kop svešas mājas. Saruna ar Skaidrīti Lasmani (31)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

18. novembrī Triju Zvaigžņu ordeni saņems Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, kuras lekcijas ir klausījušās neskaitāmas studentu paaudzes, tostarp, arī manējā, un profesorei apsveikumus un laba vēlējumus sirdīs un domās sūta daudzi. Skaidrīte Lasmane ir arī “LA” autoru pulkā – martā publicējām viņas recenziju par raidījumu “Tieša runa”. Ar profesori sarunājos gan par to, ko viņa pati dara pašreiz, gan par to, kā mums visiem veicies savas valsts būvēšanā.

Jūs gan lasāt lekcijas, gan publicējat pētījumus. Kas top pašreiz?

S. Lasmane: Bieži jokoju, ka, tāpat kā Šekspīra karalis Līrs dalīja īpašumus, es esmu izdalījusi visu savu lekciju īpašumu. Jau pirms vairākiem gadiem atdevu kolēģim docentam Didzim Bērziņam lekciju ciklu “Komunikācijas ētika” un kursu “Kultūras teorija un vēsture” – asociētajam profesoram Ivaram Ījabam. Šogad pabeigšu lasīt maģistriem īsu kursu par mūsdienu ētiku un komunikāciju. Bet pētniecības darbu turpinu profesores Vitas Zelčes projektos par sociālo atmiņu un par mediju daudzveidību. Viņas ideja bija pētīt baiļu atmiņu. Izraudzījos Knuta Skujenieka atmiņu krājumu “Sēkla sniegā” un viņa vēstules sievai Intai Skujeniecei. Salīdzinājumam skatīju Solžeņicina un Varlama Šalamova darbus. Šalamovs viens no pirmajiem sāka stāstīt patiesību par Staļina laika cietumiem. Esmu uzrakstījusi rakstu par robežu režīma performanci, jo cietums arī ir stingra norobežojuma telpa, un performance – tās uzvedums, stāsts un atveidojums politieslodzīto rakstnieku darbos.

Valsts svētku nedēļā vairāk nekā citkārt domājam par savu Latviju. Kā jūs vērtējat mūsu veiksmes un neveiksmes valsts būvēšanā? 

Nesen Operas un baleta teātrī apmeklēju sarīkojumu “Sarunas pirms pirmizrādēm. “Dons Žuans””. Tas bija stāsts par baletu, kurā apvienotas muzikālās partitūras no Mocarta operas ar Friderika Šopēna mūziku, un labi zināmajiem operas tēliem piepulcēti klāt jauni – tumšas ēnas un ar diženu skaistumu apveltītā Viņa no citas, ideālās, pasaules. Tas simbolizē to, ka Donam Žuanam ir ēnu puse – tumšā zemapziņa – un ir gaišā puse, kura vedina tiekties pēc ideālā skaistuma.

Es domāju, ka Latvijā arī ir līdzīgi. Ir ēnas puses, un ir neliels, ikdienā dažkārt pazudināts, tomēr ideāls virziens, pēc kā tiekties, kaut gan absolūtā variantā nesasniedzams. Bet, kā teiktu anarhists Bakuņins: “Tikai tad, kad domājam par neiespējamo, varam sasniegt iespējamo.” Latvijas valsts tapšana 1918. gadā bez ideāla nebūtu iespējama. Virzību uz to bija veicinājuši jaunlatvieši, kuri iedrošinājās pirmo reizi sevi apzināties par latviešiem. Pretestība bija diezgan liela, un ne tikai no vāciešiem vai krieviem, bet arī no pašiem latviešiem – no zemnieka, kam tā latvietība zināmā mērā likās greznība.

Tajā pusgadsimta posmā, kad te bija padomju režīms un latviskā identitāte nebija pašsaprotama lieta, jāsaka paldies dzejniekiem un citiem ideālistiem par identitātes uzturēšanu. Ojārs Vācietis dzejolī par lielo un par mazo dzimteni rakstīja, ka viņam nav tās lielās un mazās dzimtenes, bet tik tā viena, un visi saprata, par kuru dzimteni, protams, to mazo, ir runa. Zinu, ka par šā dzejoļa mācīšanu skolā daži pedagogi saņēma totalitārās valsts sodus.

Nav grūti uzminēt, no kurienes šodien nacionālismu joprojām kāds turpina lietot lamuvārda nozīmē, un dara to, neoliberālisma atbalstīts.

“LA” lasītāji, zvanot redakcijai, izsaka savu viedokli par valdību, politisko eliti, piemēram, nesen rīdzinieks Dainis Dandēns pauda, ka noskatījies TV raidījumu un uzzinājis, ka mūsu valsts pārvalde ir “politiskais leļļu teātris”. Tas esot trāpīgi raksturots…

Bet ko šis asprātis gribēja ar to pateikt? Politikā ir ļoti daudz izrāžu. Jebkura komunikācija kaut kādā veidā ir izrāde. Teātris ir neizbēgama komunikācijas un dzīves daļa. Bet runa jau ir par ko citu.

Jā, par attieksmi pret varas eliti. Ir sarūgtinātā Latvijas iedzīvotāju daļa, kuri saka: “Deputātu algas nākamgad palielinās par 131 eiro, bet pensionāram pieliek vien dažus eiro.”

Un pamatots sarūgtinājums, jo distance un elitārā loka aklums ir acīm redzams, kaut arī it kā ar likumu apstiprināts. Sarūgtinājums ir saprotams. Jo nenotiek attīstība un nenāk tā labklājība tik ātri, kā gribētos un kā varētu notikt, ja elite domātu par zemi un valsti vairāk nekā par saviem īpašumiem. Daudziem politiķiem nabadzības atgādināšana ir ļoti izdevīga. Piemēram, “Saskaņai”, tāpēc ka tā pretendē uz sociāldemokrātu statusu, un sociāldemokrāti ir tie, kuri rūpējas par atstumto, ievainoto cilvēku labklājību.

Viens no Latvijas pirmajiem izglītības ministriem Aleksandrs Dauge ir rakstījis par “sociālo žēlumu”. Mums pašreiz sociālā žēluma izjūtas pietrūkst. Sociālais žēlums varētu likt domāt par to, kāpēc lauki ir tukši, kāpēc jāsamazina skolu skaits, kāpēc Latvijas nostūros nav darba vietu.

Starpkaru Latvijā par valsts būvēšanu tika vairāk domāts. Agrārā politika bija sekmīga, un tad varēja lepoties kaut vai, piemēram, ar sviestu eksportam.

Valstiskās apziņas trūkst divos virzienos. Viens – ideja par Latvijas valsts kā solidāra kopuma vai kopienas attīstību. Otrs – sociālā žēluma virzīta rīcība un atbalsts attiecībā pret tiem, kuri palikuši dzīvot valstī un par kuru labklājību jādomā. Jāteic, sociālo žēlumu tomēr sākam apzināties. Medijos ir sākusies saruna par to, ka jāaizstāv bāreņi, ka ir valstī neaprūpētie. Kaut gan vienai sabiedrības daļai šķiet, ka saruna ir nogurdinoša.

Savulaik sarīkojumā, kas bija veltīts Rūdolfa Blaumaņa “Indrānu” simtgadei, jūs dalījāties pārdomās par attīstību, kas ir saistīta ar konfliktiem un neatrisināmām dilemmām, kad neviens risinājums nav pilnīgs. Runājāt par cilvēka tieksmi pēc jauniem iespaidiem pasaulē un, no otras puses, par vajadzīgo konservatīvismu un sava kaktiņa kopšanu. Jo vairāk latviešu emigrē, jo vairāk satraucamies par šīs emigrācijas ietekmi uz valsts nākotni. 

Aizbraukušie ir ļoti dažādi – gan spējīgi, gan vāji –, un ne jau visi tur dzīvo saulainā labklājībā. Mēs par viņiem ļoti maz ko zinām. Ir stāsti par to, ka cilvēki aizbrauc un neatrod sev cerēto darbu, dzīvo uz ubagošanas rēķina. Esmu bieži dzirdējusi liberāli pareizu, modernu viedokli, ka “mājas ir visur”. Var aizbraukt jebkur un deklarēt: “Man šeit ir labi, šeit ir manas mājas.” Bet tās mājas kāds cits ir kopis! Un tikai tāpēc man tur ir labi. Ir valstis, kas prot gudrāk par Latviju kopt un attīstīt savu tautsaimniecību un tās mājas veidot. Piemēram, Īrija savulaik nebija bagāta, taču, prasmīgi izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, kļuva par plaukstošu valsti, un tur raduši mājas ļoti daudzi latvieši. Tur kāds tās šampinjonu audzētavas izveidojis, iekopis un devis darbu citiem. Aizbraucis no Latvijas, es kopju tās mājas, ko izveidojis kāds cits, dzīvoju uz citu māju labklājības pamata.

Bet, ja uzskatu, ka man mājas ir visā pasaulē, skaidrs, ka es taču nevaru visu to daudzumu sakopt. Cilvēka mūžs ir apmēram 70 – 80 gadi, turklāt pēdējos gados jau tā spēka vairs nav. Šī mājas ideja šķiet ļoti svarīga.

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. Šī Dieva zeme ar Gaujas lejām,
    Ar stārķa ligzdām un kurmju ejām.
    Ar Cēsīm, Talsiem un jaunām sejām,
    Ar ļaužu balsiem un Raiņa dzejām.

    Par verga algu es tajā sirgšu,
    Par indes malku es viņu pirkšu.
    Ar zelta atslēgām es slēgšu, slēpšu,
    Kā puskauts āzis par viņu brēkšu.

    Ak, svētā brīve kā tad es jūtu,
    Cik, esmu nesis to smago grūtu.
    Kad tā vairs nav tik cik melns aiz naga,
    Tad es tik jaušu cik bija smaga.

    Šo liktens zemi šais svētvakaros,
    No manas dvēseles kāds noņem nost. (I.Ziedonis)

  2. Sirmajai kundzei nevajadzētu izteikties par lietām, ko nezina. Latvieši, kas (daudzi jau vairāk nekā 10 gadus) dzīvo Īrijā un Lielbritānijā arī ir veidojuši un veido šo valstu labklājību, nevis tikai dzīvo uz kaut kādas mistiskas svešas labklājības rēķina. Un veido šo valstu sabiedrības. Tās šo 10 gadu laikā ir kļuvušas atvērtākas, tolerantākas, jaunākas (pateicoties šiem cilvēkiem, Īrija neizmirst kā Latvija). Tāpat šie cilvēki ir ienesuši jauna veida domāšanu šais sabiedrībās. Pie mums Vairočka lasa mums lekcijas par padomisko domāšanu, Īrijā novērtē citādo, bieži vien, jā, skarbo skatījumu uz lietām.

  3. Šī TANTE ir īpašs gadījums un skaudrs piemērs, kā tiek nivelēta valsts apbalvojuma vērtība…
    1990.gada septembrī šī persona (LU zinātniskā komunisma pasniedzēja) ieradās Dārziņskolā ar aktuālas tematikas lekciju par 23.augusta nozīmi vēsturē utt. Lekcija bija ļoti saturīga, skolēni iepazinās ar, lektoresprāt, svarīgākajiem starptautiskās politikas jaunumiem utt. Pēc tam tika ļauts uzdot jautājumus. Pirmais jautājums bija: kāds šai lekcijai bija sakars ar Molotova_Rībentropa paktu un 23. augusta nozīmi Latvijas vēsturē? Tas bija arī pēdējais jautājums, jo lektore it kā apvainojās un izgaisa no skolas. Jautājuma uzdevēji tika izsaukti uz pārrunām. Ir pagājuši 27 gadi, zinātniskā komunisma adepte saņem ordeni. Brīnišķīgi….

  4. Ja nebūtu savas valsts, tikai tad mēs apzinātos, ko tā vispār nozīmē!
    Es atceros tos laikus, kad ziņas mums raidīja no Maskavas programma VREMJA, uz Jaungadu skatījāmies GOLUBOJ OGOŅOK, bet bērni priecājās par NU, PAGAĢI!
    Viss bija vienkārši, viegli dzīvojās, darbs visiem bija, ubagu nebija, invalīdu arī nebija, seksa nebija…
    Tad nu tā, mīļie – likumi darbojas līdzīgi, kā dabas, tā arī garīgie.
    1) viegli ir tikai uz leju krist, kalnā kāpt ir grūti;
    2) nezāles izaug pašas no sevis, bet gurķi, tomāti u.c. kultūraugi speciāli jāaudzē;
    3) ja mūsu Latvijā ir palicis mazāk, mums jākustas ātrāk, jo SPĒKS=MASA x PAĀTRINĀJUMS;
    4) patiesībā kustēties ātrāk nozīmē ātrāk paaugstināt savu produktivitāti un līdz ar to pašiem kļūt labākiem – tātad tā ir izaugsmes iespēja!
    Par nelāgu īdēšanu un cīņas spara nosišanu tautiešu vidū varbūt vajadzētu publisku nopēršanu?

    • Apdomā labi ko Tu nupat uzrakstīji………….Un ja nezini es Tev varu pateikt, ka LPSR AP neviens netika ievēlēts bez VDK(čekas) akcepta………
      Šajos svētkos man jāsumina un aicina pateikties LPSR AP deputātiem par lēmumu un par šo es arī varu pateikties……..
      Bet šodien viņi man bojā svētku noskaņu un ticību…….Tiem kam vē lšodien nav drosmes atzīties TAUTAI,ka viņi visus šos gadus ir krāpuši MŪS
      Man ir ticība tiem 25gadniekiem………kas ir palikuši ši zemē…..un Tikai tai nākotnei ko uzcels viņi
      DIEVS SVĒTĪ LATVIJU!

      • Par 25 – gadniekiem man ir gan cerība , gan liela raize.
        ~ Varbūt viņi būs tie, kas uzcels jaunu Latviju. Redzu tādus dedzīgus un gudrus jauniešus, bet lielā mazākumā.
        ~ Un tad ir tie, kas auguši turīgo un bagāto ģimenēs ar tādu dzīves filozofiju, kas paģēr visu darīt savā labā, ne valsts- izteikti egocentristi, materiālisti.
        ~ Vēl ir tie, kuriem vienkārši rūp karote, kas tuvāk zemākām debesīm.
        Bet cerība jau nekad cilvēkam nezūd!

  5. taisnība sakamvārdam: Atbildēt

    muļķim liekas zināšanas ir kaitīgas !
    Dzīvo paralēlajā realitātē. :((

  6. “Piemēram, Īrija savulaik nebija bagāta, taču, prasmīgi izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, kļuva par plaukstošu valsti, ….” – Ha, ha, ha, par visu ir jāmaksā, arī par Eiropas līmeņa labklājību:
    ” Savā zemē, brīvā, demokrātiskā, kulturālā valstī tajā runāt spēj nepilni 20% īru. Turklāt gados jaunie īru gidi pauda savu vienaudžu viedokli – kāda jēga īru valodu mācīties visus skolas gadus, ja pēc tam to dzīvē nevajadzēs. Tas ir tas pats, kas mācīties latīņu valodu. Mirušu valodu. Vajadzēs angļu valodu. Un var būt, ka vajadzēs poļu valodu, jo tā, ziniet, Īrijā ir nākamā dzīvākā, t. i., vairāk runātā valoda.”
    Ieva Struka: Tukšā zeme (la.lv)

  7. Taukmūļi tik briest Atbildēt

    Labklājība ir tiem kas pie siles. Iedzīvotāji tik eksistē no algas līdz algai. Ja savādāk nevar tad iet mežā ko sarūpēt ğimenei.

  8. Laikam vietējiem vergturiem pavisam švaki ar darbaspēku, visi vergi aizbēguši, tāpēc tagad tāda propaganda visos internetportālos.
    Par to māju kopšanu – sāpe ir ne jau par aizbraucēju mājām, bet par to, ka sile var izrādīties pustukša…
    Tauta, neklausieties tos neliešus, bēdziet prom!

  9. Labāk kopt svešu pili, nekā savu aizgaldu.

  10. Attīstot šo apogalvojumu tālāk- arī braukšana darbā uz pilsētu , pagastos dzīvojošajiem ir tas pats. Pat Rīgā , tie no kreisā krasta, kuri brauc strādāt uz labo , arī aizdomīgi izskatās.

  11. Šādas lekcijas cie,profesores kuindzei vajadzētu nolasīt mūsu Saeimas deputātiem.Ne jau mūs’par to ir jāpārliecina.Tieši ntāpēc,ka cilvēka mūžs ir tikai 70-80gadi,Latviju ir pametuši
    jau gandrīzpuse manu radu,draugu un paziņu.IKP procenti vien viņus nav apmierinājuši.

  12. Šādas lekcijas cien.profesores kundzei vajadzētu nolasīt mūsu Saeimas deputātiem! Jo ne jau mūs šajā jomā ir jāizglīto! Tieši tāpēc,ka cilvēka mūžs ir tikai 70-90 gadi,Latviju ir pametuši jau gandrīz puse no maniem radiem,draugiem,paziņām.Ar IKP procentiem vien viņiem nav pieticis!

  13. Īstais laiks rīkot pozitīvisma kampaņu. Viena tāda bija miljonāra Šķēles rosināta. Šlesers solīja Rīgā 50000 jaunas darba vietas,labu darbu veikt gribēja,bet nesanāca .Vajadzētu svētku priekšvakarā abus miljonārus ar 3 zvaigžņu ordeni godināt!

  14. Neaizbraucot no Latvijas tu esi vergs ,kas tikai valstij nomaksā nodokļos,nodevās,slēptajos nodokļos vairāk kā 90% no saviem gada ienākumiem un nākotnē būs vēl sliktāk.

  15. ” Šalamovs viens no pirmajiem sāka stāstīt patiesību par Staļina laika cietumiem. ”
    Tāpēc jau viņu neslavēja, ordeņus nepiešķīra, mājas un “dāčas” Jeļcina režīms nedāvināja, kā “gudrimeli” Solžeņicinam, kurš kļuva par paklausīgu instrumentu vēsturiskās Krievijas grāvēju rokās.

  16. Aizrobezu pensionàru pàris. Atbildēt

    18.nov.mums ir skumji svètki,jo neesam un tik dríz neceram būt Latvijā.Un nestāstiet,ka vecu koku nevar pàrstādīt.Var,ja ir laba vide un gādība.

    • Es arī neesmu Latvijā, to atstāju agrā bērnībā mūkot no zvērīgās sarkanarmijas. Es noteikti svinēšu 18. novembri mūsu aizokeāna pilsētā, kopā ar citiem diasporas latviešiem.

      • Tagad tachu var braukt atpakalj, ne?

        • No ASV -- trimdaniece Atbildēt

          Taisniba ka var atgriesties. Nav aizvien viegl to darit. Un dazreiz izliekas neiespejams.
          Darisim ta — atbalstisim viens otr vienalg kur mes atradamies. Un darisim viss kas iespejams palidzet Latvijai. Padomju valdibas velme bij lai Latvieshi aiziet no Latvijas. Katram jadar vis iespejams kura katra veida cinities pret to!

          • Jus ar savu runasanu atbalstat valdibu, ne tautu. Jums vairs nav sapratnes par procesiem Latvija. Man 50 un es ari aizbraucu no Latvijas sogad. Turpinat liet udeni uz valdibas dzirnavam. Jums, tapat ka Freibergai, skaisti parunat par latvietibu. Pacieties – debesis labaki bus.

      • Vairs jau armija nenem un droshi vien Tev gadi ari vairs nav tie. Vari braukt majas!

  17. Kàpéc man svesà “màjà “bija jàmeklé iespéja izskolot bèrnus?Savà” màjà” man nepietika lídzekli pat lídz augstskolai viñus aizvest.Tà nu Latvija ir zaudèjusi divus izglítotus jauniesus,viñu otràs pusítes un viñu bèrnus.Mès joprojàm esam Latviesi,bet Latvija ir atmiñàs.

    • Noturēties asimilācijas straumē nemazam nav viegli. Tur vajadzīgi netikvien spēks un griba bet arī kautkas no labas laimes

      • Rít svinam Latviesu biedríbà.Ne tikai svinam,bet aktīvi piedalamies visas 3 paaudzes.Jà,ir paskumji,bet zinam,ka dzívojam minimàlà stressa apstàklos.Lai visiem Latviesiem skaisti,rúpju nenomàkti svétki!

    • Vienmēr ir vieglāk aizbraukt nekā strādāt savā valstī, pat ja tas ir grūti. Mēs visi uzreiz gribējām bagātu valsti, ar minimālu darbu. Nez, vai tiem mūšu senčiem, kas 20.gs. cīnījās par šo valsti, kas to veidoja pilnīgas neziņas situācijā par iespējamo nākotni, bija viegli. Vai tiem, kas atgriezās Latvijā no izsūtījuma un palika PSRS ienaidnieki. Saskaņā ar šo laiku aizbraucēju domāšanu, mūsu senčiem vajadzēja laistiem prom neskatoties. Tie puiši, kas atdeva savas dzīvības par savas valsts veidošanu un aizstāvēšanu, atdeva savas dzīvības par velti, jo viņu pēcnācēji labāk tīra podus ārzemēs, kā smagi strādā savā valstī. Lai Jums tur veicas. Latvija ir pārdzīvojusi arī smagākas situācijas. Es, dzīvojot šeit, lepojos, ka manai tautai ir sava valsts, lai arī tā ne tuvu nav ideāla!

Draugiem Facebook Twitter Google+