Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. marts, 2016
Drukāt

“Zaļais iepirkums” kalpojis par aizsegu krāpšanās gadījumiem sabiedriskajā ēdināšanā (4)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Zaļā iepirkuma” pārkāpumus Cēsu profesionālās vidusskolas ēdnīcā, ko konstatējis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicis Lietuvas ēdināšanas uzņēmums. Cēsu novada domes komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots sarunā ar “LA” informēja, ka pašvaldībai ir noslēgts līgums ar SIA “Ēdiens.lv” par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ne tikai Cēsu profesionālajā vidusskolā, bet vēl trīs Cēsu izglītības iestādēs – Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un Cēsu Valsts ģimnāzijā.

 

Iniciē pašvaldība

Pārbaudes veikšanu iniciējusi pati pašvaldība, jo vairākkārt bijušas aizdomas par produktu izcelsmi un kvalitāti. Pašvaldība, pēc K. Pota teiktā, jau vairākkārt ēdinātājam izteikusi brīdinājumus, taču, tā kā nesekoja nekāda rīcība un atbildes, lūgusi palīdzību PVD. Patlaban pašvaldība nosūtījusi oficiālu vēstuli ēdināšanas uzņēmumam, prasot līdz 22. martam sniegt atbildi un rīcības plānu, kā tiks novērsti konstatētie pārkāpumi. 23. martā paredzēta pašvaldības vadības un ēdināšanas uzņēmuma tikšanās, kad arī tiks lemts par turpmāko rīcību.

Kārlis Pots uzsver, ka notikušais ir nopietns Iepirkumu likuma pārkāpums, līdz ar to netiek izslēgta iespēja lauzt līgumu ar “Ēdiens.lv”. Pašvaldība jau brīdinājusi pārējās Cēsu izglītības iestādes, lai tās veiktu papildu produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes, ko ļauj darīt Iepirkumu likums. IUB dati rāda, ka iepirkumā par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Cēsu novada izglītības iestādēs pērn augustā uzvarējusi SIA “Ēdiens.lv” un “Kretingos maistas” Latvijas filiāles personu apvienība “Ēdiens.lv”. Šī apvienība uzvarējusi vēl vairākos izglītības iestāžu ēdināšanas iepirkumos, tostarp Krustpilī, Priekuļos, Jaunpiebalgā un citviet.

“LA” sazvanīja “Kretingos maistas” filiāles Latvijā direktori Laimu Grigaitieni, taču viņa atteicās no jelkādiem komentāriem, jo viņai esot slimības lapa. Aģentūrai LETA viņa skaidrojusi, ka uzņēmums piegādājis pārtikas produktus Cēsu skolai, taču marķējums neesot mainīts un produkcijai esot visi nepieciešamie sertifikāti. Vienlaikus viņa norādīja, ka nav saņēmusi informāciju no PVD par pārkāpumiem.

 

“Zaļās karotītes” aizsegā

Jāatgādina, ka PVD, veicot pārbaudi Cēsu profesionālās vidusskolas ēdnīcā, konstatējis, ka vietējas izcelsmes pārtikas produkti aizstāti ar citu valstu produktiem, bet “Zaļās karotītes” produktu vietā izmantoti produkti, kam “Zaļā karotīte” piešķirta nav. Tā Latvijā ražoto gurķu, tomātu un puravu vietā faktiski tika izmantoti Spānijas izcelsmes dārzeņi, iepirkumam atbilstošā Latvijas uzņēmumā ražotās cūkgaļas vietā bieži tiek izmantoti Polijas un Vācijas izcelsmes cūkgaļas produkti, bet Latvijā ražota Holandes siera vietā izmantots Polijas izcelsmes siers, bet kāposti, burkāni, sīpoli un āboli ir iegādāti tādā Latvijas uzņēmumā, kur “zaļā karotīte” piešķirta tikai kartupeļiem.

Jau pagājušajā gadā “Kretingos maistas” bija iesaistīta skandālā, kad atklājās – šis uzņēmums bērniem maltītes gatavojis no bojātiem dārzeņiem un izmantojis garšvielas, kas satur sāli un garšas pastiprinātājus, turklāt porcijas bijušas mazākas, nekā nepieciešams katram bērnam. Siguldas novada pašvaldība lauza līgumu ar šo ēdinātāju, bet PVD jau pērn uzņēmumu administratīvi sodīja.

Kā rāda “firmas.lv”, SIA “Ēdiens.lv” pilnībā pieder Lietuvas uzņēmumam UAB “Baltijos paslaugu grupe” un tā kopā ar “Kretingos maistas” veido pilnsabiedrību “Ēdiens&KM.LV”. “Kretingos maistas” ir viens no lielākajiem kaimiņvalsts ēdināšanas uzņēmumiem, kas Latvijā ienāca 2009. gadā. Spriežot pēc informācijas uzņēmuma mājaslapā, tas ēdina skolēnus vismaz 11 Latvijas pašvaldībās. Jau īsi pēc darbības uzsākšanas Latvijā vairāki pašvaldību vadītāji pauda bažas par lietuviešu piedāvājumu pabarot skolēnus par zemāku cenu, nekā to dara pašmāju ēdinātāji. Toreiz Lietuvas uzņēmums noraidīja bažas, ka visa pārtika tiks ievesta no Lietuvas. Savukārt zemās cenas lietuvieši skaidroja ar zemajām administratīvajām izmaksām un to, ka pašmāju zemnieki esot gatavi piedāvāt produkciju par zemāku cenu.

 

Vajag likuma papildinājumus

Kocēnu novads bija viens no pirmajiem, kur skolēnus sāka ēdināt šis Lietuvas uzņēmums. Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis atzīst, ka sākumā likās cerīgi – uzņēmums piedāvāja divreiz zemāku cenu, veda uz Lietuvu un iepazīstināja, cik labi viss būs, bet reālā sadarbība izvērsusies pavisam citāda. Tā kā pašvaldība saskatīja blēdības un par parakstu viltojumu pat tika ierosināts kriminālprocess, sadarbība ar “Kretingos maistas” pārtraukta un no šī gada Kocēnos bērnus ēdina vietējais uzņēmums.

Lai izbēgtu no šādiem gadījumiem, būtu nepieciešamas izmaiņas Iepirkumu likumā. “No juridiskā viedokļa mums kā pasūtītājam rokas ir sasietas un ir grūti atbrīvoties no negodprātīgiem ēdinātājiem,” piebilst Olmanis. Daudz gan esot atkarīgs, kā sagatavots iepirkumu līgums.

Jau iepriekš uzmanību uz krāpšanās gadījumiem zaļajā iepirkumā vērsa kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa, sakot, ka šī sistēma jāsakārto, lai “zaļais iepirkums” nepārvērstos par farsu. Viņa uzskata, ka Iepirkumu likums nebūtu jāmaina, bet tas jāpapildina ar vairākiem precizējumiem. Proti, PVD būtu jādod kontrolējošā funkcija zaļajos iepirkumos, lai dienests par pārkāpumiem varētu sodīt. Otrkārt, iepirkumos uzvarējušai kompānijai reizi mēnesī pašvaldībai būtu jāsniedz atskaite, no kā tas iepircis preci. Un, treškārt, jāveido soda mehānisms, kas ļauj izslēgt no turpmākās dalības iepirkumos tos uzņēmumus, kas pieļāvuši nopietnus pārkāpumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Visi cilvēki ir vienlīdzīgi,bet lietuvieši ir vienlīdzīgāki.

  2. Vai tiešām neviens nevar sakārtot šo nozari? Kā Edīte Strazdiņa saka, vajag tikai dažus likuma grozījumus vai papildinājumus un lieta būs darīta. Bet nē, visi velk garumā, tikmēr bērni ēd velns viņi sazin ko…..

  3. kur aitas tur cirpeji.vai Latvija ir kaut viena lieta ko latviesi spej izdarit ka nakas

  4. Gods piekrāpt valsti Atbildēt

    Vecie ieradumi zało un zeł. Padomju laikos pamati likti.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+