Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
24. novembris, 2015
Drukāt

Manas puķes sliktākas? “LA” lasītāju sarūgtina drošībnieku dīvainais lūgums pie Brīvības pieminekļa (5)

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni un dēliem noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa par godu Latvijas proklamēšanas 97.gadadienai.

Vilnis Grīns raksta, ka devies 18. novembrī nolikt ziedus  pie Brīvības pieminekļa un  viņu pārsteidzis lūgums ziedus likt nevis centrā, bet sānos: “Es, mīlēdams šo valsti, kā katru gadu, iegādājos ziedu pušķi un devos 18. novembrī pie Brīvības pieminekļa šos ziedus nolikt.

Pulkstenis rādīja nedaudz pāri 9. Piegāju, jau noliecos, lai noliktu savas mārtiņrozes pieminekļa pakājē, te pēkšņi sev aiz muguras izdzirdēju man adresētu lūgumu: “Cienītais, nolieciet savus ziedus kaut kur tālāk maliņā, ielokā, nevis šeit pakājē pa centru.” Lūgums izskanēja no drošības vīra mutes. Pamatojums? Esot tā, ka oficiālā amatpersonu ziedu nolikšana sākšoties tikai plkst. 10, līdz tam ziedus likt pakājē, t. i., frontālajā pieminekļa daļā, neesot vēlams – tāda, lūk, prasība vai lūgums. Kā nopratu, pleķītis pieminekļa priekšā tika taupīts varasvīru un sievu ziediem.

Jutos patiesi sarūgtināts. Vai mans, ierindas pilsoņa, ziedu pušķis trīs eiro vērtībā ir sliktāks nekā oficiālo delegāciju ziedu klēpji, kas visdrīzāk pasūtīti par nodokļu maksātāju naudu, nevis pašu amatpersonu iegādāti? Kādēļ mans pušķis nevar atrasties turpat pakājē pa vidu? Vai tas ir mazāk nozīmīgs?

Nepārmetu drošības vīriem, viņi pilda rīkojumus. Šķīrāmies draudzīgi, novēlot viens otram priecīgus svētkus. Tomēr piemineklis taču ir mūsu – visas tautas, tas celts par tautas līdzekļiem. Arī ziedus vajadzētu ļaut nolikt tur, kur katrs vēlas.”

Pārsūtīju V. Grīna vēstuli Valsts prezidenta kancelejai, lūdzot komentēt, kādu apsvērumu dēļ ieteikts ziedus nolikt tālāk no centra. Preses dienestā atbildēja: “Apsvērums ir, lai oficiālās ziedu nolikšanas ceremonijas laikā pulksten 10.30 ziedi netiktu likti pāri citiem ziediem, tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti, noliekot savus ziedus, centrālo vietu atstāt brīvu oficiālajai ceremonijai. Vēlamies arī pateikt paldies par iedzīvotāju sapratni šajā jautājumā.”

“LA” lasītājs Harijs Astra atcerējies 18. novembri pirms 80 gadiem. Viņš, desmitgadīgs puika būdams, toreiz uzrāpies kanāla apstādījumu koka zemajos zaros, lai vērotu, kā prezidents A. Kviesis atklāj Brīvības pieminekli. “Mums skolā mācīja, ka, ejot garām piemineklim, tas jāsveicina, noceļot cepuri,” raksta H. Astra. “Dažreiz pametu nelielu līkumu savā skolas ceļā, lai būtu iespēja to izdarīt. Jutos priecīgs un lepns. Dziedāšanas skolotājs J. Milzarājs, uz vaicājumu, vai ar noņemtu cepuri jāsveicina arī ziemā, gan atbildēja: kamēr atpiņķerēsit zaķenīcas aukliņas, būsit jau pagājuši piemineklim garām. Vēlāk Sibīrijas izsūtījumā nomoda sapņos arvien piedomāju par mūsu Brīvības simbolu. Kad biju atbrīvots, pirmais gājiens no dzelzceļa stacijas bija pie pieminekļa. Stāv savā vietā, kā stāvējis! Pārdzīvojis kara vētras un okupācijas. Baumas par tā sagraušanu, paldies Dievam, bija bez pamata.”

Jaunākus laikus atminējies Jānis Gustsons: “Kad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mums, pirmajiem 16 virsniekiem, aizsardzības spēkos atjaunoja dienesta pakāpes, tad, ejot no dienesta mājās, es piegāju pie Brīvības pieminekļa, atdevu militāru godu un noskaitīju tēvreizi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Tātad jādomā tā…mūsu nauda un mūsu vainagi- likti pie mūsu pieminekļa ar mūsu valstsvīru rokām….

  2. Izlasīju un palika nepatīkams nosēdums. Piemineklis mums visiem viens un pie tam arī par tautas ziedotu naudu būvēts. Nja. Nu, varbūt tad lai cienījamie augstākstāvošie pavēl norobežot pieminekļa pakājē kaut kādus augstākstāvošo sektorus, kur parastie cilvēki ziedus likt nedrīkst – ar attiecīgiem brīdinājuma plakātiem pieminekļa apkārtnē. Skumji…

  3. īpaši 1-līdzīgo puķes labākas!

  4. Kā tad,ka sliktākas,jo atšķirībā no valstvīru vainagiem,kas iegādāti par mūsu visu naudiņu, pirktas par pašas personīgo naudiņu,tur tā atšķirība!

  5. Ar visu varu cenšas uzbrukt valsts prezidentam. Tad ne tas , ne tā. Drošībniekus vada Kozlovskis no VIENOTĪBAS!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+