Manevri sākušies 18
“Mēs sākam savu priekšvēlēšanu kampaņu,” jau pirms nedēļas, iepazīstinot ar partijas programmu 13. Saeimas vēlēšanām, skaļi paziņoja politiskā spēka “KPV” līderis Artuss Kaimiņš. Kaut gan Kaimiņš dedzīgi noraidīja pārmetumus populismā, “KPV” programma vairāk atgādina saukļus no interneta portālu komentāru sadaļas – likvidēsim koalīcijas padomi, samazināsim ministriju skaitu līdz sešām, likvidēsim rindas uz bērnudārziem, apvienosim visas Latvijas augstskolas vienā kvalitatīvā, ieviesīsim obligātas veselības pārbaudes, samazināsim medikamentu cenas, iesaldēsim visu nodokļu likmes utt. Partijas galvenā apņemšanās – līdz 2050. gadam palielināt Latvijas iedzīvotāju skaitu līdz 2,5 miljoniem. Iepazīstinot ar partijas programmu, “KPV” līderi arī uzsvēra, ka par spīti valdošās koalīcijas mēģinājumiem šo partiju “apglabāt”, tā attīstoties un aktīvi gatavojoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un savu dzīvotspēju apliecina, pirmā publicējot programmu.
ZZS un “Vienotība” dala reģionālos partnerus
Citas partijas pašlaik vēl tikai strādā pie priekšvēlēšanu programmām un sola tās publicēt tikai uz pavasara pusi. Taču arī tajās sākusies priekšvēlēšanu rosība, kura gan vairāk izpaužas aizkulišu līmenī. Tā, piemēram, Saeimā pārstāvētajās reģionālajās partijās, kuras pašlaik vēl darbojas konfliktu nomocītajā “Vienotības” frakcijā, uz nākamajām vēlēšanām meklē sev kādu spēcīgāku partneri. Un pirmā šajā sarakstā, protams, ir premjera pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kad “Vienotība” bija premjera partija, tā uz četriem gadiem noslēdza sadarbības līgumu ar septiņām reģionālajām partijām, iekļaujot reģionu politiķus vēlēšanu sarakstā. Šīs sadarbības ietvaros Saeimā ievēlēja deputātus no Latgales partijas, Jēkabpils partijas, “Valmierai un Vidzemei” un “Tukuma pilsētai un novadam”. “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars ir informēts par reģionālu sarunām ar ZZS, bet, jautāts par iespēju turpināt sadarbību, tikai noplātīja rokas: “Reģionālās partijas uz šo lietu skatās pragmatiski – kura no lielajām partijām spēs nodrošināt resursus viņu pašvaldībām. Skaidrs, ka šobrīd ZZS kā premjera partija to spēj visefektīvāk.”
ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze nenoliedz, ka neoficiālas sarunas notikušas, bet ZZS nemēģinot pārvilināt “Vienotības” partnerus – reģionālo partiju pārstāvji paši esot uzrunājuši “zaļzemniekus”, nevis otrādi. Krauze pats par iespēju sadarboties ar šīm partijām bija skeptisks, jo ZZS jau šobrīd ir spēcīgi pārstāvēta reģionos un pastāvīgajiem biedriem varētu būt iebildumi pret šādiem jaunpienācējiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka nesen pašvaldību vēlēšanās daudzi no viņiem bija sīvi konkurenti.
Pievilcīgā LRA
Gadījumā ja reģionālajām partijām nesanāks vienoties ar ZZS, tad tās pie sevis gatavas uzņemt Latvijas reģionu apvienība (LRA), kas kļuvusi par pievilcīgu sadarbības partneri gan pārbēdzējiem no citām partijām, gan mazākām politiskām organizācijām. Reģionālās alianses un Vidzemes partijas veidotajai apvienībai šobrīd noslēgti sadarbības līgumi ar uzņēmēja Jāņa Vilnīša biedrību “Liepājnieki”, neatkarīgā Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna organizāciju “Sabiedrību centriskai politikai”, bet LRA Saeimas frakcijai pievienojušies no Sudrabas partijas aizgājušie deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers. Rindā gaida arī citi potenciālie partneri, piemēram, akadēmiķa Andreja Krasņikova vadītā Tautsaimniecības atbalsta kustība. Tomēr ar kuru katru LRA nebrāļojas, vakar LRA Pārstāvju sapulce noraidīja ieceri veidot vienotu sarakstu ar partiju “Latvijas attīstībai” (“LA”), jo abiem politiskajiem spēkiem atšķiroties mērķi un redzējums par Latvijas nākotni. Rīgas domes vēlēšanās gan abi politiskie spēki veiksmīgi startēja vienā sarakstā un pašlaik galvaspilsētā strādā kopīgā frakcijā.
Nacionāļi paši par sevi
Kamēr citas partijas sākušas sabiedroto meklēšanu, Nacionālā apvienība stāv lepnā vientulībā un nedomā veidot kādas savienības. “Citas partijas šķēlušās, kamēr sašķēlušās tik mazās vienībās, ka vairs nav drošas par savām izredzēm vēlēšanās, tādēļ meklē iespēju stiķēties kopā uz sadarbības līguma pamata. Tā ir slikta prakse, jo organizācijai zūd ideoloģiskās bāzes, jebkura apvienošanās rada miksli pamatuzstādījumos, bet uz šāda rasola spēcīgu organizāciju uzbūvēt nevar. Tikmēr mēs esam spēcīgs un vienots nacionālais spēks, varētu pat teikt, ka iekšējās vienotības ziņā esam līderi Latvijā,” lepni paziņoja Raivis Dzintars, kurš sestdien ievēlēts par NA vienīgo priekšsēdētāju, simboliski noslēdzot “Visu Latvijai” un TB/LNNK saplūšanu vienā organizācijā.
Tā vietā, lai zaudētu laiku sabiedroto meklēšanai, NA koncentrēsies uz savas programmas aktualizēšanu, izstrādājot padziļinātu redzējumu par vairākām nozarēm, piemēram, izglītību un aizsardzību, kā arī izstrādāt jaunu Tautsaimniecības attīstības programmu.
“Saskaņas” pretrunīgie signāli
Tikmēr no “Saskaņas” līderiem pienāk pretrunīgi signāli. Partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs sarunā ar “Latvijas Avīzi” izteicās līdzīgi kā Dzintars: “Mēs jau tagad esam vislielākā partija Latvijā, tādēļ sabiedroto meklēšana nav mūsu galvenais mērķis.”
Turpretim “Saskaņas” priekšsēdētāja vietnieks un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs sestdien aizvadītajā partijas kongresā pauda viedokli, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām partijai tomēr vajadzētu meklēt reģionālos sabiedrotos. “Skatīties, kur ir līdzīgi domājošie, veidot priekšvēlēšanu koalīcijas ar mums līdzīgi domājošiem, kaut arī mūs kritizējošiem,” kongresa delegātiem teica Urbanovičs.
Partijas līderi gan ir vienisprātis, ka “Saskaņas” galvenais uzdevums tuvākajiem mēnešiem būs piedāvāt lietišķu programmu nākamajiem četriem gadiem. Ušakovs kongresā uzsvēra, ka tam jābūt izdarītam līdz 1. jūnijam. Plānots, ka pavasara pusē “Saskaņai” būs vēl viens kongress, lai lemtu par priekšvēlēšanu programmām, sarakstiem un premjera kandidātu.
