Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. maijs, 2014
Drukāt

Cilvēks, kurš nosargāja Somijas neatkarību. Kāda būtu mūsdienu Mannerheima līnija? (23)

Attēli no Mannerheima muzeha arhīvaAttēli no Mannerheima muzeha arhīva

Izaicinājums Staļinam un Hitleram


Somijas nacionālais varonis, viens no nedaudziem politiķiem, kas uzdrīkstējies mest izaicinājumu Padomju Savienībai, saliedēt un mobilizēt cīņai miermīlīgu tautu un iziet no trim kariem vismaz daļēji kā uzvarētājs. Vienīgais pretinieks, kuru esot cienījis Staļins. Vienīgais sabiedrotais, kam Hitlers nav uzdrošinājies iebilst. Gustavs Mannerheims – cilvēks, kas vairākkārt izšķīris Somijas likteni. Ko varam mācīties no viņa, kad pār pasauli gūlusies jauna sarkanā neprāta ēna?

Dzimis Krievijas impērijas Somijas lielkņazistes rietumos, Askainenā, Louhisāri muižā, barona Kārļa Roberta Mannerheima, liberāli noskaņota dramaturga un ne īpaši veiksmīga uzņēmēja, un Hedvigas Šarlotes Helenas Mannerheimas, dzimušas fon Jūlinas, bagāta uzņēmēja, kompānijas “Fiskars” īpašnieka meitas, ģimenē.

Gustavam ir trīspadsmit gadu, kad tēvs bankrotē un pamet ģimeni. Drīz pēc tam nomirst māte. Piecpadsmit gadu vecumā Kārlis Gustavs iestājas Somijas lielkņazistes kadetu korpusā, no kura četrus gadus vēlāk tiek izslēgts par disciplināru pārkāpumu. 1887. gada pavasarī nokārto iestājeksāmenus Helsinku Universitātē, vasaru pavada Harkovā pie tēvoča, kur intensīvi mācās krievu valodu, bet rudenī sāk mācības Sanktpēterburgas elitārajā Nikolaja kavalērijas skolā, ko absolvē 1889. gadā. Līdz pat 1917. gadam Gustavs Mannerheims ir Krievijas impērijas militārajā dienestā, personiski pazīst caru Nikolaju II. 1914. gadā apbalvots ar Jura Krustu, gadu vēlāk iecelts par 12. kavalērijas divīzijas komandieri. Februāra revolūcijas laikā atrodas Pēterpilī un ir tās liecinieks. Pēc atgriešanās frontē 1917. gada aprīlī tiek paaugstināts par ģenerālleitnantu, taču 1917. gada septembrī pamet militāro dienestu un decembrī ierodas Helsinkos, lai sāktu tur civilu dzīvi.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Paldies !

  2. Pauls Kļaviņš Atbildēt

    Mums ir ko mācīties no saviem kaimiņiem somiem. Ne tikai par viņu izkaroto karu. Laikam visvairāk godīgumu un tā novertēšanu.

  3. Pauls Kļaviņš Atbildēt

    Īstais raksts, īstajā brīdī. Paldies.

  4. Mannerheima dzive ir labakais piemers, ka vajadzetu dienet savai dzimtenei!

  5. Te nu nāk prātā prūšu ģenerāļa Kārļa Klauzevica teiktais:,,Ģļēvulīgas pakļaušanās kauna traips nav nomazgājams nekad.Šis indes piliens iesūksies tautas nakamo paaudžu asinīs,tas paralizēs vairaku paadžu spēku ungribu.Pavisam kas cits ir,ja tauta savu neatkarību un brīvību ir zaudējusi asiņainā,bet godpilnā cīņā.Jau pati šī cīņa tad nodrošinās tautas atdzimšanu.

  6. Profesionāla izpēte pieczvaigžņu vērtībā. Padomāšanai. Kāpēc mums tā viss … padumji? Būtu jau labi, ja mums būtu valstsvīri un valstssievas ar prasmi spriest gan taktiski, gan stratēģiski, gan ētiski. Laikus pieņemt Zālamana lēmumu. Bet cerēt, ka NATO glābs Latviju – nav Zālamana lēmums – un pēc profesionālām zināšanām par taktiku, stratēģiju un ētiku šai sakarā – valstsvīri un valstssievas netiecas – visa domāšana caur savu kabatu un cerībām uz svešu kabatu. Krīze – vieni sastrēgumi Rīgas centrā no lielākoties lepniem automobīļiem! Sīkā cīņa par latviešu valodas obligātumu krieviski runājošiem – nu? Runās krievi latviski! Kādam taču vajadzēs runāt latviski, kad vairāk par pusi latviešu jau strādās aizrobežā! Mūsu valstsvīri un valstssievas kategoriski negribēs domāt kā somi un Mannerheims – tas ir neizdevīgi. Vai patriotisms ir – gānīšanās par krieviem un pat par savu prezidentu ir patriotisms?
    Ja izdotos visiem “uz sitiena” atmest šo sīkulību, pāsrstāt domāt ar kabatu, sākt būt miermīlīgi pieklājīgiem un tolerantiem un – sevīšķi svarīgi – ietiepigi nepieņemt truli dumjus, kaitinošus socopātisko lielkaimņu likumus – tā būtu mana Mannerheima līnija – lai sīkais Kremlingoblins ar diagnozi “KGBešenstvo” NEGŪTU vieglus iemeslus nākt mani glābt!

  7. Mums nav tāda valstsvīra,betļoti,ļoti vajag.Latviešiem visos laikos ir vajadzīgs bijis līderis aiz kura iet, jo mēs citādāk nevaram…

  8. Paldies par rakstu. Somi iedvesmo.

  9. “Neņemos spriest, vai Latvijā patlaban ir Mannerheima mēroga valstsvīrs. Taču varbūt ir pienācis laiks katram no mums atklāt sevī Mannerheimu, lai mēs visi spētu apvienoties un kopīgiem spēkiem novilkt to pretestības līniju, ko šķērsot neļausim nevienam.” Labi pateikts. Vērts katram par to padomāt.

  10. Mani pārsteidz ,ka neviens {pat profesionālis } neiebilst pret to , ka Krievijai tas bijis Tēvijas karš .Latvijai gan ,kad armija {leģionāri } un tauta centās no savas zemes patriekt iebrucējus – krievus un vāciešus . Saskaņā ar Molotova _Ribentropa noziedzīgo vienošanas Krievija un Vācija vienlaicīgi ,jau 39. gadā uzsāka karu ,iebrukdamas kaimiņvalstīs .Un ,kāds tur Tēvijas karš ,ja Krievija pati dabūja pa purnu .Tāpat kā 39. g. Somijā .Un krievu tauta naivi tic ,ka viņiem uzbrukts ,ka viņi aizstāvējušies .Divkārt žēl tās dzīvības ,kas itkā gāja bojā par Dzimteni,bet patiesībā bija Staļina upuri.

  11. Ak Ulmani, kāpēc atdevi Latviju bez neviena šāviena! Būtu vismaz trimdas valdību izveidojis, to varēja pagūt.

    • Ulmanis domāja,ka viņam mūžīgi cels goda vārtus un kaisīs puķītes zem kājām kurā Latvijas vietā vien viņš parādīsies.Viņam bija strausa domāšana,irakt galvu smiltīs un pakaļu atstāt ārā. Nebija dūšas ne bēgt 1940.g ar vienu no divām Latvijai piederošām zemūdenēm,ne nošauties kā to vismaz darīja ģenerālis Bolšteins.Tādi ir tie mūsu vadonīši.

    • Ka Ulmanis bija noslēdzis savstarpējās militārās palīdzības līgumu ar PSRS, tas pat ir labi. Tas, ka neuzbruka PSRS armijai, kad tā ultimatīvā formā pieprasīja ievest neierobežotu militāro kontingentu, tikai paziņoja, ka tai ir jāizvietojas saskaņā ar spēkā esošo līgumu, tas jau šodien dod Latvijai milzīgas priekšrocības prasīt no PSRS mantinieces Krievijas jebkuras kompensācijas par šī līguma lauzšanu. Tas tikai nav saprasts un netiek izmantots. Juridiski Latvijai pienākas kompensācija.

  12. Mannerheims bija ne tikai talentigs karavadonis bet ari liels savas dzimtenes Somijas patriots.
    Vins bija Somias valsts prezidents un Somijas armijas virspavelnieks. Vins organizeja Somijas
    aizstavibu pret PSRS iekarosanas meginajumiem. Si organizacija bija tik laba, ka pirma somu-
    PSRS ziemu kara (1939-1940) Somija pazaudeja tikai 3000 karevjus un PSRS pazaudeja vairak
    par 1 miljonu karevjus.

    • 30 000 somu un ap 100 000 sarkanās armijas karavīru. Apmēram tā būs tuvāk.

    • Somijai cilvēku ziņā karš izmaksāja 24 923 kritušos un 43 557 ievainotos. (..)
      Klīst stāsts par kādu padomju ģenerāli, kurš, paskatījies kartē uz teritoriju, ko Krievija bija ieguvusi Karēlijas zemes šaurumā, esot teicis: Mēs esam ieguvuši gandrīz pietiekami daudz zemes, lai apglabātu kritušos. (..)
      Molotova “oficiālie” skaitļi uzrādīja 48 745 mirušos un 159 000 ievainotos. Neviens tiem neticēja jau tajā laikā. (..) Hruščovs savos memuāros apgalvo, ka “mēs zaudējām miljons vīru”, tomēr speciālisti to vērtē kā hiperbolu. Mūsdienu somu vēsturnieki lēš krieviem līdz 270 000 mirušo un līdz 300 000 ievainoto.

      Viljams R. Troters. Krievu un somu 1939. – 1940. gada Ziemas karš

    • Mannerheims ir labakais piemers, ka vajadzetu dienet savai dzimtenei!

  13. Latviešiem Latvijā Mannerheima līnijas vietā ir beigtu ēzeļu ausu līnija.

  14. Īstā laikā un vietā!

  15. Lasīju to ar miklām acīm… Kāds cilvēks, kāds prāts un drosme. Un tad arī ir rezultāts. Būtu vērtīgi, ja šo publikāciju varētu iespiest kā brošūru un tad dot mūsu armijā, politiķiem, jaunatnei utt.

  16. Ļoti interesants raksts. Paldies!

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+