Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. marts, 2012
Drukāt

Mantas šķirtība

Laulātie ir noslēguši līgumu par mantas šķirtību. Civillikuma 118. pantā teikts, ka tad otrs laulātais nedrīkst otra mantu pārvaldīt, lietot un citādi ar to rīkoties bez viņa piekrišanas. 
Ja šajā situācijā viens no laulātajiem nomirst, vai uz otra īpašumu var pretendēt bērni no viņa iepriekšējās laulības? Vai savu īpašumu ar testamentu var novēlēt saviem bērniem?
 Rita Rīgā

 

Jā, līgums par laulāto mantas šķirtību var ietekmēt mantojuma sadali. Ja šāda līguma nav, pārdzīvojušais laulātais var izprasīt savu laulātā daļu – pusi no laulāto kopmantas, kas iegūta laulības laikā.

Piemēram, visa manta iegūta laulības laikā, mantinieki ir sieva un divi bērni. Tad sievai pienākas ½ kā pārdzīvojušajai laulātai. Otru pusi sadala starp visiem trim mantiniekiem. Līdz ar to bērni manto katrs 1⁄6 no visas mantas, bet sieva – ½ un vēl 1⁄6, kopā – 4⁄6 daļas.

Ja ir līgums par laulāto mantas šķirtību, kopmantas vairs nav! Sieva patur savu mantu, kas viņai pieder atbilstoši laulības līgumam. Nelaiķa vīra mantu gan sieva, gan abi bērni manto vienādās daļās – katrs 1⁄3 daļu.

Mantinieki ir visi mirušā cilvēka bērni neatkarīgi no tā, vai viņi dzimuši šajā vai kādā no iepriekšējām laulībām. Otra laulātā bērni, kuri nav mirušā bērni, neko nemanto, jo viņi nav asinsradinieki.

Protams, jebkurš cilvēks ar testamentu savu mantu var novēlēt bērniem vai kādai citai personai.

Testamentu vēlams rakstīt pie notāra, tad tas būs juridiski pareizs, kā arī nekur nepazudīs, jo glabāsies pie notāra. Zvērinātu notāru sarakstu ar adresēm un tālruņa numuriem var atrast mājaslapā latvijasnotars.lv.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+