Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. jūlijs, 2015
Drukāt

FOTO: Mantojuma pūra lāde godam pielocīta (1)

Foto-Vita DauksteFoto-Vita Daukste

Autores: Vita Krauja, Vita Daukste

Ar skanīgām dziesmām, vijīgiem deju soļiem, mūzikas instrumentu skaņām un krāšņu svētku gājienu pašā Latgales sirdī Rēzeknē svētdien, 19.jūlijā, izskanēja starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”.

Festivāls Latvijā notika jau desmito reizi un ar vairāk nekā 3500 dalībnieku no Latvijas un tuvām un tālām zemēm bija lielākais “Baltica” vēsturē. Festivāla norisēs varēja līdzdarboties ne vien Rīgā un Rēzeknē, bet arī Dainu kalnā Turaidā, Aizkrauklē, Cēsīs, Dikļos, Dobelē, Talsos un citur. “Es aicinu jūs ikkatru atvērt savas pūra lādes un lepoties ar savu folkloras bagātību ikdienā. Tieši jūs esat piemērs katram patiesam savas zemes tradīciju un kultūras kopējam,” ar šiem vārdiem sestdien, 18. jūlijā, Rēzeknē folkloristus sveica Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Rēzeknes Festivāla parkā “Baltica” karogs vakar tika svinīgi nodots Igaunijai kā nākamā festivāla “Baltica” rīkotājai.

Latvijas galvaspilsētā vispiesātinātākā bija “Baltica” Rīgas diena ceturtdien, kad Vērmanes dārzā notika festivāla gadatirgus, cita citu nomainīja pašmāju un ārvalstu grupas. Uzstājās diži teicēji un dižas dziesmu zinātājas. Esot interesanti saklausīt tos pašus meldijus citā izloksnē, stāstīja Puzes puses folkloras kopas “Sītava” dziedātāja Jana Ek­šteine. Vai es, piemēram, zinot, ko nozīmē “putans”? Tās nav nekādas putas vai putns, kā daži domā, bet blašķīte pie krūts, no kuras iestiprinājās Vecumandrejs, grāvmalā iekrizdams… Trešdienas vakarā mazajā ģildē sacentās teicēji, augšstāvā dimdēja grīda jestrā Baltijas danču vakara soļos, bet blakus pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma “Uz kalnukalnu stāvo”.

Ne viens vien jautāja – bet kur tad tradicionālais svētku gājiens Rīgas ielās? Kā teica Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, tradīcija ir izpletusies pa visu zemi un gājiens noticis tur, kur tā visstiprākā, – Latgalē, Rēzeknē. Latgales sirdī vakar jau pašā rīta agrumā visas Latvijas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi pulcējās vienuviet Rēzeknes pilskalna pakājē Saimes rītā uz atvadu brokastīm. Visi tērpušies tautas tērpos, cits par citu krāšņāki! Meitām galvās ziedu vainagi, mazākie bērni snauž mammām un tētiem klēpjos. Vislielākā rosība vērojama pie bagātīgi klātajiem galdiem, kur kā no pārpilnības raga sabiruši cienasti no visiem Latvijas novadiem. Kā tur tik nebija! Kaņepju maizītes ar sviestu, dažādi sieri, šprotes, medus, pašcepta maize un smalkmaizītes, ievārījumi, speķis, pupas un pat piens… Saimnieces nepārtraukti papildina svētku galdus, taču īpašās svētku paplātes, domātas saimnieču parādes gājienam, slēpj zem galda. “Ar iesāktām paplātēm taču neiesim,” teic kāda Kurzemes saimniece ar baltu lakatu galvā, ziežot vienu maizi pēc otras. Saimnieču parāde patiešām bija iespaidīga. Antoņina Mūrniece no folkloras kopas “Mežvidi” atzina, ka varot sasiet tādu sieru, kādu vien vajag. Savukārt saimniece Veronika Blūma no folkloras kopas “Viļonīši” sacepusi gardu rabarberu plātsmaizi. “No rabarberiem sanāk ķīselis un pat vīns. Ja vajag, tad arī rabarberu šmakovciņa,” viņa teic. Pēc tam dalībnieki – aptuveni 3000 cilvēku – dodas svētku gājienā, kura laikā dažādās valodās virmo dziesmas, vijas neskaitāmi deju soļi, iesaistot arī skatītājus, un autentiskie mūzikas instrumenti tiek pūsti un spēlēti tā, ka atbalss dzirdama tuvu un tālu. Gājiens noslēdzas Rēzeknes parkā, kur uzstājās viesu folkloras grupas no Gruzijas, Norvēģijas, Portugāles, Īrijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Polijas un Krievijas. Visas dienas gaitā nevarēja vien gana nopriecāties par to, kā vecāki māca saviem bērniem cienīt un lolot mūsu tautas seno mantojumu. Piemēram, Medņu ģimene no Malnavas pagasta Bozenes etnogrāfiskā ansambļa uz festivālu bija sabraukuši īpaši kuplā skaitā. “Esam nedaudz noguruši, bet tas nemazina prieku,” teic Agnese Medne. Savukārt Viļakas novada folkloras kopas “Atzele” mazākajai dalībniecei ir divi gadi. “Helēna vēl nedzied, bet brauc kopā ar mums uz koncertiem,” teic mamma Ligita Slišāne, piekārtojot mazajam ķiparam tautas tērpu.

No festivāla “Baltica 2015” paliks arī kāda taustāma vērtība – dziesmu grāmata no visiem Latvijas novadiem ar tautas meitas bizi uz vāka. Pēc festivāla, kas noritēja arī Dainu kalnā Turaidā, Aizkrauklē, Cēsīs, Dikļos, Dobelē un Talsos, esam kļuvuši atkal bagātāki.

APTAUJA

Kas visspilgtāk paliks atmiņā 
no festivāla “Baltica 2015”?

Solveiga Pētersone, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis no Nīcas novada: “Vislielāko prieku sagādāja “Mantojuma” vakars Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pieminējām mūsu kolektīva iepriekšējo vadītāju, kas skatās uz mums no saules puses. Priecājamies par ledus krusu, kas mūs sagaidīja Siguldā, tāpat – tveicīgo sauli Viļānos. Protams, tautas tērpā ir karsti, bet to vilkt ir goda lieta. Folklora ir mūsu saknes, identitāte un bagātība. Atšķirības zīme no citām pasaules tautām.”

Ērika Gailāne, folkloras kopa “Urgas” no Kokneses: “Visspilgtāk atmiņā palikusi sadziedāšanās starp Daugavas labo un kreiso krastu. Tās laikā asaras sariesās acīs un kādu mirkli pat nevarēju padziedāt. Vēl spilgts piedzīvojums bija sestdienas koncerts Rēzeknē, kur uzstājās folkloras kopa no Gruzijas, visiem par pārsteigumu dziedot mūsu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi”.”

Ina Grozbaha, Bārtas etnogrāfiskais ansamblis: “Mums visvairāk atmiņā palicis koncerts “Čūsku vārdi” Rīgā koku ēku renovācijas centrā “Koka Rīga”. Svētku gājiens arī nenogurdināja, jo piedzīvoti tādi gājieni, ko drīzāk var nosaukt par skrējienu, bet šis nebija tāds.”

Aivars Klismets, Andrupenes folkloras kopa “Sovvaļnīki”: “No “Baltica” atmiņā paliks dziesmas un dejas no dažādām Latvijas vietām. Festivāls šogad bija liels un enerģētisks folkloras cienītāju saiets, kurā dalībnieki drīzāk dziedāja paši sev, nevis publikai. Kad dziedot pat sametās zos­āda, tajā mirklī atšķīru īstu mākslu no pelavām.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bija mīļi svētki. Tik forša sajūta, ka izkritis jau no atmiņas vai tad lietus maz kādu brīdi bija!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+