Foto – LETA

Franks Gordons: Krievija neapzinās atbildību, Vācija apzinās 21

Avīzē “Vesti segodņa” Eduards Eldarovs (Abiks Elkins) nācis klajā ar ērcīgu rakstu: “Bet rēķinu izrakstīsim Krievijai!”. Viņa dusmu iemesls ir tas, ka Rīgā atjaunojusi darbību komisija, kas aprēķina zaudējumus, ko Latvijai sagādājusi padomju okupācija.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Eldarovs pašapzinīgi atgādina, ka Krievija nav uzņēmusies atbildību par vairs neeksistējošās Padomju Savienības darbībām. Krievija jau deviņdesmito gadu sākumā uzsvēra, ka gan esot Padomju Savienības tiesiskā mantiniece, bet tikai tajā ziņā, ka saglabājusi ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles statusu ar veto tiesībām. Tas patiešām nav maz! Un, atzīst Eldarovs, Krievija uzņēmusies visus PSRS parādus “trešajām valstīm” un starptautiskajam kreditoru klubam.

Tātad privilēģijas mantojusi, dažas parādu saistības, bet atbildību par PSRS darbībām – to ne.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eldarovs liek saprast, ka mūsdienu Krievijas Federācijai nav nekāda sakara ar sabrukušo Padomju Savienību. Bet mūsdienu Vācijai (Bundesrepublik Deutschland) arī nav nekāda sakara ar Hitlera impēriju (Grossdeutsches Reich), bet pēckara demokrātiskās Vācijas kancleri – no Konrāda Adenauera līdz Angelai Merkelei – ļoti labi apzinās savu morālo atbildību par noziegumiem, kas pastrādāti “vācu tautas vārdā”, un maksāja, var teikt, itin taustāmu atlīdzību gan holokaustu pārdzīvojušiem, gan Izraēlai. Vācija šo savu mantojumu nav noliegusi – atšķirībā no Krievijas, kas kompensēt zaudējumus Baltijai kategoriski atsakās, bet ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles statusu un veto tiesības paturējusi un šo privilēģiju visnotaļ izmanto. Pat tīri morālo atbildību Krievijas Federācija atsakās atzīt, apgalvojot, ka okupācijas nav bijis. Nu ko tu tiem padarīsi?

Beigās vēl gribētos citēt vienu teikumu no grāmatas “Naudas laiki Latvijā”: “1922. gada sākumā Latvijas valsts zelta fondā bija zelts, sudrabs un dārgmetāli par 12 752 735,20 latiem, to skaitā četri miljoni bija saņemti no Krievijas saskaņā ar miera līgumu.” Šie četri miljoni bija atlīdzība, piemēram, par 1915. gadā aizvestām rūpnīcu iekārtām – operāciju, ko veica cariskā Krievija. Bet boļševiku vara, kas noslēdza miera līgumu ar Latviju, taču teicās esam pilnīgi cita valsts – un tomēr maksāja atlīdzību. Šis citāts tātad nav gluži nevietā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.