Tipiska mantraču postījumu aina Asaru senkapu aizsardzības zonā. Arheologiem pēc tam nākas organizēt talkas, lai šādas posta vietas sakoptu. Tagad šī teritorija ietilpst arheoloģijas piemineklī “Asari 2”.
Tipiska mantraču postījumu aina Asaru senkapu aizsardzības zonā. Arheologiem pēc tam nākas organizēt talkas, lai šādas posta vietas sakoptu. Tagad šī teritorija ietilpst arheoloģijas piemineklī “Asari 2”.
Foto – Sarmīte Dundure/VKPAI

Mantrači ar stāžu 19

Izrakņāti kapi, izsvaidītas skeletu kaulu paliekas, nolaupītas senlietas, sabojāta potenciāla izpētes vieta zinātniekiem, nodarīti zaudējumi Latvijas kultūras mantojumam. Tās ir mant­raču uzlidojuma sekas Alūksnes novada Asaru senkapos. Arheoloģisko pieminekļu aizsardzības jomā pagājušais gads paliks vēsturē ar pirmo notiesājošo spriedumu nelikumīgās darbībās pieķertajiem Latvijas kultūras mantojuma postītājiem. Pērn 30. novembrī Alūksnes rajona tiesa atzina par vainīgām trīs personas, piespriežot tām katrai pa 160 stundām piespiedu darba. Tagad spriedums ir pieejams un var atklāt arī detaļas.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) ļaudis saka: Alūksnes apkaimē notikušā fabula, kā arī mantraču paradumi ir visai tipiski. Atgādināšu, ka trīs rīdzinieki Viktors Bovtišs, Vladimirs Volkovs un Aleksandrs Žguns tika pieķerti ar metāldetektoru pārmeklējot un izrakņājot Alūksnes novada Alsviķu pagasta Asaru senkapu aizsardzības zonu, kam šobrīd piešķirts aizsargājamā pieminekļa statuss “Asari 2”. Par to “LA” rakstīja 2015. gada 2. decembra numurā rakstā “”Krievu marša” organizētājs sodīts kā mantracis”.

“Izbrauciens” uz Alūksni

Asaru senkapi ir 9. – 12. gadsimta latgaļu kapulauks. Tā apkaime jau 2013. gadā cieta no mantraču uzlidojumiem. Senkapos “detektoristu” kārotais guvums ir mirušajiem kā kapu piedevas līdzi dotās bronzas rotas un metāla ieroči, darbarīki. Mantrači atstāj aiz sevis izrakņātu zemi, bedres, izsvaidītas skeletu kaulu paliekas. Bet tā ir tikai viena bēda – VKPAI atgādina, ka arheoloģiskais mantojums ir neatjaunojams resurss un teju vienīgais, pēc kura spriest par Latvijas senvēsturi, jo rakstīto avotu par laiku līdz 9. gadsimtam praktiski nav. “Ja senlietas iegūst mantrači, nevis pēta zinātnieki, tiek zaudēta nozīmīga informācija par atraduma vietu un cilvēku klātbūtni tajā, kā arī iespēja izprast senlietas nozīmi, ko sniedz tās konteksts. Mant­raču nepostītu arheoloģisko senvietu zinātniskā izpēte, pilnveidojoties tehnoloģijām, sniedz jaunas, līdz šim nezināmas liecības par Latvijas teritorijas apdzīvotību senatnē, iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru senatnē,” uzsver inspekcijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā šoreiz policijai izdevās vainīgos noķert, tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 228. panta “Kapa un līķa apgānīšana”. Iepriekš minēto trijotni atzina par vainīgiem kapu apgānīšanā, kas saistīta ar tajā esošo priekšmetu nolaupīšanu. Visi tiesājamie pilnībā atzina savu vainu un piekrita prokurores lūgtajam soda veidam un mēram. Sods visiem trim bija jāizcieš, piesakoties Valsts probācijas dienestā Rīgā. Interesanti, ka divas personas jau iepriekš bijušas sodītas par citiem pārkāpumiem, taču spriedumā netiek precizēts, par ko un kad.

No Alūksnes rajona tiesas sprieduma izriet, ka Bovtišs, Volkovs un Žguns ieradušies Alūksnē 2015. gada 12. aprīļa vakarā personiskajā automašīnā. Pēc pārnakšņošanas Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīcā, nākamajā rītā visi braukuši uz Alūksnes novada Alsviķu pagastu, lai veiktu senlietu meklējumus valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa Asaru senkapu aizsardzības zonā pie Indzera ezera. “Tur viņi [..] ar līdzi paņemtajiem metāla detektoriem pārmeklēja teritoriju un atrada apbedījumu vietas. Tad viņi, izmantojot līdzi paņemtos rakšanas piederumus, apgānot kapus, atraka apbedījuma vietas un slepeni nolaupīja tajās esošās senlietas 2620 EUR kopvērtībā,” teikts tiesas materiālos. Jāpiebilst, ka arheoloģisko senlietu vērtību naudas izteiksmē nosaka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja eksperti. Asaru gadījumā minēto summu veido mantraču somās atrastie četri sudraba piekariņi, divi bronzas gredzeni, stikla krelles, bronzas un dzelzs stienīšu važiņu fragmenti, vainaga rotājums, bronzas zvārguļi, dzelzs platasmens cirvis, bronzas kaklariņķis, bronzas važiņrota, bronzas vainaga piekars. Spriedumā uzsvērts, ka, atrokot senkapus un piesavinoties minētās senlietas, tiesājamie nodarījuši zaudējumus Latvijas kultūras mantojumam un to pārstāvošajai VKPAI.

Drošības policijas redzeslokā

Tā kā pierādījumu uzskaitījumā lasāms arī “CD diski ar telefonsarunu noklausīšanos”, izskatās, ka policija savlaicīgi novērojusi un, iespējams, izsekojusi mantračus. Iespējams, šajā gadījumā savu lomu nospēlēja arī viena no mantraču personām – Aleksandrs Žguns jau iepriekš nonācis Drošības policijas redzeslokā kā bēdīgi slavenās promaskaviskās biedrības “Rodina” līdzpriekšsēdētājs un biedrības “Pribaltijskij kazačij krug” dalībnieks.

Kad 13. aprīļa pievakarē trijotne beigusi rakāšanos, sakrāmējusi guvumu somās un devusies uz savu automašīnu, izrādījās, ka kārtības sargi jau ir priekšā. Turpmākais liecina, ka pieķertie labi apzinājās savas rīcības nelikumību. Viens no likumpārkāpējiem, nometis somu ar senlietām un metāldetektoru, ielēca automašīnā un aizbrauca Alūksnes virzienā, savukārt divi pārējie iebēga mežā. Braucēju drīz aizturēja, kamēr abus pārējos, kuri ar visu mantību un detektoriem bija tikuši līdz Rīgai, aizturēja vēlāk.

Kratīšanās viņu dzīvesvietās konstatētas vēl agrāk iegūtas senlietas vai to fragmenti, senas monētas. Tiesa, uzskaitījumā gan vairāk dominē “sarūsējuši metāliski priekšmeti”, tomēr izmeklētāju uzietās kvītis par sīkpaku sūtīšanu ārpus ES dalībvalstīm liek domāt, ka vērtīgākās lietas varēja tikt tirgotas kolekcionāriem ārpus Latvijas. Katrā ziņā visi trīs bija mantrači ar stāžu, tādi, kas rūpīgi gatavojās savām “ekspedīcijām” un neveica meklēšanu uz labu laimi. Par gatavošanos liecina lietiskie pierādījumi – detalizētas Latvijas novadu kartes, izdrukas par senkapiem, rakstu krājums “Pētījumi sēļu senatnē”, konkrētu senkapu apraksti un “izglītojoši materiāli krievu valodā par arheoloģisko izrakumu veikšanu”.

Reklāma
Reklāma

Iedzīvotājiem jābūt modrākiem

Lai arī Asaru senkapu lietas novešana līdz tiesai ir policijas un VKPAI panākums, tomēr inspekcijā teic, ka izmeklēšanā dažādās stadijās visā Latvijā patlaban ir kāds pusotrs simts tamlīdzīgu lietu. Kad gaidāma nākamā, grūti teikt. VKPAI pārstāve Alma Kaurāte-Java atgādina, ka saskaņā ar 2013. gada grozījumiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” atrastās senlietas ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot, pieder valstij un glabājamas publiskajos muzejos. Arī zemes īpašniekiem būtu vairāk jāseko savā īpašumā notiekošajam un jāinformē iestādes par personām, kas veic viņu zemē nelikumīgas darbības ar metāla detektoriem vai par konstatētiem rakumiem. Īpaši acīgiem pienāktos būt kultūras pieminekļu tuvumā dzīvojošajiem: “Ilgs laiks starp pieminekļa postījumu un fakta konstatāciju bieži vien samazina iespējas atrast vainīgos un tos sodīt.”