Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. septembris, 2013
Drukāt

Alūksnes un Madonas novados siro seno kapsētu aplaupītāji 


Viesturs SPrūdeViesturs SPrūde

Valsts aizsargājamais arheoloģiskais piemineklis Viesūnēnu senkapi atrodas netālu no vietējas nozīmes ceļa, krūmiem aizaugušā smilšu paugurā. Tādu Madonas apkaimē netrūkst. Reiz tā bija parasta Bērzaunes luterāņu draudzes lauku kapsēta. Pirmie apbedījumi te izdarīti vismaz 17. gadsimtā, bet pēdējais 1949. gadā, kaut faktiski kapos vairs netiek glabāts jau krietni agrāk. Atsevišķas bedres paugura virsotnē liecina, ka mantraču interese par šo vietu bijusi jau senāk, taču tas, kas pavērās acīm augusta beigās, pārspēja visu. Pret ceļu vērstā kalna nogāze un augšējā daļa bija vienās bedrēs, smilšu kaudzēs un tādās kā zvēru alās. Rakšanas procesā izsvaidīti vai pavirši iekašņāti smiltīs mirušo kauli – galvaskausu fragmenti, kāju un roku lielie kauli, mugurkaula skriemeļi, iegurņu daļas, ribas. Bedrēs mētājās arī ”darbinieku” izdzertās minerālūdens pudeles, šokolādes iesaiņojuma papīri. Runāt par kādu morāli vai ētiku te būtu pilnīgi lieki.

Mirušo slānis Viesūnētu kapos ir diezgan biezs, tādēļ kapi izrakti dažādos dziļumos. Racēji neapšaubāmi izmantojuši metāla detektorus. Mantrači nav sevi apgrūtinājuši ar kapu aizrakšanu. Viņus nav mulsinājis, ka 1949. gadā mirušā kapu piederīgie joprojām kopj. Bedres izraktas arī ziediem un svecēm rotātās kopiņas tuvumā. Mērķis, visticamāk, bijis līdzi mirušajam dotie ziedojumi – bronzas rotas no mirušā krūtīm, galvas vai locekļiem, jostas sprādzes, arī monētas. Par to liecina atsegtās skeleta daļas un galvaskausi šajās ”alās”. Senatnē izplatītā kapu piedeva vīriešiem – dzelzs iedzītņa nazīši – racējus nav interesējusi. Tie nomesti smiltīs. Saskaņā ar grozījumiem likumā ”Par kultūras pieminekļu aizsardzību” arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas, ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot, pieder valstij.

Jāsakopj talkotājiem


Postažu pirmie apgaitas laikā konstatēja mežsaimniecības firmas strādnieki, kas paziņoja zemes īpašniekiem, ”Viesūnēnu” māju saimniekiem. Tālāk informācija nonāca Madonas policijā un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Vidzemes reģionālajā nodaļā. Apsekojot notikuma vietu, konstatēts, ka senkapi izpostīti ap 100 x 100 m platībā. Mantrači izdarījuši ap 100 rakumu 15 līdz 120 cm dziļumā.

Ņemot vērā haosu, kāds valdīja notikuma vietā, pat speciālistiem nav iespējams precīzi noteikt, cik un cik seni apbedījumi skarti. Racēju bijis vai nu daudz, vai arī tie darbojušies vismaz divas dienas. Iespējams, tas noticis ap 27. vai 28. augustu.

Attālo Viesūnēnu māju saimnieks Andris Tkačenko, bijušais rīdzinieks, stāsta – to, ka kādam nāks prātā tur rakņāties, bijis grūti iedomāties. ”Te apkārt ir daudz Otrā pasaules kara kauju vietu. Es vēl saprastu, ja raktu tur, bet šeit!” Bioarheologs Kaspars Gerhards, apsekojot Viesūnēnu viduslaiku kapsētu un veicot atrasto mirušo kaulu uzskaiti, bilst, ka kapsēta, kurā apbedīti apkaimes ļaudis, nevarēja būt nekā īpaši materiāli vērtīga. Mirušajiem līdzi dotās monētas parasti bijušas maza nomināla, bet 17. gadsimta un vēlāka laika bronzas saktiņas un citas rotas kolekcionāru aprindās īpaši nekotējas.

Parasti tie, kurus dēvē par ”melnajiem arheologiem”, cenšas vismaz savus rakumus nolīdzināt un kaulus neizmētāt, taču šajā gadījumā pārkāptas jebkuras ētikas normas. Lai sakoptu sapostīto arheoloģijas pieminekli, pirmdien Viesūnēnos ieradās VKPAI un Latvijas vēstures institūta ļaudis, talcinieki no Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja, zemes īpašnieks ar palīgiem. Atrastie metāla nazīši nonāks Madonas muzejā, bet visi kauli tika savākti vienkopus un guldīti turpat kalniņā jau otrreiz.

Kapi pievilina


Andris Tkačenko ir pozitīvi pārsteigts par ātro policijas ierašanos tūdaļ pēc ziņojuma: ”Domājām, kad tad vēl atbrauks – jau vakars, taču viņi ieradās ļoti operatīvi. Eksperti strādāja ar lukturīšiem, jau tumsā, fotografēja.”

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma pavēstīja, ka saistībā ar iesniegumu par Bērzaunes pagastā senkapos veikto apbedījumu izrakņāšanu sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 229. panta 1. daļas ”Kultūras pieminekļu iznīcināšana un bojāšana”. Jukāma uzsver, ka par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Policijas pārstāve piebilst, ka 11. septembrī saņemts VKPAI iesniegums par Aronas pagastā apgānītiem Krastkalnu senkapiem, bet pavisam nesen izrakņātas 19. gadsimta baronu kapenes pie Galgauskas pareizticīgo baznīcas Gulbenes novadā. VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne sarēķinājusi, ka kopš pavasara mantrači izrakņājuši 13 arheoloģisko pieminekļu. Trīs gadījumos tie atrodas Tērvetes pusē, bet vairākums attiecas uz Madonas un Alūksnes novadiem, kas liek domāt, ka tieši tur siro kāda racēju banda.

Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs Ivars Miķelsons neslēpj, ka racēji šajā Vidzemes pusē ir ļoti aktīvi un metāla detektori te pieder daudziem: ”Viņi staigā ne tikai pa senkapiem, bet arī tāpat pa laukiem. Visa [Bērzaunes] baznīca ir apstaigāta.” Miķelsons spriež, ka vēlāk jāaizved kāda balto smilšu krava un izrakņātais kapu kalna reljefs vēl jāpielīdzina.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+