Monika Zīle
Monika Zīle
Foto – Valdis Semjonovs

Monika Zīle: Māņu kustības 3

Ja Latvijā pirmoreiz nonācis cilvēks gribētu iegūt priekšstatu par ekonomisko situāciju valstī, balstoties uz 2016. gadam sastādītā budžeta publiskajiem raksturojumiem, tad ātri vien sapītos pretrunu mudžeklī. Ministru kabineta vadītāja Laimdota Straujuma apgalvo, ka budžets ir labs. Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) ar vāji maskētu lepnumu stāsta, cik veikli izdevies saskatīt līdz šim nepamanītās rezerves valsts kases piepildīšanai nākamgad. Valsts bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzteic savlaicīgu budžeta sagatavošanu, kaut gan tas neesot perfekts. Turpretī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzskata – šogad budžeta veidošana bijusi reti neprofesionāla, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone piebilst: valdība nav turējusi pašas doto solījumu samazināt darbaspēka nodokli, tādējādi netieši atbalstot vēl dziļāku ēnu ekonomikas iesakņošanos.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Bet pieņemsim, ka LBAS viedokļa skarbums iederas arodbiedrību standarta leksikā, jo tām nepiestāv glaudīt valdību pa spalvai, un kurš darba devējs gan nesapņo par mazākiem nodokļiem. Iespējams, kritika nevietā, un mums vajadzētu likt kaudzēm ziedus uz valdības nama kāpnēm pateicībā par minimālās algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Tiesa, desmit eiro uz patēriņa cenu fona tāds sīkums vien. Bet varbūt der šo cipariņu aplūkot krievu tautasdziesmas piedāvātajā gaismā: “mņe ņe dorog tvoi podarok, doroga tvoja ļubovj” (nav svarīga dāvanas cena, galvenā vērtība ir mīlestībai – kr. val.), – kā nekā taču gādības izpausme. Tomēr sirds kaut kā neiesilst. Ir jau pietiekami rūdīta un pieredzējusi, cik daudz jādod pretī par līdzīgiem “maiguma” žestiem. Jaunā budžeta sakarā vislielākās bažas, ka mums no saviem maciņiem nāksies samest vismaz daļu tās summas, kuru Finanšu ministrija sarēķinājusi iekasēt tā dēvētajā solidaritātes nodoklī. Tas skar nepilnus piecus tūkstošus personu, kuru mēnešalga pārsniedz četrus tūkstošus eiro, un valdības retorikā jau izsludināts par materiālās nevienlīdzības mazināšanas pirmo bezdelīgu. Taču vairāki ekonomisti brīdina, ka labklājības pavasari šis putns Latvijai neatnesīs, gluži otrādi – motivēs daudz pelnījošos starptautisko uzņēmumu vadītājus pārcelties uz citu valstu nodokļu reģistriem: cerētā plusa vietā budžets var dabūt treknu mīnusu.

Daudzos sporta veidos pretinieka apspēlēšanai izmanto māņu kustības. Liekas, šī taktika piekopta, veidojot 2016. gada budžetu, un jau minētais “solidaritātes nodoklis” izmantots uzmanības atsaistīšanai no svarīgākām lietām. Sabiedrība taču kurn par dažu lielajām algām, tad nu mīļā miera labad drusciņ paplucināsim – apmēram tā. Bet šis nodoklis diemžēl neietekmēs labklājības līmeņa pieaugumu. Pilnīgi noteikti tas jūtami kāptu, piemēram, samazinot vai atceļot pensijām uzkrauto nodokļu slogu, pārskatot PVN likmi noteiktām pārtikas grupām un kopjot uzņēmējdarbību atbalstošu nodokļu politiku realitātē, nevis joprojām tikai nākotnes vīzijās. Ir jāpiekrīt L. Straujumai, ka ideālais budžets nepastāv. Tomēr 2016. gadam veidotajā ir tik uzkrītošas stiķēšanas, paviršas diegšanas un tapināšanas pazīmes, ka jāsāk apšaubīt nosaukto prioritāšu – tostarp veselības un izglītības!… – īstenošanas iespēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jauno budžetu valdība solās iesniegt Saeimā 30. septembrī. Līdz tam vēl iespējams dažu negludumu pieslīpēt. 28. septembrī gan izsludināts kārtējais pasaules gals, kura ietekme uz Latvijas budžetu pagaidām nav apsvērta. Zināms tikai tas, ka būs jādzīvo tālāk…