Foto-LETA

Māra Libeka: 1,2 miljoni – latvieši un it kā latvieši 0

Visvairāk no valsts emigrē latvieši.

 

Centrālās statistika pārvaldes (CSP) rīkotajā preses konferencē izskanēja optimistiska ziņa, ka esot palielinājies latviešu īpatsvars starp valsts iedzīvotājiem. Vai tas noticis uz to latviešu rēķina, kas ģimenē runā krieviski, bet kā tautību norādījuši – latvietis (pēdējā tautas skaitīšanā – 90 tūkstoši personu, iepriekšējā – 4000)? Vai varbūt tādēļ, ka no tiem 13 tūkstošiem iedzīvotāju, kas 2012. gadā atgriezās atpakaļ Latvijā, 6,3 tūkstoši bija latvieši? Gribētos domāt, ka otrā iemesla dēļ, bet nevar noraidīt arī pirmo, saka demogrāfs Ilmārs Mežs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Diemžēl latvieši ir tie, kas visvairāk emigrē no valsts – pagājušajā gadā – 11 tūkstoši. CSP neslēpa, ka no Īrijas nav izdevies iegūt datus, tāpēc šis skaitlis, visticamāk, ir vēl lielāks. Viņu vidū ir daudz jaunu cilvēku, kas aizbraukuši uz neatgriešanos.

Kamēr netiekam galā ar izglītības reformu un mūžīgo naudas deficītu medicīnā, jaunie speciālisti, īpaši mediķi, kā arī vidusskolu absolventi arvien aktīvāk cenšas piepildīt savu sapni – izglītošanos vai strādāšanu ārvalstīs. Pērn vislielākā emigrācija bijusi vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem. Turklāt jaunie cilvēki brauc projām ne tikai no Latgales, bet no visiem valsts reģioniem. Šajā ziņā nav nekāda lielā atšķirība, piemēram, starp Latgali un Kurzemi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latviešu īpatsvara palielināšanās nebūt nenozīmē, ka latviešu skaits būtu pieaudzis. Ik gadu tas sarūk par tūkstošiem, un, ja šī tendence turpināsies, no pašreizējiem 1,2 miljoniem latviešu, kuriem, kā jau iepriekš rakstīju, pieskaitīti arī krieviski runājošie it kā latvieši, nebūs jāgaida līdz nākamajai tautas skaitīšanai 2021. gadā, lai uzzinātu, ka esam sarukuši zem miljona. CSP katru gadu skaita latviešus, kā pārskata punktu ņemot 1935. gadu, kad latviešu valstī bija 1,5 miljoni.

Latvieši aizbrauc, bet krievi iebrauc. Imigrantu vidū 23% ir no Krievijas. Patlaban valstī dzīvo vairāk nekā pusmiljons krievu. Ar lielu starpību aiz viņiem nākamie ir baltkrievi (70 368) un ukraiņi (46 412). Ebreju, tāpat kā čigānu, Latvijā ir gandrīz seši tūkstoši, bet igauņu skaits – tikai 1928.

Statistikas dati liecina, ka par bieži piesauktajiem ķīniešu imigrantiem nav ko uztraukties, jo Iedzīvotāju reģistrā ir ierakstīti vien 137 ķīnieši, no kuriem tikai 50 ir reģistrēti kā pastāvīgie iedzīvotāji. Pārējie Latvijā neuzturas ilgāk par gadu.

Statistiķi ir paveikuši pamatīgu darbu, un tagad svarīgākais, vai politiķu acīs tie būs tikai pliki skaitļi zināšanai, vai arī tos analizēs un pieņems dažādus lēmumus, arī par to, kā uzlabot latviešu tautas stāvokli. Ja Ekonomikas ministrija ir apņēmusies līdz gada beigām uzrakstīt tā saukto valsts reemigrācijas plānu, tad Statistikas pārvaldes iegūtie dati šim dokumentam var iedvest elpu, lai tas būtu kaut daļēji izpildāms, nevis nogrūžams atvilktnē.