Māra Libeka: Ārstiem gatavo rokudzelžus 11
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par vienu no savām šā gada prioritātēm ir pasludinājis korupcijas izskaušanu veselības aprūpes jomā. Kad birojā interesējos, kāds tam ir pamatojums, saņēmu atbildi, lai pati meklēju tos korumpētos gadījumus.
Ārsti lielākoties nav amatpersonas, tāpēc par viņiem sūdzības pieņem Veselības inspekcija, kur, kā noskaidroju, aizvadītajā gadā neesot bijusi neviena sūdzība, piemēram, par naudas izspiešanu no pacientiem, par ko iestājas kriminālatbildība. Iespējams, ka bijusi kāda tiesu lieta, bet KNAB un Veselības inspekcijas rīcībā šādas informācijas neesot. Zināms vien tas, ka joprojām notiek izmeklēšana 2014. gada oktobrī divu P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas aizturētu dakteru lietā, ko KNAB ir nodevis prokuratūrai. Es negribu apgalvot, ka ar naudas jautājumu starp ārstiem un pacientiem viss ir kārtībā, bet, ja galvenais korupcijas apkarotājs valstī savus resursus ir nolēmis tērēt rokudzelžu uzlikšanai dakteriem, tad jājautā, vai tiešām biroja darbalaukā vairs nav nekā nozīmīgāka, ka jāķēpājas ar savu pogu spodrināšanu tik seklā veidā.
Var saprast, ka KNAB koruptīvām darbībām medicīnā uzmanību pievērsa 2013. gadā, kad birojs bija veicis apjomīgu pārskatu par korupcijas riskiem veselības aprūpes sistēmā. Toreiz spēkā stājās arī grozījumi Krimināllikumā, kas mainīja soda apmēru par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, kā arī likumā tika iekļauts papildu regulējums par prettiesisku labuma došanu. Tad toreizējā KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore spēja paskaidrot, ka vienpadsmit gadu laikā no biroja izveidošanas brīža ir bijušas 12 krimināllietas veselības aprūpes jomā, lai gan pacienti esot ziņojuši daudz vairāk.
KNAB pieminētajā pārskatā kā vienu no korupcijas riska novēršanas pasākumiem norādīja nepieciešamību nodrošināt mediķiem samērīgu atalgojumu: “Veselības aprūpes personāla atlīdzības jautājums ir būtisks, domājot par korupcijas ierobežošanu veselības nozarē, jo pārslogots un neadekvāti atalgots veselības aprūpes sistēmas personāls nav motivēts sniegt kvalitatīvus pakalpojumus pacientiem, kas tādējādi veicina neoficiālu maksājumu praksi un dāvanu pasniegšanu ārstiem, lai pacienti nodrošinātu sev iespējami kvalitatīvākas veselības aprūpes saņemšanu, novēršot komplikāciju riskus.” Nu birojam radusies liela aizdomu ēna, ka pārslogotie un gadiem neadekvāti atalgotie mediķi ir kļuvuši par kukuļu izspiedējiem un pēdējais laiks ir viņus izķert, tāpēc šī nodarbe šogad ir kļuvusi par KNAB vienu no svarīgākajiem darbiem.
Nākamgad galvenais korupcijas apkarotājs varētu papildināt savu uzdevumu sarakstu medicīnas jomā, ņemot vērā, piemēram, 1936. gadā laikrakstā “Zemgales Balss” publicēto Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstu paziņojumu: “Pēdējā laikā bieži novērots, ka izveseļojušies slimnieki pēc slimnīcas atstāšanas laikrakstos izsaka pateicību operāciju izdarījušajiem, resp., ārstējošiem ārstiem, lietojot bieži vien nepelnītu uzslavu un novērtējot pārciesto slimību par daudz smagāku, nekā tāda patiesībā bija. Tā kā ikkatrā slimnīcā ikviens ārsts un viss medicīniskais personāls dara visu, ko viņš spēj, lai tikai slimnieks izveseļotos un katra ārsta augstākais un visskaistākais atalgojums ir apziņa, ka viņš spējis slimajam palīdzēt atgūt zaudēto veselību un, ņemot vērā arī to, ka tādi slimnieku pateicības raksti laikrakstā var arī tikt pārprasti, mēs lūdzam laikrakstos mums pateicību neizteikt.”
