Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. augusts, 2013
Drukāt

Māra Libeka: Kaitniecisks priekšlikums (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Valdība mēnešiem nespēj pieņemt lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu par vienu procentu, taču tai nekādas problēmas nesagādā pēkšņi vienā dienā paziņot ideju, kas žurnālistu ienākumus samazinās par 8,36%, bet to uzņēmumu ienākumus, kuros viņi strādā, – par vairāk nekā 30%. 


Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu grib, lai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jeb sociālais nodoklis tiktu maksāts arī par saņemto autoratlīdzību. Patlaban žurnālisti, kuriem ir darba līgums, no algas maksā 11% lielu sociālo nodokli, bet uzņēmums par darbinieku – 24,09%. Žurnālisti no sava honorāra valstij ik mēnesi maksā 24% IIN. Finanšu ministrija neuzskata, ka nopietnus lēmumus nedrīkst pieņemt steigā, tā pa žurnālistu un redakciju naudas makiem grib cirst tūlīt – lai jau nākamgad iegūtu 1,6 miljonus latu jeb, kā sacīja raidījuma “Nekā personīga” producente Arta Ģiga, tieši tikpat, cik maksātu žogs cūku mēra atvairīšanai uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Neņemot vērā, ka redakcijas jau ir saplānojušas savu 2014. gada budžetu, ka augusta beigās laikrakstu izdevēji slēgs līgumus ar “Latvijas Pastu” par preses izdevumu piegādi nākamajā gadā, kuri balstīsies uz stingriem jau iepriekš veiktiem izdevumu aprēķiniem (ietverot žurnālistu atalgojumu).

Ļoti precīzi FM darba stilu raksturo, piemēram, ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis:

“Straujš – bez jebkāda pārejas laika vai pakāpeniskuma – nodokļu pieaugums medijiem par vairāk nekā 30% ir vai nu pilnīgi diletantisks un kaitniecisks priekšlikums, vai arī kādu man nezināmu, slēptu mērķu radies, neņemot vērā, ka līdz 80% mediju izdevumu veido darbaspēka izmaksas.

Tas nozīmēs vai nu žurnālistu ienākumu samazinājumu par atbilstošu procentu, vai masveidīgu štatu samazināšanu, vai vairāku mediju slēgšanu, nespējot segt šādu strauju izdevumu pieaugumu. Žurnālistu sociālo garantiju jautājums ir jārisina, bet ne tik strauji.”

 

Viedokļi

Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis: “Ja šādu priekšlikumu ieviesīs, tas nozīmē, ka tiks apgrūtināts žurnālists, kas ir darba ņēmējs. Krasi var samazināties to cilvēku skaits, kas vēlas nodarboties ar žurnālistiku. Tādējādi samazināsies žurnālistikas kvalitāte, un galu galā var ciest arī demokrātija valstī. Presei un medijiem ir būtiska loma demokrātijas nodrošināšanā valstī. Taču, iespējams, ka valdošajai elitei ir izdevīgi mazināt demokrātiju.”

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka: “Uzņēmējiem katra jauna nodokļa ieviešana nozīmē izmaksu pieaugumu, un tas savukārt nozīmē to, ka medijiem būs jāceļ savu pakalpojumu cenas. Šķiet, ka šāds priekšlikums tikai kārtējo reizi apliecina valdības ministru nekompetenci mediju jautājumos un to, ka valdībai trūkst izpratnes par žurnālistiku kopumā.”

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka: “Tas neizbēgami paaugstinās grāmatu pašizmaksu. Iecerētais priekšlikums gan nesamērīgi palielinās izdevēju nodokļu slogu, gan samazinās autoratlīdzības saņēmēju ienākumus. Ne vieni, ne otri patlaban nav uzskatāmi par labi pelnošiem – daudzas izdevniecības jau kopš iepriekšējiem nodokļu politikas eksperimentiem strādā ar zaudējumiem un cīnās par izdzīvošanu. Atalgojums autoriem jau patlaban ir nepietiekams latviešu valodā iznākošo grāmatu nelielā metiena dēļ. Nešķiet, ka priekšlikuma izstrādātāji būtu iepazinušies ar nozares peļņas jeb, precīzāk, zaudējumu rādītājiem.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nepietiek, ka žurnālisti jau tā ir neaizskaramie, var neatbildēt par savu nekompetenci, publicēt jebkādu melus, kurus viņi sadaomā vai kāds piespēlē vēl viņi grib būt izredzētie un maksāt mazāk nodokļos…

Draugiem Facebook Twitter Google+