Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. februāris, 2016
Drukāt

Māra Libeka: Katrs klients kā iespējamais blēdis (1)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Netīri naudas darījumi vairākās Latvijas bankās, kas patlaban tiek izmeklēti, likuši komerciestādēm sarosīties, lai samazinātu risku tikt iesaistītām darījumos ar klientiem, kuri atmazgā naudu vai finansē terorismu, tādējādi apdraudot banku reputāciju. Latvijas Komercbanku asociācija skaidro, ka tiekot ieviests princips “Pazīsti savu klientu!”, kas skar daudzus ierindas pilsoņus, kuri savu naudu uzticējuši bankām. Tātad bankas veic klientu izpēti, lai iegūtu informāciju par personisko vai saimniecisko darbību, kā arī naudas līdzekļu izcelsmi. Šķiet, tas nav nekas brēcošs līdz brīdim, kad pašam jāsāk aizpildīt, piemēram, “Swedbank” izstrādāto klientu anketu.

Lai palielinātu internetbankas mēneša limitu fiziskai personai, kura ir šīs bankas klients daudzus gadus un dzīvo Latvijā, ir jāatbild uz mulsinošiem jautājumiem. Piemēram, cik ilgi jūs plānojat uzturēties Latvijā no anketas aizpildīšanas brīža? Atbilžu varianti: vairāk nekā gadu; mazāk nekā gadu. Vai jūsu personiskā darbība būs saistīta ar Latviju? Pie šī jautājuma ir piebilde, ka tas domāts personām, kurām nav Latvijā izdota personu apliecinoša dokumenta. Pēc šiem jautājumiem seko vēl seši, bet tiem nevar piekļūt, kamēr nav aizpildīti šie pirmie, kurus nav iespējams aizpildīt, jo tie Latvijā dzīvojošam pilsonim ir neloģiski. Bankai taču vajadzētu zināt savus ilggadējos klientus, kuri nav ārzemnieki, un neapbērt viņus ar anketām, kuras, visticamāk, domātas nerezidentiem, un tādējādi apgrūtināt operatīvi veikt godīgus naudas darījumus un spiest naudu glabāt kurpju kastē.

Arī citām bankām, sākot no šī gada, ir savas anketas blēžu izķeršanai un jautājumi par saistību ar politiski nozīmīgām personām. Laiks rādīs, cik augsts ir to lietderības koeficients.

Uz šī fona atmiņā ataust šīs nedēļas sarunas starp Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem un Rietumu bankas valdes priekšsēdētāju un Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāju Arkādiju Suharenko par ebreju īpašumu restitūcijas fondu, kurā no valsts tiks skaitīti miljoni. Tur nevienam, izņemot Nacionālās apvienības deputātu Jāni Dombravu, neradās šaubas, ka tā aizdomu ēna par netīrās naudas atmazgāšanu, kura savilkusies arī ap Rietumu banku un par kuru nesen ziņoja masu informācijas līdzekļi, varētu radīt negatīvu nostāju gan starptautiski, gan arī Latvijā pret ebreju organizācijas vadītāju. Vēl jo vairāk tādēļ, ka banku netīrās nudas lietā sākti vairāki kriminālprocesi un drīzumā tikšot ierosināti jauni. Bet neviens no deputātiem tā arī neuzskatīja par vajadzīgu painteresēties, kurā bankā atradīsies jaunveidojamā fonda konts. “Lielajām haizivīm” nepatīkami jautājumi parasti netiek uzdoti, bet “mazās blēdīgās zivtiņas” tiek anketētas visos iespējamos veidos.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Par godīgi un un cilvēka spējām atbilstošā daudzumā nopelnīto naudu nevienam nevajadzētu uztraukties, ka šī informācija nonāk drošību sargājošo valsts iestāžu rīcībā.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+