Mobilā versija
Brīdinājums +14.4°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
7. jūnijs, 2015
Drukāt

Māra Libeka: Krievijas karogs slotas kātā (7)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Augustā nu jau būs trešā tiesas sēde, kurā pie kriminālatbildības saukts Dainis Rūtenbergs par svešas mantas jeb Krievijas Federācijas karoga tīšu bojāšanu.

Par to Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, arests vai naudas sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

Tiem, kuri varbūt jau paspējuši aizmirst pagājušā gada 10. marta notikumu pie Eiropas mājas Rīgā, Aspazijas bulvārī, atgādināšu, ka tur tika rīkots Latvijas Krievu savienības organizēts pikets “Krimas atbalstam”. Piketētāju pūlis ar Krievijas karogiem un Georga lentītēm rokās izkliedza saukli: “Rossija, Rossija!”.

Dainis bija atgriezies Latvijā pēc piecpadsmit gadu prombūtnes un nejauši gāja garām šim piketētāju pūlim. Nesaprazdams, kāpēc Rīgas dome atļauj visatļautību galvaspilsētas ielās, viņš, emociju vadīts, izrāva Krievijas karogu no maskavieša Razumovska rokām. Karoga kāts bija tik neizturīgs, ka saliecās.

“Tādējādi ar savām darbībām D. Rūtenbergs sabojāja Staņislavam Razumovskim piederošo mantu, nodarot materiālo zaudējumu 15 eiro apmērā,” raksta prokurore, pamatojot lēmumu par Rūtenberga saukšanu pie kriminālatbildības. Razumovskis gan uzskata, ka bez bojātā karoga vērtības tiesai jāpiedzen no Rūtenberga vēl 60 eiro jeb transporta izdevumi no Maskavas uz Rīgu un atpakaļ, kā arī jāsedz morālais kaitējums.

Šim notikumam seko ne tikai latvieši, bet arī ukraiņu organizāciju pārstāvji – nevis no attāluma, bet piedaloties tiesas sēdēs. Tiesas process ir ieguvis politisku nokrāsu, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis to saprot un droši vien procesu jau būtu pabeidzis, ja vien prokuratūra liktos mierā. Bet gados jaunā prokurore, kurai acīmredzot vēl nav beidzies pārbaudes laiks, skrupulozi velk ar pirkstu pa likuma pantiem, neredzot likuma garu, un liek aicināt uz tiesas sēdi lieciniekus, kuri jau iepriekš pirmstiesas izmeklēšanas liecībās norādījuši, ka viņu informācija ir gauži pieticīga. Turklāt tiesas rīcībā ir video no piketa vietas, kur incidents redzams kā uz delnas.

Iepriekš Centra rajona prokuratūras inspektore, kuras rokās tūdaļ pēc piketa nonāca pirmais Razumovska iesniegums, lēmusi par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā pārliecinājusies, ka izdarītajā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Turpretī viņas kolēģe pēc atkārtota Razumovska iesnieguma bija pretējās domās. Un nu jau būs trešā tiesas sēde faktiski par saliektu slotas kātu, ko tiesas procesa dalībniekiem šopirmdien nodemonstrēja tiesnesis. Krievijas Federācijas karogs bija piestiprināts parastam viegli saliecamam birstes kātam, kas noteikti nemaksā 15 eiro. Turklāt karoga kātu nevar uzskatīt par neatņemamu valsts simbola sastāvdaļu. Patriotisku emociju uzplūdā saliekts karoga kāts nevar būt krimināli sodāms noziegums, skaidro Ārlietu ministrijas Valsts protokola otrā sekretāre, Latvijas Valsts karoga likuma projekta autore Sintija Stipre.

Kurš tad īsti ir tas karoga zaimotājs – Razumovskis, kurš savas valsts simbolu iespraudis slotas kātā, vai Rūtenbergs – kurš to kātu salieca?

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. jums ir laba reklāmas

  2. Ko nozīmē , ka Lauku veča komentārs tiek izvērtēts. CENZŪRA!

    • Latvijas Avīze manu komentāru izdzēsa! . Tas ir nebijis gadījums un sāksim gatavoties tiesāties arī ar Latvijas Avižipar vārda brīvi’bu, Gribat zaudēt tirāžu?

  3. Ko tik no sava niknuma neizdomaa!

  4. Jāatceras, ka Pētera Stučkas LVU juristos varēja iekļūt tikai no komunistiski nevainojamām ģimenēm un pašam jaunietim bija jābūt “politiski apkaltam” – ar komjaunieša, bet pats galvenais – ar proletāriskā internacionālista pārliecību, kas dzīvē nozīmēja nešaubīgu rusifikācijas atbalstīšanu – tautu saplūšanu vienā lielā padomju tautā ar vienu krievu valodu. No LVU ne jau visi nāca laukā kā “prokurori dzenīši”, pieņemsim, ka tikai trešdaļa. Labi, desmitdaļa. Bet tie joprojām aktīvi darbojas “sistēmā”, pasniedz augstskolās un audzina jauno paaudzi, viņu bērni iet vecāku pēdās… Tāpēc nav jābrīnās par viena otra jurista politiskajām simpātijām, par nedabiski ilgajiem tiesu procesiem un dīvainajiem spriedumiem…

    • Kāpēc noņemties ar jaunām lietām, ja var atpūsties un vazāt veco, nenozīmiģo lietu un baudīt prieku, par tārpu, kurš lokās gan šā , gan tā!!!!!!! Un neviens NEDRĪKST JAUKTIES , MAZIE KĒIZARIŅI! ĀMEN !

  5. Tas atkarīgs, kas tiesā – ja PROMASKAVISKA tiesnese – tad latvietis …
    Un nesaskata OKUPANTU pretvalstisko rīcību !

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lēnām un prātīgi. Ka tik kaut kas nenotiek…

Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski – šādu viedokli trešdien žurnālistiem paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, komentējot ieceri pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai valsts valodā, par ko paziņojis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Valsts prezidents teicis, ka ir jādomā, kā un ko labāk darīt, lai risinātu šo jautājumu, ziņo LETA. Izglītības un zinātnes ministrijai ir dots uzdevums sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā tiks precīzi aprakstīts, kādā veidā šo jautājumu varētu risināt. “Kad būs šis ziņojums, tad arī varēs sniegt vērtējumu, bet pašreizējā situācijā tā vēl ir tikai ideja, kas tiek apspriesta,” piebilda Vējonis.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+