Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. septembris, 2014
Drukāt

Māra Libeka: Tiesās viss ir kārtībā (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Nesen rīkotajā Tieslietu padomes konferencē tiesneši pārliecinājās, ka viņiem ir stingra aizmugure, kas aizstāvēs jebkuros apstākļos. Tas taču ir normāli, ja tiesnesis neļauj sevi nopļaut stresam un iepļauj kādu grādīgo dzērienu, jo zina, ka aiz muguras stāv ne tikai Tieslietu padome, bet arī Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, kurš uzskata, ka atrašanās alkohola ietekmē vēl automātiski neizraisa to, ka tiesnesis lietu iztiesājis neobjektīvi vai bijis ieinteresēts lietas iznākumā.

Ja tiesnesis stundu nokavē tiesas sēdi, kas sākas ne jau agrā rīta stundā, bet kad saule jau krietni pakāpusies debesīs, arī tas ir dzīves sīkums. Sēžu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas zālē, un jau gandrīz stunda aizritējusi no brīža, kad bija jāsākas lietas izskatīšanai. Tiesnesi gaida arī viņas palīdze, nesakot ne vārda. Vien tad, kad sāku interesēties, kas noticis, kāpēc tāda kavēšanās, seko šerpa atbilde: vai tad tiesnesis nav cilvēks, vai tad viņš nevar iestrēgt satiksmes sastrēgumā! Pēc stundas ienāk tiesneša mantijā tērpta dāma, neatvainojas, jo acīmredzot šāda rīcība nav nekas neparasts, un sāk studēt lietas materiālus. Var manīt, ka nav tos lasījusi. Aizrit vēl viena pusstunda, kamēr beidzot sākas sēde. Tie ir tikai ziediņi, kurus neviens nepamana, jo tie ātri nobirst un sakalst.

Tieslietu padomei liekas nepieņemams bijušā tieslietu ministra Jāna Bordāna priekšlikums, ka tiesas priekšsēdētājs varētu kontrolēt tiesnesi, kas bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā. Padomes locekļu lielākā daļa uzskatīja, ka līdz ar to tikšot aizskarta tiesnešu neatkarība.

Pavisam svaigs gadījums, kas apliecina, ka ar tiesām viss ir kārtībā un nav par ko satraukties, atgadījās Rīgas apgabaltiesā. Tiesa nepārliecinājās, vai persona, kurai tā nosūta spriedumu, ir īstā persona, jo tai nebija laika meklēt šī cilvēka personas kodu. Attaisnojums šādai rīcībai ir Civilprocesa likums, kurš uzliek par pienākumu atbildētāja personas kodu uzrādīt tikai tad, ja tas ir zināms. Galu galā spriedumu par nenomaksātu zemes nomu Rīgā saņēma pensionāre, kurai nekad nav piederējis neviens īpašums galvaspilsētā. Lai novērstu šo absurdu, pensionārei bija jāvēršas tiesā, jāiemaksā vairāk nekā 280 eiro drošības nauda, kuru, ja nepalīdzētu bērni, atpakaļ nedabūtu, jo viņas bankas konts aizgāja nebūtībā “Latvijas Krājbankā”, bet uz pasta nodaļu, kur sieviete kārto savas finansiālās lietas, neviena tiesa naudu nesūta. Par to, ka Civilprocesa likums būtu jāpilnveido, lai nerastos šādi absurdi, neviens, kam par to būtu jāuztraucas, nerunā, jo kļūdīties ir cilvēcīgi.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, gatavojoties Tieslietu padomes konferencei, papētījusi Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma piemērošanas praksi no 2012. gada līdz šim laikam. Tā liecina, ka disciplinārlietas lielākoties ierosina tieslietu ministrs (14 rīkojumi), Augstākās tiesas priekšsēdētājs savas tiesības izmantojis vienu reizi, apgabaltiesas priekšsēdētāji – četras reizes, bet rajona tiesas priekšsēdētāji astoņos gadījumos.

Juridiskās komisijas vadītāja pievērsusi uzmanību vienam no pēdējiem tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem, kas tapis maijā, izvērtējot tieslietu ministres Baibas Brokas ierosināto lietu pret tiesnesi par tīšu likuma pārkāpumu – apgabaltiesa bija atcēlusi tiesneses lēmumu, ar kuru viņa pārkāpusi ne tikai Civilprocesa likumu, bet arī Satversmi. Izrādās, ka šī tiesnese kopš 2001. gada pie disciplināratbildības saukta astoņas reizes – četras reizes par tīšu likuma pārkāpumu un tikpat reižu par necienīgu rīcību vai rupju ētikas normu pārkāpumu. No pārsūdzētajiem tiesneses spriedumiem 40% ir grozīti vai atcelti. Devīto reizi pat par tīšu Civilprocesa likuma un Satversmes pārkāpšanu tiesnese tika sodīta simboliski – uz pusgadu samazinot amatalgu par desmit procentiem. Kļūdīties ir cilvēcīgi, tāpēc Tiesnešu disciplinārās atbildības likums, pateicoties tiesnešu neatlaidībai, tika izgrozīts tā, lai sabiedrība, no kuras nodokļiem Temīdas kalpi tiek algoti, neuzzinātu neviena tiesneša uzvārdu, pret kuru sākta disciplinārlieta. Jo nevar taču pieļaut, ka prasības iesniedzējs lūdz šī tiesneša vietā tādu, kuram var uzticēties.

Tiesnešiem ir viens mūžīgais arguments – tiesu vara ir neatkarīga, tāpēc nejaucieties mūsu darīšanās! Savukārt parastais cilvēks jau gadiem cer saņemt atbildi uz jautājumu – cik ilgi vēl jāgaida, lai nebūtu jācieš no tiesnešu pieļautām rupjām kļūdām un smalki rafinētiem gājieniem?

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vai drīz nenāksies cīnīties PRET tiesisku valsti?

  2. lai Dievs nedod, ja viņu dēļ zaudēsim Latviju. Tik stulbi, ka neredz sekas.

  3. Vienu reizi saskāros ar administratīvo tiesu.Tās ir baltas šausmas un absurda teātris.Tiek pārveidoti pat tiesā iesniegtie dokumenti.Lēmumus pieņem uz nepārprotami viltotu dokumentu bāzes.Izmantot tiesu savu tiesību aizsardzībai nekad vairs nemēģināšu.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (38)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+