Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
18. oktobris, 2017
Drukāt

“Māras zeme” izmantos no jūras izskalotus kokus, noslēgumā – pirmo reizi kordiriģentu koris (1)

Foto - LETA, kolāža - la.lvFoto - LETA, kolāža - la.lv

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumā “Māras zeme” iekļauti 789 kolektīvi, bet uzdevuma astoņas horeogrāfijas veidojuši 20 horeogrāfi, preses konferencē pastāstīja lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš. Koncertu veidos četras daļas, bet kolektīvi pārstāvēs astoņas dažādas kvalitātes grupas.

Viņš norādīja, ka veiktas korekcijas uzveduma programmas secībā – aranžēta mūzika trešajai daļai. Savukārt koncerta vizuālā kompozīcija papildināta arī rekvizītiem, piemēram, izskalotiem koku zariem, dēļiem, salokāmiem skaliem un atdalītiem skaliem jeb “klabskaliem”. Dejotāji šos rekvizītus izmantos iecerētās horeogrāfijas īstenošanai.

Purviņš piebilda, ka 17.oktobrī noslēdzās lieluzveduma precizēšanas seminārs, uz kuru ieradās 473 kolektīvu vadītāji. Tika apspriestas tēmas, kas saistītais ar repertuāru, un visi vadītāji saņēma metodisko materiālu ar dejām, nošu materiāliem, kā arī zīmējumiem.

Svētku pūtēju orķestra dižkoncerta režisors Juris Jonelis stāstīja, ka sešu stundu garajā koncertā iekļauti 47 skaņdarbi, starp kuriem ir dažādi oriģināldarbi, aranžējumi un apdares.

Katram novadam tiek veidots koporķestris un vienas stundas programma. Maksimālais orķestra dalībnieku skaits katrā koporķestrī ir 500. Lielākie orķestri būs Vidzemes un Rīgas orķestris. Kopkoncertu paredzēts sākt ar Nacionālo bruņoto spēku orķestra priekšnesumu, kas izpildītu dažādas strēlnieku dziesmas. Pēcāk uzstāsies Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas koporķestri.

Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča preses pārstāvjiem stāstīja, ka svētku dalībnieku gājiens šoreiz norisināsies jau otrajā svētku dienā, 1.jūlijā. Viņa skaidroja, ka parasti ar dalībnieku gājienu svētki tiek noslēgti, taču nākamgad, lai mazinātu dalībnieku slodzi, nolemts to rīkot jau svētku sākumā.

Tāpat, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, 30.jūlijā svētki tiks atklāti ar konkursu “Koru kari”.

Savukārt 2.jūlijā notiks koncerts “Vēl simts gadu idejai”, kas iedalīts četrās daļās jeb gadalaikos. Uzvedumā iekļautas 30 atpazīstamas horeogrāfu dejas, kas atlasītas, lai tās varētu izpildīt septiņas kvalitātes grupas – sākot ar bērnu kolektīviem un beidzot ar senioru kolektīviem. Dalībai koncertā izvirzīti 209 kolektīvi, bet tikai pēc nākamā pavasara kolektīvu skatēm būs zināms, kuri no tiem piedalīsies koncertā.

Dziesmusvētku noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns pauda, ka koncerta programma veidota atbilstoši simtgades noskaņām. Lai gan Rīgā un citviet Latvijā jau izskanējuši programmas ieskaņas koncerti, darbs joprojām turpinās pie koncerta scenogrāfijas, apgaismošanas un citiem jautājumiem. Koncertā iekļautas 38 kora dziesmas un četri skaņdarbi pūtēju orķestrim, četri jaundarbi un divas jaunas aranžijas.

Noslēguma koncertu atklās pūtēju orķestri, kuri izvietosies visā estrādē. Koncertu sāks vīru kori, kurus nomainīs sieviešu kori. Trešajā daļā uz skatuves kāps kopkoris.

Pirmo reizi Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncertā piedalīsies arī Latvijas kordiriģentu koris. “Tā būs vienība, kas atradīsies estrādes goda vietā, vidū, visu koncerta laiku. Viņiem atvēlēti arī solo momenti,” atklāja Klišāns.

Viņš arī norādīja, ka tradicionāli pēc noslēguma koncerta paredzēta arī koru sadziedāšanās daļa, kurā atvēlēta vieta “latviešu zelta fondam”. Sadziedāšanās sākumā iekļautas populārākās tautasdziesmu četrbalsīgās apdares.

Jau vēstīts, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Neticu, ka Koru kari notiks 30. jūlijā… Kāds šajā rakstā kārtējo reizi palaidis pīli.

Draugiem Facebook Twitter Google+