Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
28. augusts, 2016
Drukāt

Mārciņa krīt, īriem – šopings (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Īru sieviete, iepirkusies kartupeļus, dodas uz mašīnu Donegalā uz robežas ar Ziemeļīriju, kur pēc mārciņas krišanās produkti ir lētāki. Tālāk ceļmalā uz tāfeles uzraksts "30 olas par 3 £" (tas būtu 10 olas par 85 centiem).

Aizritējuši divi mēneši kopš Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), un kaimiņsalā Īrijā ir iezīmējušās jomas, kurās breksita ietekme būs ārkārtīgi nozīmīga.

Viens no izstāšanās sarunu būtiskākajiem jautājumiem nenoliedzami būs robeža starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju – vienīgā Lielbritānijas zemes robeža ar Eiropas Savienību.

 

Ziemeļīrijā – kā Šengenā

Lielbritānija neietilpst Šengenas zonā un ir saglabājusi dokumentu kontroli uz robežas citu ES valstu pilsoņiem. Vienīgais izņēmums ir Ziemeļīrija, kuras robežu ar Īrijas Republiku var šķērsot bez jebkādas kontroles.

Īrijas un Lielbritānijas attiecības gadu desmitiem bija ļoti sliktas, līdz 1998. gada 10. aprīlī tika noslēgta Lielās Piektdienas vienošanās par vardarbības pārtraukšanu un konflikta risināšanu politiskā ceļā. Nu jau daudzus gadus robežu starp abām Īrijas daļām var šķērsot gluži nemanot, uz tās nenotiek regulāra pasu kontrole. Personu apliecinošiem dokumentiem pierobežas zonā gan ir jābūt līdzi, bet tie tiek pārbaudīti tikai izņēmuma gadījumā vai ieplānoto reidu laikā. Cilvēki abās robežas pusēs pavisam brīvi un bez aizķeršanās var doties uz kaimiņvalsti un izmantot tās izglītības iestādes, tirdzniecības vietas, apmeklēt kultūras un sporta pasākumus.

Ceļš līdz šādai robežai bijis ārkārtīgi ilgs un grūts. Miera procesu būtiski veicināja abu valstu iestāšanās Eiropas Savienībā, jo politiķi tikās Briselē un Strasbūrā, tuvinot izlīgumu. Nu jau 18 gadus pastāv īpašā kopējā ceļošanas zona, un pagaidām nevienam nav skaidrs, kas ar to notiks, kad Lielbritānija no ES izstāsies.

 

Puse īru pārtikas nonāk Lielbritānijā

Lielbritānija un Īrija ir nozīmīgas eksporta partneres, tāpēc Īrijas zemnieki un ražotāji ir satraukti par to, ka gaidāmās pārmaiņas ES un Lielbritānijas attiecībās varētu radīt kādus ierobežojumus tirdzniecībā. Apmēram 90% no Īrijā saražotās pārtikas, galvenokārt gaļa un piena produkti, tiek eksportēta uz citām pasaules valstīm, tostarp 50% – uz Lielbritāniju. Ja uz apmēram 500 km garās sauszemes robežas starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku tiks ieviesta stingrāka cilvēku kustības kontrole, tas neizbēgami atsauksies arī uz preču kustību.

Jaunā Lielbritānijas premjere Terēza Meja Ziemeļīrijas iepazīšanās vizītes laikā solīja, ka robežkontrole netiks atjaunota un neviens nevēlas atgriezties pie pagātnes robežām. Arī Īrijas premjers Enda Kenijs vairākkārt ir paudis, ka jādara viss, lai pēc breksita novērstu šķēršļus tirdzniecībai un ceļošanai starp Lielbritāniju un Īriju pāri Ziemeļ­īrijas robežai. Taču katram ir skaidrs, ka pārmaiņas būs, tikai pagaidām neviens nevar pateikt – kādas.

 

Latvieši Ziemeļīrijā

Latviete Vineta, kura Ziemeļīrijā dzīvo gandrīz sešus gadus, saka, ka pēc referenduma nekādas pārmaiņas vietējo attieksmē pret iebraucējiem nav izjutusi, un ir pārliecināta, ka tiem ārvalstniekiem, kuri strādā, nav par ko bažīties. Viņa uzskata, ka likumīgi robeža ir vajadzīga, un arī līdz šim uz tās laiku pa laikam notiek policijas pārbaudes. “Arī vietējie ir par – vismaz par robežu apsargāšanu un nevajadzīgu nakts klaiņošanu izbeigšanu. Ar šo ir cerības samazināt noziedzības līmeni, kas pēdējā laikā ir krasi paaugstinājies,” stāsta Vineta.

Savukārt Agnese, kura Ziemeļīriju par savu mājvietu sauc jau astoņus gadus, uztraucas, ka lidošana uz Latviju varētu kļūt dārgāka, ja nebūtu vairs tik vienkārši aizbraukt uz Dublinu, no kurienes ir tiešie lidojumi uz Rīgu. Vajadzētu no Ziemeļīrijas vispirms lidot uz Londonu.

Īrijas pierobežas pilsētā Dundalkā dzīvojošā Ilze stāsta, ka viņai “cietās” robežas ieviešana radītu vien nelielas neērtības, kas saistītas ar iepirkšanos. Kā zināms, daudzi pierobežas iedzīvotāji no Īrijas laiku pa laikam dodas uz ziemeļu pusi iepirkties, jo tur daudzas preces nopērkamas lētāk. Pašlaik breksita ietekmē kritusies mārciņas vērtība attiecībā pret eiro un dienvidu puses iedzīvotājiem iepirkšanās Ziemeļīrijā kļūst arvien izdevīgāka. Robežas atjaunošana nebūtu izdevīga ne pircējiem, ne ziemeļu puses tirgotājiem.

 

Par vienotu Īrijas salu?

Otrs aspekts, kas saistīts ar robežu, ir tas, ka miera process Ziemeļīrijā ir ārkārtīgi trausls. Robežu atjaunošana vietējo iedzīvotāju vidū atsauktu atmiņā laiku vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem, kad valstī norisinājās lieli nemieri, sprāga bumbas un skanēja šāvieni. Cīņa toreiz notika starp katoļiem, kuri iestājās par vienotu Īriju, un protestantiem, kuri vēlējās piederēt Lielbritānijai. Neviena no pusēm nesmādēja vardarbību un teroru.

Vēl pirms breksita Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers brīdināja, ka pozitīvs balsojuma rezultāts no jauna var saasināt Ziemeļīrijas konfliktu.

Tā kā lielākā daļa Ziemeļ­īrijas iedzīvotāju referendumā nobalsoja par palikšanu ES, atkal atsākās runas par abu Īrijas daļu apvienošanos. Īru nacionālistu partija “Sinn Fein” paziņoja, ka pēc breksita strādās vēl intensīvāk, lai panāktu referendumu par Īrijas vienotību. Savukārt Īrijas premjers Enda Kenijs pieļāva iespēju, ka šāds referendums nākotnē būs jārīko un ES jāsagatavojas gadījumam, ja Ziemeļīrija vēlētos pievienoties Īrijas Republikai.

Lēmumu par referenduma rīkošanu ir tiesības pieņemt Ziemeļīrijas valsts sekretāram, un pašreizējais šī amata īpašnieks Džeimss Brokenšīrs to pagaidām ir atlicis.

Pagājušā gada nogalē raidsabiedrības RTE un BBC veica aptauju, kas liecināja, ka tikai 30% ziemeļu iedzīvotāju bija par vienotu Īriju. Tas nozīmē, ka pat daudzi katoļi (nacionālisti) nevēlas vienotību, uzskatot, ka Lielbritānijā dzīves līmenis ir augstāks un viņiem tas pazeminātos. Faktiski aptauja parādīja, ka vienotu Īriju atbalsta tikai 57% ziemeļos dzīvojošo katoļu. Politiķu vidū valdošais ir viedoklis, ka referenduma rīkošana pašreizējā situācijā būtu pāragra un nenāktu par labu situācijai Ziemeļīrijā.

Tas nozīmē, ka ideja par referenduma rīkošanu un vienotu Īriju ir diezgan nereāla, ja ne utopiska, jo tai nav plaša atbalsta abās robežas pusēs. Tomēr jāņem vērā, ka arī pirms breksita tika uzskatīts, ka pozitīvs balsojums Lielbritānijas referendumā par izstāšanos no ES nav iespējams, taču tas notika.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Normāli!

  2. A bretehite rada problēmu ĪRIJAI (ES)- rūpnīcām sarūk Britu pasūtijumi ,lētāk ražot Britu mārciņu zonā. (darba vietas). Lētāka pārtika ,naudas aizplūšana no ĪRIJAS(ES) lētāka dzīvošana ,mazāki izdevumi par komunāliem maksājumiem,lētāka degviela , mazāka apdrošināšana utt. utl. Jautājums ,britu Britexit ir nesusi reāli taustāmu atdevi. Vai britu ekonomika atbrīvojoties no briseles diktāta negūs panākumus ..? Ja gūs tad ES ir kapu zvans,āmen!

  3. Labojums zem bildes Atbildēt

    Tālāk ceļmalā uz tāfeles uzraksts “30 olas par 3 £” (tas būtu 10 olas par 85 centiem)
    ===
    tas būtu 10 olas par 1.15 eiro

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+