Marihuāna – Latvijā numur viens: audzēšana iet plašumā 13
“Es mātes dārzā izraustu visas kaņepes. Mātei šķiet, ka kaņepei dārzā jābūt, bet es uzskatu, ka tas ir liels risks,” saka Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš. Jo varot gadīties arī tā – nopērc tirgū it kā parasto kaņepju sēklas, ko Latvijā drīkst audzēt, izmantot pārtikā un šķiedrvielu iegūšanā, bet izaug psihotropas vielas saturoša kaņepe. Taču ne jau S. Radziņa māti vai līdzīgus dārzkopjus tvarsta policija. Likumsargu redzeslokā ir citi rosīgi cilvēki, kam kaņepju dārzi ir noziedzīgas darbības sastāvdaļa. Policija ziņo, ka 2015. gadā narkotiku izņemšanas gadījumu skaita ziņā marihuāna ir pirmajā vietā, un konstatē, ka Latvijā marihuānas audzēšana iet plašumā. Trīs gadus pirmajā vietā Latvijas narkotiku tirgū bija jaunās psihotropās vielas, tā sauktais spaiss, bet tagad likumi to nodzinuši pagrīdē. S. Radziņš principiāli neielaižas diskusijās par to, kurš ļaunums – marihuāna, sintētiskās vai smagās narkotikas – labāks vai sliktāks. Narkotikas ir un paliek narkotikas.
Ražas laiks – augusts
Šogad Latgalē atklāts divreiz vairāk marihuānas audzēšanas gadījumu nekā pērn: desmit pret pieciem pirmajos deviņos mēnešos. “Daugavpilī strādāju septiņus gadus. Visu šo laiku Latgalē marihuāna ir audzēta. Tā ir domāta vietējam patēriņam, lai nav jāmaksā dīleriem. Tā ir sērga, ar ko jācīnās, kas nav viegli, jo audzētāji kļūst arvien rafinētāki. Gandrīz visi profesionālie zagļi un citi noziedznieki ir marihuānas vai citu narkotiku lietotāji, lielākā daļa zagšanas un laupīšanas noziegumu notiek narkotiku reibumā,” saka Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes kriminālpolicijas biroja priekšnieks Jurijs Vasiļjevs, kura rīcībā gan nav detalizēta pētījuma par narkotiku, tajā skaita marihuānas, izplatību reģionā, taču skaidrs, ka visvairāk narkotiku lieto Daugavpilī un citās pilsētās. Protams, ne tikai audzē uz vietas, bet arī ieved no Rīgas, ārzemēm, tajā skaitā Lietuvas.
Policijas dati par pieķertajiem Latgalē apliecina, ka marihuānas ražas laiks ir augusts. Piemēram, 20. augustā kāds 54 gadus vecs vīrietis tika pieķerts par 29 stādu audzēšanu garāžā Rēzeknē. 30. augustā policija konstatēja, ka Rēzeknes novada Griškānu pagastā 60 gadus vīrietis blēņojās ar 17 stādiem. Jau lielāks vēriens bija kādiem 48 un 33 gadus veciem vīriešiem, kas Balvu novada Tilžas pagastā uz lauka bija iedēstījuši 159 stādus. Kopā sanāca 3,5 kilogrami marihuānas. Skaidrs, ka vīrieši meloja (lai izbēgtu no bargāka soda), ka tikai savam patēriņam. Vai policijai izdosies šajā gadījumā pierādīt marihuānas izplatīšanu un tirgošanu, ir liels jautājums, jo viss notiek ļoti izmanīgi un rafinēti. Pie kāda Rēzeknes novada Ozolaines pagasta 38 gadus veca vīrieša atrada vienu stādu un trīs iepakojumus izžāvētas marihuānas.
No desmit marihuānas audzēšanas gadījumiem četri ir piekrītoši Valsts policijas Ludzas iecirknim. Vai Ludza ir marihuānas pīpētāju un narkomānu pilsēta?
“Nē, nav. Ludzā nav vairāk narkomānu kā citās pilsētās. Mēs aktīvi strādājam, lai atklātu audzētavas. Kāpēc citur atklāj mazāk audzētavu, es nemāku pateikt,” saka Valsts policijas Ludzas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Deniss Žulins. Metodes viņš neatklāj, bet tas esot pacietīgs un uzmanīgs operatīvs darbs. Skaidrs, ka ne visas audzētavas, sevišķi, ja tās ir nomaļās vietās un nelielas, izdodas atklāt. Marihuānas realizācija: no rokas rokā zināmiem cilvēkiem vai atstājot konkrētā vietā. Marihuānas “točku” nav. Pērn kāds dzīvoklī Ludzā mēģinājis tirgot – policija jau pēc mēneša vainīgo apcietināja.
D. Žulins uzskata, ka Latgalē izņemtie marihuānas daudzumi vietējam tirgum ir milzīgi. Lietotāji kļūstot arvien jaunāki, sērga ejot plašumā, arī kāds vietējais Ludzas uzņēmējs aizrāvies. Veidojoties sava noslēgta vide. Spaisa ēra beigusies (Ludzas iecirknis šogad konstatējis tikai vienu spaisa glabāšanas gadījumu), nu esot marihuānas laiks, narkotiku lietošanas piramīdā marihuāna ir augšgalā.
