Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes kriminālpolicijas biroja sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa 16. septembrī Latvijā izsludināja 1974. gadā dzimušā Ērika M. meklēšanu. Vīrietis bija pāris dienu 
slapstījies, bet 17. septembrī aizturēts, kādu laiku paturēts apcietinājumā, bet pēc tam atkal atbrīvots.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65

Lasīt citas ziņas

Policija par šo gadījumu ir ļoti nerunīga, taču apstiprināja: vīrietis atzinies marihuānas audzēšanā sevišķi lielos apmēros, kas pēc likuma ir sevišķi smags noziegums un draud ar ilgiem cietuma gadiem. Pētot šo gadījumu, atklājās, ka vēl viens salacgrīvietis šovasar iemēģinājis roku marihuānas audzēšanā, bet pirms diviem gadiem – vesela ģimene arī audzējusi lielos apjomos un produkciju realizējusi Rīgā. Arī Ēriks M. lietai piegājis ar lielu izdomu – tādu, ka policija lūdz neminēt marihuānas audzēšanas veidu, lai no tā nemācītos citi potenciālie audzētāji.

Patiešām 
zaļa pašvaldība!

Salacgrīvas pašvaldības sociālā darbiniece Inga Parole nedomā, ka novads ar narkotiku ražošanu un lietošanu izceltos uz citu fona: “Nav oficiālas informācijas, ka Salacgrīva būtu narkotiku perēklis. Mēs vērojam cilvēkus, konsultējamies ar policiju, aicinām ciemos atkarību speciālistus. Aizdomas ir viens, bet skaļi izteiktas aizdomas – pavisam kaut kas cits, par ko pašiem var sanākt problēmas. Protams, kad ir reāli gadījumi, man kā meitu mammai ir baisi.”

Lukašenko draudējis savu oponentu radiniekiem

Piektdien uzspīdēs saule un vietām īslaicīgi līs

Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt apgalvojumus par iespējamiem centieniem iejaukties vēlēšanu norisē

Situāciju nedramatizē arī novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Cīrulis, tomēr rezignēti, ar melnā humora pieskaņu nosaka: “Re, kā sanācis! Deklarējām savu novadu par zaļo novadu, mums ir jūra, liedags, siltumsūkņi, saules baterijas, vēja ģeneratori un, izrādās, tam visam piebiedrojās arī marihuāna…”

Audzēt likums 
neaizliedz, bet…

Kā noskaidroju policijā, likumi Latvijā neaizliedz iegādāties kaņepju sēklas, tās iesēt un pat audzēt, taču, tiklīdz tās sākušas virzīties pretim saulei, jārēķinās ar policijas interesi. Latvijas klimatiskie apstākļi ir tādi, ka, lai kaņepēs izveidotos psihoaktīvās vielas, daudz kas atkarīgs gan no šķirnes, gan audzēšanas ap­stākļiem un siltuma.

Ja izaudzēsiet kaņepi, kaut ko no tās ieliksiet kabatā un policijā šajā kaņepes daļā konstatēs psihoaktīvas vielas, tiksiet apsūdzēts marihuānas audzēšanā un glabāšanā. Iedosiet kādam – jau marihuānas realizācijā. Tātad – lai pārkāptu likumu, nemaz nav nepieciešami lieli apjomi.

Tajā pašā laikā pavisam legāli un droši kaņepes drīkst audzēt sviesta un šķiedras iegūšanai, saskaņojot darbības ar Zemkopības ministriju. Arī policija par to tad ir lietas kursā, bet ir tiesīga kontrolēt kaņepju audzēšanas, novākšanas, glabāšanas procesu, kā arī to, ka utilizē tās kaņepju sastāvdaļas, kas nav vajadzīgas likumos atļautai saimnieciskai darbībai.

Ielīdis svešā lauciņā?


Saprotams, ka narkotikas ir nopietna lieta. Tie salacgrīvieši, kas ar mani runā konkrēti, lūdz savus vārdus neminēt. Par Ērika ģimeni domas dalās. Vieni to sauc par cienījamu, īpaši Ērika vecākus, citi saka – “tie ir šeptmaņi”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izveidojuši viesnīcu, bet bizness neesot veicis, tāpēc to pārprofilējuši par pansionātu.

Pansionātā arī satieku Ērika māti. Kundze ir laipna, taču ļoti nerunīga, sola, ka dēls, kad attapsies no pārdzīvojumiem, izstāstīs arī savu notikušā versiju, kas neesot tāda kā policijai. Taču Ērika zvanu vairākas dienas tā arī nesagaidu. Arī māte vairs neceļ telefona klausuli. Iepriekš viņa pateica vien tik daudz: “Bija svešā lauciņā ielīdis…” Bet tā neesot tiesa, par ko Ēriku policija apsūdz. Mucis esot tāpēc, ka uz viņu šauts. Un tas esot vājprāts, kas tagad notiekot. Policija strādājot dzeltenās preses metodēm: viņasprāt, tāpēc, ka Ēriks mucis, lejot virsū samazgas.

Māte apstiprināja arī to, ko jau biju uzzinājis Salacgrīvā: Ērikam ir trīs bērni, viens no tiem smagi slims, tikuši vākti ziedojumi, lai viņu varētu uzturēt pie dzīvības.

“Jūs nevarat iedomāties, kā tas ir, ka bērnam pa nakti jāguļ klāt, jāatsūc siekalas… Vienu nedēļu bērns ir mājās, divas – reanimācijā…” mātei acīs asaras.

Ar Nīderlandes pieredzi

Atšķirībā no Ērika M. 29 gadus vecais Gatis Z. marihuānu nolēmis audzēt mazāk un, kā stāsta viens viņa radinieks, turpat pagalma siltumnīcā. Gatis Jāņos esot atbraucis no Nīderlandes un līdzi paķēris kaņepju sēklas, ko sabakstījis ceļa malā esošajā siltumnīcā. Tā ka­ņepes tur neslēptas augušas. Paspējis sagatavot arī marihuānu, kas draugiem patirgota. Tad arī Gatis nesen saņemts ciet un tagad ir apcietinājumā. Viņa māte Agita par apcietinājumu uzzinājusi tikai septembra otrajā pusē, kad atbraukusi no darba Zviedrijā pie smagi saslimušā jaunākā dēla.

“Es neko nezinu, un policijā man neko nesaka. Inspektore tikai piezvanīja un pateica, lai Gatim aizvedu drēbes un cigaretes,” saka Agita.

Dzīvoja līdzās audzētājiem

Salacgrīvas skolā mācās 450 skolēnu. Pēdējos gados esot bijis tikai viens acīm redzams gadījums, kad skolēns izskatījies salietojies narkotikas. Skolotājas izsaukušas mediķus, skolēns aizvests uz pārbaudi, bet skola tās rezultātus neesot uzzinājusi, jo ārstiem to liedzot izpaust likums…

“Protams, reizēm ir aizdomas, ka viens vai otrs bērns ir pārlieku uzvilkts, bet tās ir tikai aizdomas, mēs jau uzreiz nevaram saukt pie atbildības. Ir te viens tips, kurš mēdz ieklīst skolas pasākumos un par kuru Salacgrīvā runā, ka pie viņa mājās apreibinās – tad viņu mēs vienkārši palūdzam iet prom,” man saka kāda skolotāja.

Kāda cita skolotāja atzīst, ka cilvēki, kas darbojas ar nelegālām lietām, prot labi slēpties un izlikties. “Man gandrīz kauns atzīties, bet esmu dzīvojusi līdzās marihuānas audzētājiem! Pirms diviem gadiem man zvana dēls un saka: “Tikko izlasīju internetā, ka mūsu kaimiņi apcietināti un pie viņiem bijusi marihuāna 100 000 latu vērtībā!” Mani kaimiņi bija sirsnīgi un jauki cilvēki, nedzēra un nesmēķēja. Ģimenes galva Vladimirs skrēja maratonus, un visos mājas pasākumos galvenais bija sports. Izcilas meitas, dēls spēlēja volejbolu un studēja Somijā, kundze ņēmās pa dārzu, izrādīja savu siltumnīcu. Tad, kad siltumnīca tika pārklāta ar kaļķi un nebija vairs caurredzama, es nebrīnījos, jo zinu, ka, piemēram, rozēm pārāk spoža saule ir slikta. Pat tad, kad vienā stūrī pamanīju vīdam kaņepju lapas, neko sliktu nedomāju, jo parastās kaņepes mēdz pa kādai iesēt, lai aizbaidītu kaitēkļus. Es arī vienu gadu mēģināju četras ka­ņepes iesēt, bet putni izlasīja no zemes sēklas. Bet es nespēju iedomāties, ka ar marihuānai domātajām kaņepēm ir ne tikai pilna kaimiņu siltumnīca, bet arī mājas iekštelpas…” stāsta skolotāja. Viņa zināja teikt, ka šajā lietā visu vainu mēģinājis uzņemties Vladimirs, kas sēdējis cietumā, šogad no tā izlaists un drīz pēc tam nomiris pēc smagas slimības.