Marija Ērnestama. “Bustera ausis” 0

Marija Ērnestama – spilgtākā psiholoģiskā zviedru detektīvu autore, kas suģestē un satriec vienlaikus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Visu mūžu Eva rūpējusies par savām rozēm. Dzimšanas dienā viņa dāvanā saņem dienasgrāmatu, un viņai šķiet, ka tā ir zīme, lai tajā beidzot ierakstītu un atklātu to, ko visiem spēkiem mēģinājusi aizmirst un noklusēt. Psiholoģiski spēcīgi Eva atklāj bērnību, attiecības ar skaisto un egocentrisko māti, kas viņas dzīvi padarījusi mokošu, pirmās mīlestības sāpes un pakāpeniski briestošo atriebības plānu, kas viņā dzīvojis jau kopš septiņu gadu vecuma.

“Bustera ausis” ir romāns par mīlestību, uzticību un nodevību, un tas atzīts par labāko Marijas Ērnestamas romānu un saņēmis trīs Francijas balvas Prix Page des Libraires, Prix La Passerelle un Prix de l’Armitière.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Suģestīvi tumšs romāns, taču piepildīts ar mīlestības cerību. “Bustera ausis” dāvās pārdzīvojumu, kas ilgi jo ilgi dzīvos lasītājā. Absolūti fantastisks romāns!”
Kamilla Lekberga, rakstniece

“Romāns patiesi ir drāma par mīlestību… Satriecošs attiecību romāns.”
Magnuss Utviks, Zviedru televīzija

“Sākotnēji romānā parādīta vienkārša zviedru idille, taču pakāpeniski tas pāraug negaidītā trillerī. Romāns par izpostītajām mātes un meitas attiecībām ir īsts dārgakmens. Pats svarīgākais – tas sagrauj priekšstatu par it kā labi zināmo žanru.”
Die Welt

“Drāma? Dzīve kā spēle? Nē, drīzāk sapnis, murgs, domāju šonakt, klausoties, kā vējš svilpo kokos. Pēc tam, kad biju apgūlusies blakus Svenam un pamanīju viņa elpu pārejam miega ritmā, atkal izvilku Bustera ausis. Tās joprojām ir zem mana spilvena, un es skatījos uz veco maisiņu ar maigumu un domāju par visām tām lietām, kuras nācies noklausīties nabaga sabirzušajām ausīm. Svens jau sen pieņēmis, ka tā ir mana versija par Amerikas indiāņu zāļu maisiņu, un es nedomāju, ka viņš jebkad apskatījis tā saturu. Vismaz es tam ticu, un, ja viņš tomēr to darījis, viņš būs secinājis vien to, ka esmu piepildījusi maisiņu ar saujiņu tās labās zemes, no kuras barojas manas rozes.”