Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. augusts, 2013
Drukāt

Marija Naumova: uz skatuves esmu cits cilvēks

Naumova1_KM_2

22.08.2013 Aija Kaukule
Foto – Karīna Miezāja

Dziedātāja Marija Naumova nekad nav bijusi tikai laba dziesmu izpildītāja – viņa ik dziesmu izspēlē kā aktrise, bet katrs koncerts kļūst par izteiksmīgu stāstu. Šogad māksliniece atzīmē 20 gadu radošo jubileju un piedāvā jaunu muzikālu stāstu.

Koncertizrādēs “Romani Rat” jeb “Čigānu nakts” Jelgavā, Valmierā un Dzintaru koncertzālē skanēs smeldzīgās čigānu melodijas, pulcējot māksliniekus no piecām pasaules valstīm.

Lūgta paraudzīties uz divdesmit skatuves gadiem, Marija domīgi teic – tie paskrējuši nemanot, un tikai paveiktais liecinot, ka šis laiks bijis neticami bagāts. Marija ir pirmā un vienīgā, kas Latvijas vārdu neizdzēšami ierakstījusi starptautiskā Eirovīzijas konkursa uzvarētāju sarakstos, taču pirms un pēc “lielā” notikuma viņas laiks pagājis nepārtrauktā radošā darbā – dziedāts neskaitāmos koncertos, spēlēts vairākās teātra izrādēs, izdoti deviņi albumi, kuros Marija dzied vairāk nekā desmit valodās. Jaunākais ieraksts – radošajai jubilejai veltītais koncerta DVD “Pusnakts Parīzē” nāca klajā šogad – tieši tajā līdz ar Vidzemes kamerorķestri piedalās mūziķi no Francijas – valsts, kurā paiet lielākā daļa Marijas Naumovas ikdienas.

Toreiz, pirms divdesmit gadiem Marija guva atpazīstamību pēc debijas albuma “До светлых слёз” iznākšanas – tajā ieskaņota sadarbība ar Maestro Paulu, bet dziedātājas pirmais ieraksts latviski “Ieskaties acīs” jaunajai māksliniecei atnesa milzu panākumus, iegūstot platīna diska statusu.

Atskatoties dziedātāja saka – kad tu sāc kaut ko darīt, viss ir jauns. Tu gribi darīt visu, nav svarīgi – kur, kāpēc, tev maksā vai ne. Tu vienkārši ej un dari. Es gāju bez īpašām cerībām, bet ar lielu vēlmi – varbūt tāpēc man bijis viegli.”

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+