Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. septembris, 2013
Drukāt

Māris Antonevičs: Atklāti par politiskajiem tikumiem

Foto - LETAFoto - LETA

“Ziniet, ir tāda spēle, kad jūs par kaut ko vienojaties un kabatā turat sakrustotus pirkstus cerībā, ka varēs šo norunu mainīt.” (Ilze Viņķele, labklājības ministre)


“Vienotības” politiķe I. Viņķele nereti tiek slavēta par atklāto valodu, kas Latvijas politiskajām aprindām nav pārāk raksturīgi. Daži viņu jau paguvuši nodēvēt par “dzelzs lēdiju”, velkot paralēles ar bijušo Lielbritānijas premjerministri Mārgaretu Tečeri un spriežot, ka tieši viņa nākotnē varētu būt “Vienotības” premjera kandidāte. Pagaidām partijai ir izdevīgi, ka Viņķele ar savām rakstura īpašībām ir tieši Labklājības ministrijas vadībā. Dombrovskis un Vilks noteikti justos neērtāk, ja arvien naudu paģērējošās ministrijas vadībā būtu kāds pārāk žēlsirdīgs un devīgs ministrs.

Bet varbūt Viņķele ir kā paraugs – kā izskatītos normāli politiķi, ja noņemtu savas vēlētāju pielabināšanai uzliktās maskas. Tur mēs ieraudzītu ciniskus aprēķinātājus, kuri nav īpaši augstās domās par savu elektorātu, tikai parasti patur savas domas pie sevis. I. Viņķele tās ir gatava atklāt, kā tas, piemēram, notika slavenajā žurnāla “Playboy” intervijā, kur viņa paziņoja, ka pašreizējie pensionāri ir cēluši citu (padomju) valsti, tāpēc lielākas pensijas neesot tiesīgi prasīt. Pēc tam kad sekoja sašutums par šādu vienpusīgu politiķes attieksmi, viņa gan atvainojās. Neesot vēlējusies nevienu aizvainot, pasakot patiesību. Ko padarīsi, jūtīgi mums tie vēlētāji…

Nupat I. Viņķele atklāja vēl kādu politisko viltību, kuru, pateicoties viņai, varēs dēvēt par sakrustoto pirkstu principu. Konkrētajā gadījumā tas attiecas uz koalīcijas partiju vienošanos par nākotnes tēriņiem demogrāfijas jautājumu risināšanai.

No Viņķeles teiktā izriet, ka viņai jau toreiz bijis skaidrs – vienošanās netiks pildīta un sakrustoto pirkstu princips bijis gan līdzeklis, lai ātrāk nonāktu pie “Vienotībai” vēlamā rezultāta, gan atbilde uz Nacionālās apvienības ultimāta metodēm.

Cienījamie vēlētāji, lūdzu ņemiet vērā – kaut ko solot, apņemoties, vienojoties, politiķi vienmēr var slepus kabatā turēt sakrustotus pirkstus, kas visu iepriekš lemto padara par nebijušu. Vēlāk nebrīnieties!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+