Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. janvāris, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Kāpēc Vācija piedzīvoja “šausmu nakti”? Atbildi var rast populārā ceļvedī (12)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Policijas auto Ķelnē pēc 2016. gada Jaungada nakts notikumiem

Pirms tuvākiem vai tālākiem ceļojumiem bieži mēdzu iegādāties ceļvežus. Īpaši iepatikusies “Lonely Planet” sērija – tās autoriem nevar pārmest kādu angažētību vai slēptu reklāmu, viņi par savu mērķi uzskata godīgi informēt lasītāju par to, kas sagaida svešajā zemē. Tas, protams, tiek darīts, ņemot vērā visu pieejamo informāciju, bet nezīmīgākie ir pašu autoru iespaidi un vērtējumi.

Katrā grāmatā ir arī sadaļa, kas saucas “Droša ceļošana” (“Safe Travel”), kurā ceļotāji tiek brīdināti par draudiem, ar kuriem viņi var nākties saskarties. Riskējot izpelnīties pārmetumus par dzimumnevienlīdzību, “Lonely Planet” īpaši izdala riskus sievietēm (“Women Travellers”). Atsevišķi vīriešiem šādas sadaļas netiek veltītas. Protams, parasti tos pavada uzmundrinājumi, ka šiem brīdinājumiem nav jākļūst par iemeslu, lai nekur nebrauktu, tomēr tos vajadzētu paturēt prātā.

Lūk, piemēram, kas rakstīts vienā šādā ceļvedī par Indiju. “Lai gan Indija piedzīvo izmaiņas, tā joprojām ir konservatīva valsts, īpaši tas attiecas uz sievietes lomu sabiedrībā. Neskatoties uz ilgstošo erotiskās mākslas vēsturi, mūsdienu Indijas sabiedrībā sievietēm nav pieņemts demonstrēt seksualitāti. Vaļīgs apģērbs un vietējai kultūrai neierasta uzvedība var atstāt iespaidu uz attieksmi pret ārzemju sievietēm. Situāciju neuzlabo arī Holivudas filmu industrijas tradicionālā pieeja attēlot sievietes kā seksuālu objektu. Sekas ir tādas, ka daudzas ceļotājas piedzīvo seksuālo uzmākšanos (harissments) – vairāk tas izpaužas kā viņām adresēti komentāri un privātuma aizskārums, retāk kā grābstīšanos (groping).” Lai no tā izvairītos, tiek ieteikts padomāt par savu uzmanību un apģērbu. “Vislabāk izvairīties atbildēt ar skatienu vīriešiem, jo tas var tikt uztverts kā aicinājums; tam var palīdzēt saulessbrilles.” Un tomēr: “Galu galā nav neviena pilnīgi droša veida kā pasargāt sevi no seksuālās uzmākšanās, pat, ja jūs visu darāt “pareizi”. Izmantojiet jūsu pašu instinktus, pieņemot lēmumus, un labāk izvēlieties piesardzību situācijās, kad neesat par kaut ko pārliecināta.”

Bet te vērtējums, kas atrodams “LP” ceļvedī par vienu no Tuvo Austrumu valstīm: “Rietumu filmas un televīzija daudziem vīriešiem radījusi pārliecību, ka visas ārzemju sievietes ir izvirtušas un leks gultā pēc pirmā mājiena.”

Visbiežāk uzmācība tur izpaužoties kā glūnēšana, izsekošana vai pieskaršanās. Varot gadīties arī vārdiski pēkšņas mīlestības apliecinājumi un precību piedāvājumi. Sievietēm tiek ieteikts šīs izpausmes pēc iespējas ignorēt un doties prom. Protams, esot ieteicams ievērot musulmaņu priekšstatus par to, kā jāģērbjas sievietēm – vēlams valkāt slēgtu apģērbu, kas nosedz plecus un ceļgalus. Vēl daži “LP” publicēti ieteikumi: “Neejiet uz kafejnīcu un bāru bez kompānijas; izvairieties no acu kontakta ar nepazīstamu vīrieti; laulību gredzens vairos jūsu respektu arābu acīs, bet vēl vairāk vīra/bērnu fotogrāfijas (īstas vai viltus); sabiedriskajā transportā ieteicams sēsties blakus sievietei; neejiet ārā ar slapjiem matiem, jo tas radīs iespaidu, ka jums bieži ir sekss; aizslēdzot viesnīcas istabas durvis, aizlieciet priekšā krēslu, lai pasargātu sevi no nevēlamu “viesu” ielaušanās.”

Un trešais fragments – no nesen izdota “LP” ceļveža par Vācijas galvaspilsētu: “Berlīne ir ļoti droša vieta sievietēm, pat ja viņas ceļo vienatnē. Ievērojiet to pašu ikdienišķo piesardzību, kā to darāt parasti savās mājās. Došanās uz kafejnīcām un restorāniem vienatnē ir pieņemama un normāla pat nakts laikā. Varbūt naktsklubā vientuļām sievietēm tiks pievērsta uzmanība, bet, ja jūs nevēlaties kompāniju, lielākā daļa vīriešu respektēs atbildi: “Paldies, nē”.” Grāmatā uzsvērts, ka Berlīne ir viena no drošākajām un tolerantākajām Eiropas pilsētām un pat sievietes vienatnē te var staigāt vēlu vakarā bez bailēm.

Šie apraksti sniedz labu ainu par sabiedrībā dominējošajiem priekšstatiem trīs pasaules reģionos. Tie veidojušies kultūras, audzināšanas, reliģijas, demogrāfiskās situācijas un daudzu citu apstākļu iespaidā. Ja arī šī attieksme varētu piedzīvot kādas izmaiņas, labākajā gadījumā tas prasītu vairāku paaudžu nomaiņu. Vienlaikus te var atrast atbildi uz jautājumu – kāpēc Vācija piedzīvoja “šausmu nakti” gadumijā un kāpēc tas izrādījās tik negaidīti? Jo ieteikumi, kas parasti attiecas uz arābu zemēm pēkšņi kļuvuši aktuāli Eiropas valstīm (un dažas amatpersonas jau tos pasteigušās sniegt, piemēram, Ķelnes pilsētas vadītāja ieteikusi sievietēm ievērot “uzvedības kodeksu”, par ko gan vēlāk atvainojās). Tas noticis tāpēc, ka ievērojama daļa “arābu pasaules” ieradusies Eiropā ar visiem saviem tikumiem un pārliecību, ka viņiem te viss pienākas. Iespējams, ka individuāls iebraucējs vai neliela grupa respektēs vietējos noteikumus un tradīcijas, mēģinās piemēroties un ar laiku varbūt pat sāks uztvert tos kā savējos, savukārt ja iebraucēji ir miljons un vairāk, tā kļūst par “kritisko masu”, kur pat īpaša integrācijas politika nelīdzēs.

Nav izslēgts, ka arī ceļvežu aprakstus par Vāciju un citām Eiropas valstīm drīz nāksies koriģēt, ja to autori gribēs būt godīgi un informēt savus lasītājus par patieso situāciju, nevis piemērosies politkorektajai noklusēšanas sērgai, ar ko saindējusies ne vien Eiropas politiskā elite, bet diemžēl arī prese. Ļoti gribētos cerēt, ka tagad sācies detoksikācijas laiks, taču pārliecības par to nav.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. izskatās, ka tie 160 paraksti ir “vākti” .
    Ja tev pieiet klāt un neiet prom, kamēr neesi
    parakstījis(īpaši, ja esi pakļautības
    attiecībās ar piem.: priekšnieku) tad
    tavs paraksts ir iegūts.

  2. Daudz un tukši ,iemesli ir tie ka uzbrukumus un izvarošanas veic ne jau ar kristietību saistīti migranti, bet islama kultūrā auguši jaunio vīrieši ….Kultūra kurā sieviete ir verdzene un tirgus- Izejviela ,tāpat kā nafta,zelts,graudi utt. Tālāk ,islama sabiedrība ir 98% tumsonīga kur izglitots cilvēks saitas ar prasmi lasīt korānu un veikt bāzes aritmētiskās darbības 10-100 vienību apjomā,1000 ļoti daudz un sarežģīti. Pārejais ,vai variet iedomāties šādu situāciju kādā no ASV štatiem ? Nē ! Kapeic? Tapeic ka valda LIKUMS ,un nau svarīgi kas esi bēglis ,migrants ,tūrists -LIKUMS nosaka brīvības un ierobežojumus…tio pārkāpums saitas ar sankcijām.

  3. Tāpēc, ka varu Vācijā ir pārņēmusi Humānisma ekstrēmiste Merķele.

  4. TukšS raksts bet ar pilnu atbildi – kāpēc >>>
    >>> Iespējams, ka individuāls iebraucējs vai neliela grupa respektēs vietējos noteikumus un tradīcijas, mēģinās piemēroties un ar laiku varbūt pat sāks uztvert tos kā savējos, savukārt ja iebraucēji ir miljons un vairāk, tā kļūst par “kritisko masu”, kur pat īpaša integrācijas politika nelīdzēs.
    Skaidri un gaiši – KRITISKĀ MASA un tur tā atbilde un krustus nost, baznīcas zvaniem klusēt, sievietēm modes prom un tikai paranžas…
    Tas arī Latvijas WELCOME 160 aicinātājiem un neviens savu parakstu nav atsaucis – vismaz es nezinu.
    Vai rakstitājas arī ir gatavas valkāt paranžas un neapmeklēt sabiedrības pasākumus un uz ielas iziet brāļa, vīra, onkuļa pavadībā…kafeijnīcas, teātrus lai aizmirst un vel un vel…
    Una Bergmane, vēsturniece

    Olga Procevska, uzņēmēja

    Gustavs Strenga, vēsturnieks

    Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors

    Ansis Dobelis, biedrības “Progresīvie” vadītājs

    Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

    Savu atbalstu vēstulei izteikuši:

    Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore

    Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi

    Edgars Engīzers, vēsturnieks

    Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja

    Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore

    Ieva Brante, juriste

    Sergejs Ušakovs

    Emīls Klotiņš

    Jūlija Dibovska

    Arvis Kolmanis, rakstnieks

    Igors Gubenko

    Ilze Jaunberga, māksliniece

    Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

    Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden

    Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita

    Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā

    Kristīne Želve

    Eva Ikstena

    Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece

    Laima Graždanoviča

    Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente

    Eva Eglāja-Kristsone

    Gints Knoks

    Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja

    Guntars Rēboks

    Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs

    Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors

    Jānis Strods

    Marija Golubeva, politikas analītiķe

    Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste

    Baiba Rubess

    Alise Rupeka

    Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis

    Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

    Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis

    Ieva Raubiško

    Inga Gaile, dzejniece

    Lauris Bokišs

    Agnese Gaile-Irbe, filologs

    Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore

    Pauls Bankovskis

    Andra Neiburga, rakstniece

    Ulvis Zirnis

    Inese Zinovska

    Zane Peneze

    Dmitrijs Krupņikovs

    Una Bērziņa

    Santa Mičule, mākslas zinātniece

    Lauris Gundars, režisors

    Jānis Ķirpītis

    Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs

    Dāvis Kaņepe

    Anete Konste, publiciste

    Elizabete Lukšo, interneta žurnāla “Satori” ziņu redaktore

    Kristīne Zamurajeva

    Toms Jansons, vecākais programmētājs

    Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja

    Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists

    Agnese Rutkēviča, dramaturģe

    Edgars Raginskis

    Kaspars Vanags

    Diāna Zamurajeva

    Mārtiņš Vaivars, “infogr.am” finanšu direktors, “QUO tu domā” valdes loceklis

    Kārlis Langins, feļetonists

    Iveta Kažoka

    Rūdolfs Mazurs

    Roberts Rubenis

    Ljeta Putāne

    Krišjānis Bušs

    Dmitrijs Golubevs

    Roberts Bernans

    Gunārs Božis

    Mārtiņš Vaivods

    Anita Reitere

    Madara Peipiņa

    Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis

    Artjoms Uršuļskis

    Maija Upeniece

    Toms Zariņš, vēstures students

    Edgars Lapiņš, “Skeptiskās biedrības” līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs

    Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents

    Daina Bērziņa

    Jānis Egliņš

    Madara Ventiņa

    Reinis Tukišs, pavārs

    Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente

    Vents Sīlis

    Sabīne Brice

    Fricis Vilnis, arhitekts

    Evelīna Ozola

    Dzintars Kalniņš

    Liene Linde, kinorežisore

    Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte

    Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks

    Zuzanna Runkovska

    Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte

    Juris Pūce, politiķis

    Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante

    Santa Remere, tulkotāja

    Baiba Fromane

    Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore

    Igors Vatoļins, biedrības “Eiropas Krievu iniciatīva” valdes priekšsēdētājs

    Kārlis Apinis

    Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone

    Jānis Ķirpītis

    Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe

    Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte

    Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja

    Marta Elīna Martinsone, režisore

    Viesturs Radovics, žurnālists

    Jānis Viļums

    Zanda Zālīte

    Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja

    Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists

    Agnese Naudiša

    Aldis Kaufmanis

    Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs

    Kārlis Vērpe, filozofijas doktors

    Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid

    Gatis Vectirāns

    Baiba Renerte

    Jānis Radiņš

    Elīna Brasliņa, ilustrators

    Mārtiņš Ķeņģis

    Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste

    Viktorija Aizkalna

    Edgars Jēkabsons

    Marija Assereckova

    Roberts Putnis

    Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs

    Anete Vanaga

    Iļja Ļenskis, vēsturnieks

    Jānis Bērziņš, ekonomists

    Ingrīda Blūma

    Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja

    Marta Kreituse

    Andis A. Bluķis, uzņēmējs

    Krists Ozoliņš, podnieks

    Kaspars Blekte, laborants

    Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck

    Liesma Ose

    Indulis Svīķis, IT konsultants

    Edmunds Vanags, psihologs

    Dāvids Vikmanis, IT speciālists

    Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente

    Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”

    Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja

    Baiba Fromane, juriste

    Līga Irbe, vēsturniece

    Ieva Bergmane

    Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University

    Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists

    Ainārs Sauka

    Anne Sauka

    Ilze Naudiša

    Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente

    Ivo Briedis, scenārists

    Inese Ejugbo, biedrības “Zvannieku Mājas” juriste

    Marta Bergmane

    Ilze Klimaševska

    Olga Cara, pētniece

    Liene Ķeķere

    Paula Glubinska

    Pauls Daija, filologs
    Vienīgais es prasu atbildību par sevis rakstīto un parakstīto un nebrīnīties , ja Rīgas stacijas laukumā notiek tas pats , kas Ķelnē, pie atsauktas policijas. Atbildību par aicināto un ….

    • NĒ! valsts iedzīvotājiem NAV jāpiemērojas un jādomā kā sevi pasargāt, bet gan VALSTIJ ( par nodokļu maksātāju naudu) jādomā ko un kā darīt, lai valsts iedzīvotāji būtu DROŠĪBĀ.
      To, kungi, arī Latvijā, ŅEMIET vērā!

    • Tādi plānā galdiņa urbēji un degunurbiķi vien ir. Rubesu un Bankovski es gan turēju par gudrākiem.

  5. jobannie! vienkāši nevajag mēslus salaist valstī!

  6. aizslēdzot viesnīcas istabas durvis, aizlieciet priekšā krēslu, lai pasargātu sevi no nevēlamu “viesu” ielaušanās.”….super ieteikums!

  7. Pārkopēju no Delfu komentētāja Žulis -Var jau daudz un dikti runāt par sadzīves un seksuālo tradīciju atšķirību starp dažādām tautām un domāt kā to visu izlīdzināt, bet šoreiz tas jau nozīmē piekāpšanos un samierināšanos ar notiekošo. Tas nozīmē, ka mēs jau esam piekrituši upurēt (kāda mērķa vārdā?!) savu dzīves telpu, drošību, labklājību un tagad tikai spriežam kā to tā mazāk sāpīgi izdarīt. Es te gribētu vērst mūsu visu uzmanību uz dažām elementārām lietām šajā sakarā.
    1) Kādēļ presē par migrantiem un viņu tiesībām tiek runāts tā it kā viņi būtu šo valstu pilsoņi? Viņi ir IENĀCĒJI.Kā var būt tāda situācija, ka ienācēji drīkst diktēt savus noteikumus un likt vietējiem šos noteikumus ievērot un tiem piemēroties un pakļauties? Tas var notikt tikai vienā gadījumā, ja ienācēji ir okupanti un notiek attiecīgās valsts okupācija. Tātad, izdarīsim attiecīgos secinājumus.
    2) Kā drīkst ienācēju kriminālnoziegumus attaisnot ar sadzīves tradīcijām vai seksualitāti? Ja viens tuksneša dēls viegli ģērbtai sievietei uzbrūk tādēļ, ka viņam ir tāda seksualitāte un pie viņiem sievietes staigā līdz ausīm drēbēs ietinušās, tad tik pat labi jebkurš veikala aplaupītājs var attaisnot savu rīcību ar to, ka veikalā un skatlogā izliktās preces ir bijušas pārāk kārdinoši un vilinoši izkārtotas, bet viņam mājās nekā tāda nav.
    3) viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāji maksā nodokļus valstij ir tas, lai valsts ne tikai rūpētos par viņu drošību, bet arī lai to nodrošinātu. Tātad, ne valsts iedzīvotājiem ir jāpiemērojas un jādomā kā sevi pasargāt, bet gan valstij jādomā ko un kā darīt, lai valsts iedzīvotāji būtu drošībā. Un tas jau bija jādomā pirms tika pieļauta migrantu kustība pāri valsts robežai. Nedrīkst pieprasīt no cilvēkiem naudu par pakalpojumu un šo pakalpojumu cilvēkiem nesniegt. Mēs taču nebūsim ar mieru paši remontēt dzīvokli, bet maksāt par dzīvokļa remontu kādai firmai?
    4) Ja paanalizē valsts pārvaldes struktūru, tad jāsecina, ka šeit diezgan labi ir nodalītas darbības jomas un par tām atbildīgās konkrētās personas. Ir cilvēki, kas organizē un vada valsts robežu apsardzību, ir cilvēki, kuri nosaka valsts politiku, ir cilvēki, kas organizē un atbild par kārtību valstī. Ja miera laikā valsts iedzīvotāji vai viņu intereses kaut kādā veidā tiek apdraudētas tad tas nozīmē tikai to, kā ķādas konkrētas amatpersonas nespēj, negrib vai nedrīkst pildīt savus tiešos pienākumus. Tātad šeit būtu vietā uzdot jautājumus: Kāpēc netiek nodrošināta pienācīga robežu apsardzība un kontrole? Kāpēc policija u.c. spēka struktūras ar VISIEM PIEEJAMAJIEM LĪDZEKĻIEM UN METODĒM nenodrošina kārtību? Kāpēc valstu parlamenti pieņem tik bezatbildīgus, tuvredzīgus, pat noziedzīgus lēmumus, kas apdraud valsts iedzīvotāju drošību un labklājību?
    Lai risinātu “bēgļu krīzi”, vispirms ir jāatbild uz šiem jautājumiem.

  8. Haris Ments Gropings Atbildēt

    Māri! Angliski māki rakstīt?

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+