Foto – LETA
Foto – LETA
Emīls Jakrins (no kreisās) un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs apskata remontdarbu gaitu Rīgas ielās.

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs “Saskaņas” testu? 12

Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un “Vienotības” – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls. Tad jau spilgtāks uznāciens (par rezultātiem pagaidām nerunāsim) iznācis tām partijām, par kuru izredzēm pārvarēt piecu procentu barjeru līdz šim runāts diezgan skeptiski. Jaunās Konservatīvās partijas (vadītājs Jānis Bordāns) “laimīgā loze” ir bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs Juris Jurašs, un nu jau izskatās, ka tā kļūst par KNAB darbinieku partiju, jo vienā pasākumā jau piedalījusies arī Juta Strīķe. Var dažādi vērtēt šīs personas, bet nevar noliegt, ka tās ir “jaunas sejas”, par kuru trūkumu politikā tik bieži dzird sūdzamies.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Jautājums, protams, vai KNAB pēdējo gadu skandālus var pārvērst politiskā kapitālā. Savulaik bijušajam iestādes vadītājam Aleksejam Loskutovam tas izdevās diezgan veiksmīgi – viņš joprojām ir Saeimas deputāts “Vienotības” rindās. Korupcijas apkarošanu var izmantot kā spilgtu karogu, lai gan ar to vien, protams, ir maz.

Diezgan spilgts pieteikums izdevies arī Latvijas Reģionu apvienības un partijas “Latvijas Attīstībai” apvienotajam sarakstam. Tas gan vairāk pateicoties formai, nevis saturam – video paziņojumiem, īpašam, sociālajos tīklos plaši apspriestam logo ar Mārtiņa Bondara iniciāļiem un tamlīdzīgi. Par “jaunām sejām” te runāt nevar. (Ja neskaita dažus sportistu apņēmību iet politikā, lai gan tas tā nedroši – var atcerēties, ka savulaik no “Latvijas Attīstībai” Saeimas vēlēšanās solīja kandidēt pazīstamais hokejists Sandis Ozoliņš, bet vēlāk pārdomāja.) Par jaunām idejām arī, šķiet, ne. Taču pirms vēlēšanām tapušās partijas politiskā orientācija gan rada aizdomas. Ja koalīcijas partijas ir pat parakstījušas līgumu, no kā izriet, ka sadarbība ar pašreizējo Rīgas varu nenotiks, un arī Bordāna partijai, kas sevi parasti piesaka kā nacionāli orientēts spēks, tas nepiedienētu (pat par spīti atklātajam kašķim ar Nacionālo apvienību), tad par Bondara-Pūces apvienību tādas pārliecības nav.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, viens no vēl nesen aktīvajiem “Latvijas Attīstībai” biedriem Emīls Jakrins ir kļuvis par publiski redzamāko Rīgas mēra Nila Ušakova uzticības personu. Viņš ir Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs, un šobrīd tas nebūt nav tikai administratīvs amats.

Jakrina uzdevums ir cīnīties par tā dēvētā Skanstes “kapu tramvaja” projekta labo slavu un ne to vien. Ne velti viņš bija “pie stūres” slavenajam sniega tīrītājam, ar kuru Ušakovs mēģināja spodrināt spalvas televīzijas raidījumā “Zebra”. Par Jakrina saitēm ar “Latvijas Attīstībai” partijas priekšsēdētājs Juris Pūce runā izvairīgi – it kā vairs neesot biedrs. Bet izslēgts vai izstājies, un cik sen – tas parasti netiek iztirzāts. Dažreiz izdevīgi atgādināt vēl vecāku Jakrina politisko piederību – savulaik viņš bijis “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedrs. Nu tāds politiskais klejotājs…

Tas vien varbūt arī nebūtu iemesls runāt par iespējamajām saitēm ar “Saskaņu”, traču ir arī citi fakti. Viens no “Latvijas Attīstībai” “pelēkajiem kardināliem” ir bijušais “Jaunā laika” ģenerālsekretārs Edgars Jaunups, kurš pats līdera lomu parasti neuzņemas, toties ir labs organizators, finanšu piesaistītājs, “shēmotājs” un dažreiz arī ideologs. Tieši Jaunups 2009. gadā aktīvi aģitēja par “Saskaņas centra” līdzdalību valdībā, un šo pašu priekšlikumu atkārtoja arī pirms 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kā variantu piedāvājot koalīciju ar “Vienotību”, Zatlera Reformu partiju un “Saskaņu”, bet ne Nacionālo apvienību, par kuru Jaunupam vienmēr bijis “daudz jautājumu”.

Protams, 2012. gada valodu referendums ieviesa korekcijas šajā retorikā – pēc atbalsta Lindermana un Gapoņenko aktivitātēm par “Saskaņu” un Ušakovu vairs neviens atklāti aģitēt neuzdrošinājās. Tagad atkal atskan piesardzīgas balsis, ka “varētu jau”. Piemēram, tā uzskata Viesturs Silinieks no ZZS, kurš gan no partijas tika steigšus sarāts un atbīdīts uz zemākām vietām sarakstā. Bet gan jau tas ir tikai laika jautājums, kad parādīsies nākamais “labticīgais”.