Viedokļi
Komentāri

Māris Antonevičs: Nesen nodibinātā “Kustība Par” jau pārņēmusi “Vienotības” sliktākās īpašības 16

Foto – Sintija Zandersone/LETA

Manu uzmanību nupat piesaistīja kāda preses bilde no Salaspils, kurā redzams pussagrauts kultūras nams “Enerģētiķis” Salaspils centrā. Ēku uzreiz atpazinu, jo tieši te pirms dažiem gadiem notika “Vienotība” kongress. Varētu pat teikt, ka izšķirošais, jo, kā vēlāk izrādījās, tās partijai bija pēdējās dienas valdošā politiskā spēka statusā. Jau nākamajā nedēļā Ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja par demisiju, varu slīdoši pārņēma Zaļo un zemnieku savienība, bet intrigas turpināja graut “Vienotību”. Šobrīd partijas tēlu jau tēlaini var salīdzināt ar minēto “Enerģētiķa” graustu Salaspils centrā, lai gan abos gadījumos tiek apgalvots, ka drīzumā vietā atkal būšot lepna un moderna būve, kas visus sajūsminās.

Tad jau redzēs. Tomēr pārsteidzoši ir tas, ka vismaz pēdējā laikā “Vienotība” (ar it kā nobružāto tēlu) sāk izskatīties gan saliedētāka, gan pārliecinošāka nekā dažas liberālās jaunpartijas, kuras pērn bija stingri apņēmušās aizpildīt nišu. Izmantojot attālu salīdzinājumu ar banku vai uzņēmumu restrukturizāciju, kad tiek nodalīti labie un sliktie aktīvi, nu izrādās, ka “slikto daļu” no “Vienotības” uz pašas izloloto “Kustību Par” līdzi ir paņēmusi Ilze Viņķele. Pagājušās nedēļas nogalē aizvadīts tikai otrais šīs partijas kongress, un nevarēja nepamanīt, ka to jau apvijušas intrigas, aprēķins, arī augstprātība, bet galvenie lēmumi tiek izlemti un pieņemti šaurā lokā. Īsumā – viss tas, kas pēdējos gados ticis pārmests “Vienotībai” un tās vadītājiem. Runa ir par komunikāciju un tēlu, nevis par ideoloģiju. Kā “Twitter” rakstīja “Par” biedre, Saeimas deputāte Lolita Čigāne: “Mēs sākam spēlēt zolīti, īsti pat nesākuši dziedāt, teica debatētāja “Kustības Par” kongresā. Tā ir.”

Kas tad te īsti notiek? Pavisam vienkārši – turpinās cīņa par izdzīvošanu nosacīti liberālajā spārnā. Nosacīti tāpēc, ka patiesībā jau tas liberālisms tur ir diezgan plūstošs, un partijas, kas it kā tagad sūta viena otrai signālus, patiesībā ir diezgan atšķirīgas. Sākot no “Vienotības”, kas gandrīz par jebkuru no savām liberālajām pozīcijām ir gatava iet uz kompromisu un pēdējā laikā pat vairāk akcentē savu nacionālismu (noklausieties frakcijas priekšsēdētāja Hosama Abu Meri runu aizvadītās nedēļas Saeimas sēdē, kad tika pieņemts lēmums par Latvijas valsts un pašvaldību finansēto vidusskolu pāreju uz mācībām valsts valodā!), “Latvijas attīstībai”, kas veidojusies kā labēja uzņēmēju intereses pārstāvoša biedrība, beidzot ar dažādiem kreiso liberāļu grupējumiem, kas izlēmuši savas aktivitātes interneta soctīklos pārnest uz reālo politisko vidi un ir apmulsuši, ka tur tās nebauda tik lielu atbalstu, kā bija iedomājušies. Skaidrs, ka visiem šiem spēkiem ir diezgan grūti atrast kopsaucēju pat pirmajā simbiozes stadijā, kad parasti neviens vēl nedomā par sekām.

Pagaidām ir pieņemts lēmums, ka vēlēšanās vienā apvienībā piedalīsies “Kustība Par” un “Latvijas attīstībai”. Vēl jau tiek pieminēta arī trešā partija – “Izaugsme”, tomēr būtu godīgi atzīt, ka par tās eksistenci pirms pēdējiem paziņojumiem zināja vien paši dibinātāji. Protams, šī kombinācija ir godīgāka pret vēlētājiem nekā dažu polittehnologu iecerētais “projekts”, kurā visi sapulcētos ap “veco” “Vienotību” un mēģinātu to iepakot jaunā “kulītē”. Tomēr arī apvienība “Kustība par Latvijas attīstību un izaugsmi” (vai kā nu to sauks) raisa šaubas, kad jāuzrāda vienojošās idejas un mērķi – ar ko tad tā nāks politikā? Tad izrādās, ka vienīgā konkrētība ir Kopdzīves likuma pieņemšana un Stambulas konvencijas ratifikācija. Diezgan šauri politiskam spēkam, kas mērķē ne vien uz varu valstī, bet pat sola kaut kādu “jaunu politiku”.

Nav šaubu, ka pirms vēlēšanām tiks piedāvāti lozungi skaistā iesaiņojumā, jo vismaz vienam no partneriem problēmu ar finansējumu nav, tātad nauda kampaņai būs. Šķiet, tieši tas arī nosliecis svaru kausus par labu šai kombinācijai, bet “Kustības Par” rindās izsaucis tādu kā neapzinātas šķelšanās efektu, ko, protams, vienmēr var nodēvēt par “viedokļu daudzveidību” un “demokrātismu”. Nekas jauns – tieši tā savas iekšējās nesaskaņas parasti centās skaidrot “Vienotība”, kam tagad jāglābj sadrupušais “kultūras nams”. Bet tur vismaz ir pamati.

LA.lv