Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. augusts, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Neuztraucieties par Londonu, uztraucieties par Rīgu! (10)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Radio diskusijā neilgi pēc “Brexit” balsojuma viens no klātesošajiem gudriniekiem pārliecinātā balsī izmeta, ka Londona varētu izvēlēties no pārējās Lielbritānijas atšķirīgu ceļu un ne vien palikt Eiropas Savienības sastāvā, bet pat pievienoties eirozonai. Pārējie klātesošie to uztvēra kā joku, par ko liecināja sīki smiekliņi studijā, vien klātesošais politologs, kurš pats nāk no Anglijas, uzreiz ļoti kategoriski noraidīja šādu iespēju.

Protams, šī doma nebija spontāni dzimusi radio studijā, tā jau pilnā sparā klejoja pa interneta sociālajiem tīkliem, kur briti tika gānīti un žēloti vienlaikus, zīmējot dažādus scenārijus, kādas nelaimes viņus tagad sagaida. Tomēr ideja par Londonas “brīvpilsētu”, kas izvēlas savu īpašo, no pārējās valsts atšķirīgo politisko kursu man šķita ne vien pārspīlēta, bet arī riskanta. Un ne jau britiem, bet latviešiem, domājot pašiem par savu situāciju. Ja tā padomā, vai tad arī mūsu galvaspilsētai jau nav savs, no pārējās valsts atšķirīgais kurss, kas “Brexit” situācijai līdzīgas krīzes gadījumā var atspēlēties ļoti nelāgi? Pagaidām tas, protams, izpaužas vien niansēs, atsevišķos nepatīkamos izlēcienos, kurus demonstrē Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”).

Šonedēļ par to īpaši lika aizdomāties Krievijas vicepremjera Arkādija Dvorkoviča “neoficiālā” (it kā atvaļinājuma) vizīte Rīgā, kuras centrālais pasākums bija tikšanās ar Ušakovu. Pēc tās sekoja paziņojumi, ka līdz gada beigām Eiropas Savienība varētu atcelt sankcijas pret Krieviju un sekojot tam savas “pretsankcijas” atceltu arī Krievija.

Sāktos varena tirgošanās. Aģentūra TASS turklāt vēl ziņoja, ka tikšot atjaunota abu valstu starpvaldību komisija. To žurnālistiem bija teicis pats Dvorkovičs: “Mēs ar mēra kungu un kolēģiem Latvijas valdībā vienojāmies, ka tuvākajā nākotnē tiks atjaunoti kontakti starp amatpersonām starpvaldību komisijas līmenī, lai uzlabotu mūsu attiecības un panāktu lielāku savstarpējo izpratni daudzos sarežģītos jautājumus.” Nav gan zināms, ka ar Krievijas vicepremjeru būtu ticies kāds no Latvijas valdības ministrs, un, piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šajā laikā atradās vasaras atvaļinājumā. Tātad jāpieņem, ka galvenais avots ir tieši Ušakovs, kurš ne pārāk efektīgi risinot problēmas ar Rīgas ielu remontiem un citiem līdzīgiem jautājumiem, nolēmis labāk pieslēgties ārpolitikai.

Starp citu, ja runā par sankcijām, tad tā sauktā “importa aizvietošanas” retorika Krievijas politiskajā elitē joprojām ir modē, un par to rūpējas pats prezidents Vladimirs Putins. Nesen, apmeklējot kādu lauku produktu pārstrādes uzņēmumu, viņš sarunā konstatēja, ka netiek izmantotas vietējās dzērvenes, bet gan no Latvijas importētās (uz dzērvenēm sankcijas neattiecas). Vēlāk šis jautājums tika apspriests pat īpašā sanāksmē, un Putins lika saprast, ka viņš sagaida, lai jau nākamgad Krievijas pārtikas produktos tiktu izmantotas vietējās dzērvenes un arī sēnes netiktu vestas no ārvalstīm. Protams, tur viss var strauji mainīties, ja atceramies piemēru ar Maskavas noteiktajām sankcijām pret Turciju.

Taču, atgriežoties Rīgā, nebūt nav skaidrs kā galvaspilsētas vadītāja īpašā politika izpaustos konflikta gadījumā, pat pieļaujot kaut kādas hibrīdkara izpausmes, kuras līdz šim vairāk tikušas saistītas ar Latgali (slavenā BBC filma utml.). Par to, kas varētu notikt Rīgas Domē, neviens “spēļu teorijas” pagaidām nepiedāvā. Bet varbūt vajadzētu…

Un te sava loma ir arī konfliktēšanai ar Valsts valodas centru, Okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisiju un citiem. Kā arī “karikatūrām”, ar kurām N. Ušakovs izdaiļo savus ierakstus interneta sociālajos tīklos. Konflikti un “karikatūras” ir kā maize Krievijas propagandai – šīs šķietami sīkās ziņas kaimiņvalstī iegūst neparasti plašu rezonansi, un pēdējo reizi Ušakovs “Tviterī” saņēma pat īpašu apsveikumu un uzmundrinājumu no Maskavas mēra Sergeja Sobjaņina. Taču politiski tas saskan ar to kursu, ko pirms daudziem gadiem, šķiroties no Tatjanas Ždanokas vadītās “PCTVL”, noformulēja toreizējais “Saskaņas centra” līderis Jānis Urbanovičs – lienošā pieeja (“polzučij podhod”), kas nozīmē nonākt pie vēlamā rezultāta nevis tiešā ceļā, bet pamazām un neuzkrītoši. Piemēram, ar lienošo divvalodību Rīgā. Galvaspilsētas īpašās uz Maskavu ārpolitikas gadījumā to varbūt precīzāk būtu dēvēt par “pielienošo pieeju”.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Ах Марис, Марис. Наезды на мэра продолжаются, газета продолжает свою недальновидную политику. А вот что интересно, а почему никто другой не захотел с встретиться с этим вице-премьером? Никто из всей вашей политической элиты не захотел воспользоваться таким удобным случаем, и пусть и в неофициальной обстановке, но попытаться возобновить диалог с Россией? Что, команды не было? А инициативу самим проявить страшно, да? То есть вы совсем несамостоятельны в своей политике! И вам привычнее и удобнее на Россию гавкать, нежели пытаться налаживать отношения.

  2. Trāpīgs virsraksts rakstam.Tie aizbraucēji varētu negaudot,kā nu viņiem tur tagad pāri dara.Normāls cilvēks uztrauktos vispirms jau par savu zemi,lai kur atrastos.

  3. ceļš zem kājām, putekļiem klāts un balts... Atbildēt

    Jā, tikai ar domāšanu vien nekas nav līdzēts. Latvijas valdības bez sirdsapziņas pārmetumiem notirgo Latviju krieviem, bet mums iesaka domāt par Rīgu un Latviju. Mēs, latvieši, diemžēl šo procesu ietekmēt nevaram. Rīga jau ir atdota bez neviena šāviena. Kam pieder Latgale arī nav zināms – varbūt derētu nopublicēt.
    Mēs varam tikai noskatīties un kravāt koferus…
    Bet Rīgas pensionāriem nekas cits neatliek, kā balsot par ušaku, jo viņi vairs nekur aizbraukt nevar. Un nevajag viņiem neko pārmest, paši vien esam viņus pametuši likteņa un ušaka ziņā.

  4. Ušakovs,ar visu savu blici sen jau Latviju pārdevis,unjūtā it kā dzīvotu krievijas galvaspilsētā.Loti nekaunīgs,lecīgs un naudas kārs indevīds.

  5. Sen viss ir pārdots! Kas pieder latvijai? Nav ,ko tukši muldēt.Pārdota un likvidēta visa ražošana un liela daļa krievijai ar valdības bosu svētību

  6. Maz ticams, ka Rīgas pensionāri un pārējie “vatņiki” nepārdosies arī turpmāk par tramvaja biļetēm.

  7. Nav mizu kaste, ir miskaste:)

  8. latvijai sen vajadzeja izstaties no tas mizkastes

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (32)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+