Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. jūnijs, 2013
Drukāt

Māris Antonevičs: Pašvaldību vēlēšanas 2013. Secinājumi

Foto - LETAFoto - LETA

Centrālās vēlēšanu komisijas informācija liecina, ka Latvijā kopumā nobalsojuši 686 097 – 45,99% no balsstiesīgajiem. Mazāk nekā puse! Rīgā gan vēlētāji bijuši nedaudz aktīvāki, te uz iecirkņiem atnāca 55,54%. Vēlētāju pasivitāte būtu pirmais, par ko vajadzētu uztraukties valstiskā līmenī – lai kādi deputāti būtu ievēlēti, šobrīd iznāk, ka viņi pārstāv mazākuma intereses. 


Vēlēšanu ignorēšana, protams, var būt apzinīga politiska stāja vai kā dažreiz mēdz teikt – protests (nevienam ar to īpaši neieriebsi, tikai palīdzēsi kādai grupai vieglāk tikt pie vēlamā rezultāta). Sliktāk, ja iemesls izrādās neinformētība vai apzināti radīti šķēršļi. Aplama un pat kaitīga ir ideja par tā saucamajiem vēlētāju reģistriem jeb vēlētāja piesaistīšana konkrētam iecirknim. Tas ierobežo pilsoņu pārvietošanās iespējas, jo vēlēšanu dienā jābūt savas dzīvesvietas tuvumā. Ja vēl pašvaldību vēlēšanās tam var atrast attaisnojumu, tad piedāvāt tādu pašu kārtību parlamenta vēlēšanām var tikai no reālās dzīves atrauts teorētiķis. Diemžēl Saeimā viens tāds ir – Reformu partijas deputāts Valdis Liepiņš, kurš uzstājīgi mēģina caursist vēlētāju reģistra ideju – šobrīd tā tiek skatīta Saeimas komisijās. Jācer, ka nelāgie dati par vēlētāju mazo dalību pašvaldību vēlēšanās atvērs tautas priekšstāvjiem acis.

 

“Saskaņas centrs”

“Mēs esam kļuvuši par lieciniekiem vēsturiskam notikumam visas Latvijas mērogā. Pirmo reizi kopš 1991. gada ir noticis izteikti neetnisks balsojums,” tūlīt pēc pirmajām ziņām par Rīgas domes vēlēšanu rezultātiem paziņoja Nils Ušakovs. Pamatojums – par “SC”/”Gods kalpot Rīgai” sarakstu it kā esot balsojuši daudzi latvieši. Vai to var tik pārliecinoši apgalvot? Pēdējās Saeimas vēlēšanās par “Saskaņas centra” sarakstu Rīgā nobalsoja 116 tūkstoši pilsoņu. Provizoriskie Rīgas domes vēlēšanu rezultāti rāda, ka šoreiz ir aptuveni 134 tūkstoši, tātad klāt nākuši 18 tūkstoši, bet “bāze” palikusi tā pati. Drīzāk var secināt, ka Ušakova un “SC” vēlētājs ir ļoti uzticīgs un gatavs sekot savam līderim, kamēr daudzi latvieši tikai sev zināmu iemeslu dēļ paliek mājās. Recepte “SC” panākumiem nākotnē – vēl lielāks latviešu apolitiskums.

Zīmīgi, ja šo skaitli salīdzina ar rezultātiem pagājušā gada referendumā par valsts valodas statusu krievu valodai. Rīgā par krievu valodu pērn nobalsoja 119 621 balsstiesīgais. Atceroties, ka N. Ušakovs aģitēja par šo ideju, pamatojot to kā protestu pret “SC” neņemšanu valdošajā koalīcijā, arī te veidojas sakarība.

Aculiecinieki stāsta, ka Rīgas ielās “SC” atbalstītāji atzīmējuši uzvaru, vicinot Krievijas karogus. Nepatīkami, un pagaidām nekas neliecina, ka “SC” gatavotos šos impēriski noskaņotos atbalstītājus atraidīt, kaut vai attīrot paši savas partijas rindas.

Kopumā “Saskaņa” var būt ļoti apmierināta ar pašvaldību vēlēšanu iznākumu. Pārliecinoša uzvara Rīgā un Rēzeknē (abās var runāt par spēcīga līdera faktoru), labi rezultāti arī Daugavpilī, Liepājā un Jūrmalā. Viss, lai labā noskaņojumā sāktu gatavoties 2014. gada Saeimas vēlēšanām, lai gan par taktiku nāksies padomāt. N. Ušakovs pašlaik ir spilgtākais “SC” līderis, pat Jānis Urbanovičs klāt nestāv. Tomēr Rīgas mēru likt Saeimas vēlēšanu saraksta galvgalī ir visai riskanti. Tāpēc varētu gaidīt, ka, tāpat kā šajās vēlēšanās bija “Dombrovska komanda Rīgai”, tā Saeimas vēlēšanās būs “Ušakova komanda Latvijai”. Rīgas mēru redzēsim uz visiem plakātiem un plašsaziņas līdzekļos, bet ne vēlēšanu sarakstā. Aktuāls jautājums, vai “SC” izmantos tādu pašu saraksta veidošanas principu kā Rīgā, piesaistot cilvēkus ar latviskiem uzvārdiem no kādas citas partijas? Visticamāk, tas tiks darīts, lai atvieglotu izvēli nākamajiem iespējamajiem koalīcijas partneriem. Tomēr jāatceras, ka runa nav par uzvārdiem un tautību, bet par politisko nostāju svarīgos jautājumos, kā valsts pamati, izglītības un valodas politika, ārpolitika.

 

Nacionālā apvienība

Nacionālā apvienība pie varas Rīgā netiks, taču par zaudētāju to saukt nevar. Izvirzīt reti kam iepriekš zināmu līderi, ar diezgan mazaktīvu kampaņu panākt viņai plašu atpazīstamību un apsteigt savus augstprātīgos valdības partnerus – tas noteikti ir panākums. Vēl varētu pastrīdēties, kas “Vienotībai” šobrīd kremt vairāk – “Saskaņas” 58% vai NA 18%. Iespējams, tas varētu atstāt iespaidu arī uz attiecībām valdošajā koalīcijā.

Baibas Brokas Rīgas domes vēlēšanu kampaņā demonstrētais miermīlīgums un apdomīgums šoreiz labi noderēja, lai piesaistītu jaunas balsis, jo NA uzticīgie vēlētāji gar malām neskatījās un papildus pierādījumus partijas ideoloģiskajai stājai neprasīja.

Sarmītes Ēlertes “nacionālismam” neviens nenoticēja, saprotot, ka tas nenāk no sirds, bet no aprēķina, ka tā būs vienkāršāk uzbrukt Ušakovam.

Nacionāļi daudzās pašvaldībās ir pārvarējuši piecu procentu barjeru, un īpaši var priecāties par rezultātiem Bauskas un Ogres novadā, kur ieguvuši vairāk nekā ceturto daļu balsu.

 

“Vienotība”

Savulaik Latvijas basketbola valstsvienība pirms Eiropas čempionāta izvēlējās saukli “Tagad vai nekad!”. Bija ambiciozas televīzijas reklāmas, bet čempionāts izvērtās pagalam neveiksmīgs. Tad jau nekad – nosprieda līdzjutēji. Savulaik neapdomāti izvēlētais sauklis basketbola izlasei nāk līdzi gandrīz kā lāsts.

Izskatās, ka nupat uz līdzīga grābekļa uzkāpusi “Vienotība”, kas savai reklāmai izvēlējās saukli “Pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju!”. Pirmā saukļa daļa ir piepildījusies, pat neskatoties uz to, ka kampaņai tika piesaistīts spēcīgākais partijas resurss – premjers Valdis Dombrovskis.

“”Vienotība” Rīgā ir zaudējusi, un mums būs jāizdara secinājumi. To darīsim. Uzvarēt spēj tikai tas, kas spēj zaudēt. Tas ir daudz grūtāk – ar cieņu,” vēlēšanu naktī interneta sociālajā tīklā “Twitter” rakstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Citi “Vienotības” līderi pagaidām tik atklāti neizsakās. Viņi ir nogaidoši.

 

Reformu partija

Laikam vienīgā vieta Latvijā, kur zatlerieši vakar varēja atvērt šampanieti, bija Liepāja. Reformu partijas (RP) pārstāvis Jānis Vilnīts vēju pilsētā izrādījās sīksts sāncensis līdzšinējam domes vadītājam Uldim Seskam. Ļoti interesanti būs vērot, kā veidosies nākamā koalīcija Liepājā.

Taču te jāatgādina, ko nesen par RP sacīja bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Viņa vērtējumā partijā ir divi virzieni, un tai vajadzētu sadalīties “kristiešos” un “liberāļos”. Bijušais Latvijas Pirmās partijas biedrs un Liepājas Sv. Annas luterāņu draudzes vadītājs J. Vilnītis ir spilgtākais “kristiešu” virziena pārstāvis, kamēr “liberāļi” šoreiz vien palīdzējuši sašķelt vēlētāju balsis.

Rīgā par RP nobalsoja vien nedaudz virs trim tūkstošiem vēlētāju. Salīdzinājumam – 11. Saeimas vēlēšanās partijai galvaspilsētā bija vairāk nekā 40 tūkstoši atbalstītāju.

Neveiksme arī Daugavpilī, tur RP ar līdzšinējo pilsētas vadītāju Žannu Kulakovu priekšgalā nav pārvarējusi piecu procentu barjeru.

 

ZZS

Vienkāršā aritmētika saka, ka, startējot kopā, Zaļā partija un Zemnieku savienība būtu iekļuvušas Rīgas domē, atsevišķi – abas palikušas ārpusē. Varbūt par to mazliet varētu skumt zaļie, kas kampaņā ieguldīja prāvu naudu, bet zemniekiem galvaspilsēta nekad nav bijusi mērķis. Ietekmi Latvijas pašvaldībās ZZS saglabā. Dažviet, piemēram, Jūrmalā, rezultāti pat ir pārsteidzoši labi.

 

Lindermana partija

Partijai “Par dzimto valodu” Rīgā mazāk nekā tūkstotis atbalstītāju. Niecīgi rezultāti arī citās pašvaldībās, kur tika iesniegti saraksti. Secinājums – bez sava līdera šīs partijas potenciāls ir niecīgs, bet galvenais, ka tai ir vajadzīga piešprice no Ušakova un “SC”, kā tas notika referendumā par valsts valodas statusu krievu valodai.

{gallery id=”1794″}

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+