Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. februāris, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Tērēt naudu bēgļu integrācijai vai izkaisīt to vējā? (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Rīgas Lutera draudzes rīkotais koncerts un svētku mielasts patvēruma meklētājiem no izmitināšanas centra "Mucenieki".

Seši uz Latviju no Grieķijas atvesties patvēruma meklētāji pagaidām ir tādi kā fantomi – mēs zinām, ka viņi ir, bet vairāk neko arī nezinām. Lai paziņotu par bēgļu ierašanos, atbildīgās amatpersonas gan bija sarīkojušas preses konferenci patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, kuru sabiedriskā televīzija uzskatīja par vajadzīgu pārraidīt īpašā tiešraidē sestdienas rītā. Tomēr, neko vairāk par smaidošu Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani šajā pārraidē ieraudzīt nevarēja. Viņa neslēpa apmierinājumu, ka izdevies atrast tieši tādus patvēruma meklētājus kā Latvijas pārstāvji esot meklējuši. Tika pavēstīts, ka no Sīrijas un Eritrejas atceļojušās ģimenes pēc tālā ceļa esot nogurušas un vēlas atpūsties, un plašsaziņas līdzekļiem to vajadzētu respektēt. Acīmredzot viņi joprojām atpūšas…

Uzkrītoši, ka viens no galvenajiem apgalvojumiem minētajā preses konferencē bija par atbraukušo patvēruma meklētāju lielo vēlmi apgūt latviešu valodu un integrēties Latvijas sabiedrībā. Šķiet, ka tieši šis teikums ir tas, ar kuru Latvijas amatpersonas nolēmušas, tēlaini sakot, “pirkt” Latvijas sabiedrības uzticību līdz šim tik daudz apšaubītajam bēgļu uzņemšanas procesam. To apliecināja arī vēlāk medijiem nekavējoties izplatītās ziņas, ka bēgļi “jau sākuši mācīties valodu” (par spīti tam, ka joprojām ir pārāk noguruši, lai paši pārmītu kaut pāris vārdus ar žurnālistiem).

Emocionālā noskaņa šajā vēstījumā ir saprotama. PSRS laiku migrācijas procesi latviešu atmiņā palikuši ar to, ka iebraucēji ne vien nemācījās latviešu valodu, bet arī nereti demonstrēja pret to nicinošu attieksmi. Tāpēc pretēji piemēri, kad kāds svešzemnieks apguvis latviešu valodu un spēj, piemēram, noskaitīt Raiņa dzejoli vai nodziedāt tautasdziesmu, parasti tiek uzņemti ļoti sirsnīgi. Būtiski, ka tas netiek darīts piespiedu kārtā, sakostiem zobiem, bet gan ir paša cilvēka vēlme.

Saskaņā ar valdībā apstiprināto bēgļu uzņemšanas plānu, iebraucēju integrēšanai šogad atvēlēts gandrīz pusmiljons eiro, un par to atbildīga Kultūras ministrija. Nauda nav maza, un, lai gan paredzētais mērķis it kā ir pareizs, tomēr šaubas par tēriņu lietderību vajadzētu paturēt. Lai beigās neiznāk tā, ka tērēt naudu bēgļu integrēšanai izrādās tas pats, kas kaisīt to vējā, ja atklātos, ka vienīgā interese mūsu valstī viņiem ir bijusi statusa iegūšana. Šajā ziņā ļoti pamācošu stāstu šonedēļ varēja izlasīt “Latvijas Avīzē”. Daudzi noteikti vēl atcerēsies pagājušā gada oktobra ziņas par Irākas kurdu ģimeni, kas ar Latvijas tiesas lēmumu bija ieguvusi alternatīvo statusu, un tas ļāva viņiem palikt Latvijā. Samaksājot cilvēku kontrabandistiem prāvu summu, viņi bija cerējuši caur Krieviju un Latviju nonākt kādā turīgākā Eiropas valstī. Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija izvērtējusi kurdu lūgumu pēc patvēruma, bet secinājusi, ka ģimenes galva drīzāk bēg no personīgajām problēmām savā biznesā, nevis no teroristiem vai kara draudiem, jo viņa dzimtajai pilsētai šādas briesmas nedraud. Tomēr tiesa par būtisku apstākli statusa piešķiršanai uzskatīja, ka ģimenē ir nepilngadīgi bērni. Televīzija rādīja aizkustinošu stāstu, kurā kurdi apgalvoja, ka viņiem ļoti iepatikusies Latvija un viņi jau sākuši apgūt latviešu valodu (lai gan savus bērnus viņi bija sūtījuši uz Rīgas skolu, kur apmācības notiek krievu valodā). Pozitīvā sižeta noslēgumā žurnālists jautāja pa futbola laukumu skraidošajiem kurdu ģimenes puikām, vai viņi nākotnē vēlētos spēlēt Latvijas izlasē. “Jā,” kratīja galvu viens no uzrunātajiem. Bet viņu tēvs tikmēr apgalvoja, ka plāno te sākt jaunu dzīvi. Nupat noskaidrojies, ka jau drīz pēc statusa saņemšanas iebraucēji Latviju pametuši, un devušies uz Nīderlandi. Ja statuss iegūts, Eiropas Savienībā var ceļot brīvi, un nekas vairs nevar apturēt.

Nevienu ar varu nenoturēsi, un nav vajadzības. Cita lieta, vai tiešām šādu cilvēku izglītošanai būtu jātērē Latvijas nodokļu maksātāju nauda? Kā redzams, vārdi ne vienmēr nozīmē, ka nodomi ir patiesi. Viena lieta, ja cilvēks pats ieradies Latviju savas intereses vadīts, piemēram, lai studētu medicīnu, cita lieta, ja tā viņam kļuvusi par neplānotu pieturu ceļā uz pavisam citu mērķi.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. tērēt naudu bēgļu integrācijai viennozīmīgi ir tas pats, kas kaisīt naudu vējā. Ir jau miljoni iztērēti pašmāju sabiedrības integrācijai, un tad? Viss vējā, kā bija divas atsevišķas pasaules, tā arī ir. Integrējošās padomes, komitejas un komisijas savu naudiņu dabūja, tikai rezultāts pa nulli. Tagad atkal viss no sākuma, atkal integrācija, kura nevienam nav vajadzīga un ir tikai bezjēdzīga naudas tērēšana.

  2. Bēgļu sterilizācijai!

  3. Bēgļu sterilizācijai!

  4. Latvieši ir tādā pašā situācija kă bēgļi. Bēgļi tădi paši cilvēki kā mēs…mūsu tautieši arī dzīvo citās valstīs…tādēļ beidzat vienreiz bēgļus nosodīt…

    • Nē! Latvieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji un Latvija ir latviešu tautas dibināta valsts. Imigranti Latvijā nav pielīdzināmi latviešiem un imigranti nav tādā pašā situācijā kā latvieši! Runājot par latviešiem, kuri dzīvo Anglijā, Īrijā, Vācijā – šīs valstis latviešiem nedod bezmaksas pajumti, nedod bezmaksas mentorus, nedod pabalstu, nedod bezmaksas valodas kursus, nedod bezmaksas veselības aprūpi u.t.t. Latvieši ārzemēs strādā; tie, kas nestrādā – tiem nebūs ēst, kam nebūs ēst – tiem būs jānomirst.

  5. Goda vārds, apnicis klausīties, nu cik var, bēgļi, bēgļi, bēgļi…man personīgi vienalga par šo visu, vai uzņem vai neuzņem, man tas neko nedod un pretenzijas nav, bet cik var publicēt un lasīt tos rakstus, tas kļūst jau apnicīgi…un cik latvieši ir nosodoši par bēgļiem…tur ir jăsaka liels KAUNS…Īrija, Anglija, Dānija un citas valstis ir pilnas ar mūsu tautiešiem, viņi meklē labāku dzīvi kā tie bēgļi, un Latvija arī ir pilna ar krieviem, ķīniešiem un cittautiešiem, patieši neapnīk citus nosodīt, ja latvieşi būtu tik patriotiski un nemeklētu laimi citur tad varētu te protestēt, bet tagad protestu dēļ liels kauns paliek…

  6. Ir jau vēl citi paņēmieni, kā naudu kaisīt vējā…

    No Vienotības ievēlētais Saeimas deputāts Veiko Spolītis uzskata, ka agri vai vēlu tiks atrasti krievu TV kanālam nepieciešamie līdzekļi. “Es uzskatu, ka mums jādodas tālāk pa izraudzīto ceļu un jāattīsta esošais kanāls krievu valodā. Mums ir jāiet pa Igaunijas ceļu. Kaimiņvalsts izveidoja televīzijas kanālu, kas strādā krievu valodā. Arī mēs plānojam kaut ko līdzīgu. Kā vienmēr, rodas problēmas ar finansējumu. Nākamajā gadā līdzekļi šiem mērķiem netiks piešķirti, taču 2016.-2018. gada budžetā nauda šiem mērķiem ir paredzēta,” – viņš stāsta Krievijas propagandas portālam Sputnik.lv.

  7. Tas “bēgļu” jautājums Latvijā tiek zelēts no visām pusēm, izņemot pašu galveno – kāpēc šādi bēgļi ir jāielaiž mūsu valstī? KĀPĒC?

  8. Ja mūsu pašu cilvēki Atbildēt

    Bēg no Latvijas meklēdami vieglāku dzīvi cittur, kādeł gan lai šeit ieradušies bēgłi nedarītu to pašu? Vińi tikai seko priekšzīmei ko paši rādam.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (28)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+