Māris Kučinskis
Māris Kučinskis
Foto – Timurs Subhankulovs

Māris Kučinskis: “Intuīcija saka – valdību apstiprinās 28. janvārī.” 10

“Mani pat nedaudz mulsina kolēģu pārlieku apdomīgums un nesteidzība varas iegūšanā. Manā skatījumā politiska partija nevar mūžīgi būt ēnā. Jāmāk laikā atnākt un būt īstajā vietā,” intervijā “LA” saka Māris Kučinskis, kuru ZZS nosaukusi kā iespējamo premjerministra kandidātu un kurš ZZS apvienībā pārstāv Liepājas partiju. “Redzēs, vai par premjera kandidātu virzīs mani, Dūklavu vai citu, bet ceru, piekrizdams kandidēšanai, iedrošināšu apvienību. Tai ziņā, ka tas ir iespējams, ka visu var izdarīt.”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

– Kā uzskatāt – vai varat nostāties valdības priekšgalā?

– Neraujos pēc premjera krēsla. Zinu, ko tas nozīmē. Nezaudēt sevi, iziet no komforta zonas un iekļūt cīņu krustugunīs. Turklāt man ir interesants darbs, vadot Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisiju. Tomēr neesmu radis atteikties no izaicinājumiem, ja tie ir reāli. Kas attiecas uz valsts attīstību, domāju, man ir pietiekami liela saprašana, kā to panākt un kā atbrīvoties no ceļā stāvošiem traucēkļiem. To var izdarīt, pareizi saliekot akcentus un spēlētājus, cementējot komandu, jo viens nav karotājs. Mūsu apvienība līdz 28. decembrim iekšējās sarunās izšķirsies par kopīgi virzāmu kandidātu. Man ir svarīgi saņemt solījumu, ka premjeram būs aizmugure partijā un brīvas rokas veidot komandu.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Straujumas valdībai pārmeta neizlēmību, jautājumu vilcināšanu, bet tas cēlās pa lielākai daļai tāpēc, ka trīs partijas ne slēgti, ne atklāti nespēja vienoties.

– Sliktākie piemēri rodas, kad nespēj sabalansēt intereses. Piemēram, smagi iekavētā ES fondu naudas dalīšana, kur tiešām vajadzīga izlēmība. Procesu var apspriest demokrātiski, bet ne bezgalīgi. Nekad netiksim vaļā no interesēm, kam izdalīt naudu. Pašlaik kā lielākā aizķeršanās ar sekām nākotnei ir zinātnei domātās naudas piešķiršana. Problēmas ir divas. Pirmkārt, atbildīgās amatu personas, no kurām atkarīgs, lai naudas dalīšana tuvotos finišam, otrkārt, zinātnieku plēšanās savā starpā. Kādam jābūt pa vidu, lai pateiktu galavārdu – stop, plēšanās beidzas, ir jāpieņem lēmums. Smagās sekas ievilktajam procesam – doktoranti dodas prom no Latvijas, jo nav piešķirti līdzekļi, nevar uzturēt ģimenes. Tas skar arī citas nozares. Viena no smagākajām sarunām, nākamajam premjeram būs ar potenciālo satiksmes ministru. Nedrīkstam pazaudēt lielos investīciju projektus, un tādi, manuprāt, ņemami premjera paspārnē.

– Sastādot valdību, politiķi kārtos prioritāro darbu sarakstu. Kas tajā ietverams?

– Valdībai atlikuši trīs gadi strādāšanai, un, lai paveiktu lielus darbus, prioritātes nevar būt vairāk par četrām piecām. Ar to klibojam, ka ailē “prioritātes” katrs sevi cienošs politiskais spēks un ministrs cenšas pievilkt sev būtiskas lietas. Tas ir gribēt piepildīt kasti ar mantām, kas tur paliek neizņemtas. Jānosauc piecas vissvarīgākās “mantas”. No tām ekonomikā jākoncentrē uzmanība uz diviem jautājumiem: 1) kā valstij pelnīt, 2) cik efektīvi pārvaldām resursus. Lai tiktu pie ieņēmumiem, jācaurlūko, kā valsts apsaimnieko savus aktīvus. Naudu izšķaida kaut tādējādi, ka granti ceļudarbiem ved no Latgales uz Liepāju. Jāanalizē kapitālsabiedrību darbs. Jāvērtē, cik racionāli izmanto budžeta naudu, īpaši iepirkumus. Līdzšinējie mehānismi ir tik “pelēki”, ka pēc tam atliek plātīt rokas, kāpēc viss tik ļoti dārgs? Protams, prioritātes ir daudzkārt nosauktās – izglītība un veselības aizsardzība.

– Daži kritiķi saka – Kučinski par premjeru nevar likt, jo viņam nav pieredzes ārlietās.

Reklāma
Reklāma

– Klusēšana par ārlietu jautājumiem nenozīmē to nepārzināšanu.

– Otrs mīnuss, ko liek vēlētāju tauta, ir ļoti trekns – savulaik bijāt deputāts no Tautas partijas. Redzams deputāts.

– Pēc šīs mērauklas 3000 Latvijas cilvēku būtu jānoraksta, jāliedz amati kā kompartijas funkcionāriem.

– Varbūt. Sakarā ar kaitniecisku darbību… Kāda daļa tā gribētu ierobežot.

– Jā, tad jāpakojas uz izsūtīšanu. Reizē ar mani aizvedīs pa visām partijām, no “Vienotības” līdz “Saskaņai” izklīdušos tautpartijiešus, ierēdniecības, pašvaldību ļaudis. Par politiķiem un viņu uzskatiem izplatīts viedoklis ir: katram ir kāds saimnieks. Boss, kas rausta aukliņas un algo.
Man bosa nekad nav bijis. Ne Šķēle, ne kāds cits. Parādā esmu tikai par ņemto hipotekāro kredītu bankai. Politikā nokļuvu gluži nevilšus, kad 1996. gadā mani “ienesa” Valmieras domes priekšsēdētāja amatā, kur nemaz nerāvos.

– Kad tiksim pie jaunas valdības?

– Intuīcija saka – valdību apstiprinās 28. janvārī. Domāju, ka nozīmīgu vārdu sastādīšanas gaitā šoreiz teiks LZS kā ZZS apvienības lielākais spēks.

– Lemberga vārdam esot liels svars apvienībā.

– Man pagaidām neko nav teicis.
Visu interviju lasiet 22. decembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.