Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. jūlijs, 2016
Drukāt

Māris Kupčs: Senās mūzikas pasaulē vairs neesam nekādi iznireļi

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

7. jūlijā ar koncertu Rīgas Domā sāksies un 9. jūlijā ar krāšņu koncertu Rundāles pils dārzā noslēgsies VSIA “Latvijas koncertu” rīkotais 22. Starptautiskais Senās mūzikas festivāls.

9. jūlijā Rundāles pils Baltajā zālē varēs dzirdēt arī mūsu lepnumu – baroka laika orķestri “Collegium Musicum Riga”, ko jau 1990. gadā dibinājis un ar aizrautīgu rūpību vada neatslābstošs senās mūzikas pētnieks un entuziasts, diriģents MĀRIS KUPČS. 16. un 17. jūlijā Kupča vadītais Rīgas Senās mūzikas centrs kopā ar Bauskas novada pašvaldību aizsāks arī jaunu, patstāvīgu muzikālu tradīciju, kuras centrā būs Bauskas pils – Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu.

Māris Kupčs stāsta, ka Bauskas pils ir bijusi senās mūzikas festivālu dzimšanas vieta Latvijā un atgādina: “Bauskas pils pārzinātāji Taiga un Māris Skaņi vēl tad, kad pils bija drupas, sapņoja par senās mūzikas festivālu tajā, kas tolaik, protams, izklausījās pēc fantazēšanas. Taču ideja īstenojās. Bet pēdējos gados Bauskas pils palikusi ārpusē. Nu atjaunoto kultūras pieminekli iedzīvināsim mūzikā, jo Bauskas pils ir viena no skaistākajām renesanses būvēm Latvijā, tagad brīnišķīgi atjaunota ar skaistu iekšpagalmu, izcila vieta. Tas, ka senās mūzikas attīstībā esam tik tālu, ka divas dienas varam piepildīt ar lieliskiem mūsu pašu mākslinieku koncertiem un mums ir tikai divi, toties lieliski, ārzemju viesi, patiesi ir sasniegums.”

Diriģents arī uzsver, ka senās mūzikas jomā Latvijai izdevies pārsteigt pat lielvalstis: “Pirms vairākiem gadiem nekad nebūtu ticējis, ka varam aizbraukt uz Sanktpēterburgu un būt viņiem priekšā pa lielu gabalu, ka franču, vācu un itāļu mūziķiem šeit Latvijā mācīsim spēlēt viņu seno mūziku. Rietumnieki ļoti ciena latviskās identitātes zīmes un simbolus, taču respektē to, ka mēs protam runāt arī viņu “valodā”, un darām to tā, ka maz neliekas. Esmu kādreiz teicis, ka sasniedzot šo situāciju, jūtos savu padarījis kā priekš mūža balvas, varētu kaut vai mirt… Vairs neesam vecās kultūras mantojuma un senās mūzikas pasaulē nekādi ienācēji, nekādi iznireļi…”

Pilnu sarunu ar Māri Kupču lasiet 5. jūlija Kultūrzīmēs vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+