Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. februāris, 2015
Drukāt

Māris Rumaks: Latgales karogs – novada patriotisma, nevis separātisma simbols! (50)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Es kā Latgales karoga idejas autors gribētu sniegt dažus komentārus sakarā portāla “delfi.lv” rakstu “Latgales neoficiālā karoga stāsts: no “aizliegtā augļa” līdz prokrievisko aktīvistu ķengām”.

Nav vērts runāt par separātismu Latgalē, jo tāpat kā ir grūti atrast melnu kaķi tumšā istabā, it īpaši, ja viņa tur nav, tāpat ir grūti atrast separātismu Latgalē. Uzraksti krievu valodā uz Latgales karoga ir bezkaunīga provokācija ar mērķi diskreditēt latgaliešus un Latgali. Varētu teikt daudz skarbu vārdu attiecībā pret šiem provokatoriem, bet ir labs austrumnieku teiciens: “Ja suns tev iekož, tad tam nav jāatbild ar to pašu”.

Mūsu, Latgales patriotu, lozungs ir: “Mēs esam vienoti, bet ne vienādi”. Diemžēl daži Rīgas kungi uzskata, ka būt par sava novada patriotu, aizstāvēt savas tiesības ir separātisms. Tas ir vecs šovinistu paņēmiens, kas tika izmantots attiecībā pret latgaliešiem jau no cara laikiem. Šovinisti šo tradīciju pārņēma no krievu imperiālistiem. Cariskās Krievijas impērijas laikā latgaliešiem tika ieviests drukas aizliegums latīņu burtiem (no 1864. līdz 1904. gadam), kas veicināja katastrofālu izglītības līmeņa kritumu latgaliešu vidū. Tajā pašā laikā daži pazīstami pārnovadu latviešu sabiedriskie darbinieki atbalstīja krievu imperiālistu centienus rusificēt latgaliešus, izdeva viņiem bukvarus kirilicā. Bet tagad latgaliešiem atkal un atkal ir jāpierāda, ka viņi nav kamieļi, tas ir separātisti.

Dotā raksta nosaukums jau pats par sevi ir pilnībā nepareizs. Latgales karogs nekad nebija aizliegtais auglis. To droši lietoja jau no paša sākuma, un īsā laikā tas kļuva populārs tautā. Pagaidām tas nevar būt oficiāls vai neoficiāls, jo Latvijas valsts likumdošana neparedz tāda veida karogu apstiprināšanu. Uzraksts krievu valodā uz karoga automātiski nenozīmē, ka tas ir tieši prokrievisko aktīvistu darbs. Tik pat labi, tā varēja būt jebkura cilvēka vai cilvēku grupas netīra provokācija vai bezkaunīgs joks. Tas ir apmēram tāpat, kā izdarīt secinājumu, par to, ka cilvēks ir vieglas uzvedības, ja viņam kabatā ir sērkociņi, jo tādā gadījumā viņš pīpē, ja pīpē, tad arī dzer, ja dzer, tad noteikti arī laiž pa kreisi. Dzelžaina loģika.

Es negribēju iedziļināties heraldikas niansēs, jo tā, protams, ir vairāk tēma par kuru ir jāspriež ekspertiem, balstoties uz pamatotiem argumentiem un izejot no heraldikas un veksiloloģijas principiem, bet esmu spriests izteikt savu viedokli sakarā ar Latgales karogu.

Te ir fragments no Latvijas heraldikas komisijas pārstāvju teiktā: “Abi eksperti norādīja uz kronīti, kas Latgales neoficiālajā karogā rotā grifa galvu, sakot, ka tas ir aristokrātijas simbols un no tā Latvija 20.gadsimta sākumā atteikusies, jo tas nav raksturīgi Latvijai kā neatkarīgai valstij. Tas ģerbonis, ko viņi paņēmuši, ir dzimtas ģerbonis, tai dzimtai ir monarhiskas saknes. Tam nav absolūti nekāda sakara ar Latvijas kultūrvēsturisko novadu,” uzsvēra [Ramona] Umblija.

“Diemžēl latgalieši, kas tik ārkārtīgi iestājas par identitāti, nepainteresējas par vēsturi. Pašreiz [neoficiālajam Latgales] karogam nav nekādas saistības ar Latgali. Principā tas ir Pārdaugavas hercogistes ģerbonis,” pauda Umblija. “Lieta ir tāda, ka likums neliek apstiprināt Heraldikas komisijā karogus. Ja likums liktu, tad tāda muļķība nebūtu pieļauta.”

Cienījamie Latvijas heraldikas komisijas eksperti dotajā rakstā man pārmet to, ka ģerbonī redzamais simbols ir ar aristokrātiskām un monarhistiskām saknēm, un Latvijas heraldikā tādi simboli nav pieņemami.

Tātad var izdarīt secinājumu, ka cienījamie eksperti apgalvo, ka Latvijas valsts un kultūrvēsturisko novadu ģerboņiem pamatā ir zemnieku un strādnieku simboli, un nekā no nīstās aristokrātijas, monarhijas un Hodkeviču dzimtas simboliem. Es un pārējie latgalieši, atšķirībā no cienījamajiem Latvijas heraldikas komisijas pārstāvjiem, ir aizmirsuši painteresēties par vēsturi.

Te Vikipēdijā ir neliels raksts fragments par Latvijas valsts ģerboni:

Sarkanā lauva sudraba laukā ņemta no agrākās Kurzemes hercogistes ģerboņa un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Parasti ģerboņos lauva izteic spēku, stiprumu, izturību.

Kurzemes hercogiste pastāvēja no 1561. līdz 1795. gadam, sākumā kā Žečpospoļitas, vēlāk kā Krievijas impērijas sastāvdaļa.

Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir nācis no Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerboņa un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.

Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā Vidzemi un Latgali pievienoja Polijai, kas tajos laikos bija vienota ar Lietuvu. 1566. gadā Vidzemi un Latgali apvienoja, sauca par Pārdaugavas hercogisti un atzina par Lietuvas sastāvdaļu. Par jaunās hercogistes ģerboni izvēlējās tās pavēlnieka Chodkeviča dzimtas vapeni: sarkanā laukā sudraba grifu ar zobenu labajā ķetnā. 1629. gadā Pārdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.

Cienījamie eksperti arī apgalvo, ka grifam ar kroni uz galvas, nav nekāda sakara ar Latgali.

Te es gribu dot vienu piemēru no albuma Terra Marinna (1888.gads), kur tiek attēlots Latgales ģerbonis, kas tai piederēja no 1677. gada, kad Latgalei tika dota jauna konstitūcija (Lietuvas Lielkunigaitijas statūti 3. Redakcijā) un ģerbonis – grifs ar kroni uz galvas. Dotais ģerbonis Latgalei piederēja līdz 1772. gadam, kad Latgale tika pievienota Krievijas impērijai. Tieši šis ģerbonis redzams attēla ar uzrakstu “Livonia Polanica”.

Untitled

latgale 2
Latgales ģerbonis 18. gadsimta grāmatā.

Latvijas valsts ģerbonī, kas tika pieņemts 1921. gadā, grifu no Pārdaugavas hercogistes grifa atšķir tas, ka nav uzraksta SA un kroņa uz krūtīm.

latgale 2
Pārdaugavas hercogistes ģerbonis(19. gs.vidots)

Tai pat laikā tas nenozīmē, ka šim simbolam nav sakara ar aristokrātiju, Pārdaugavas hercogisti un monarhistisko Hodkeviču dzimtu. Ģerbonī primārais ir apraksts, nevis vizuālais attēlojums. Heraldikas noteikumi arī prasa neko nemainīt vēsturiskajā ģerbonī mainoties varai un pat valsts iekārtai. To apliecina vairāku Eiropas valstu ar parlamentāru iekārtu ģerboņi. Somijas, Polijas, Bulgārijas un Čehijas valstu ģerboņos ir heraldiski dzīvnieki ar kroņiem. Čehijas kultūrvēsturisku novadu Bohēmijas un Morāvijas ģerboņos arī ir heraldiski dzīvnieki ar ģerboņiem. Uzsveru, tās ir republikas, nevis konsticionālas monarhijas. Izņēmumi Eiropā, piemēram, ir Francija un Itālija, kur valstu ģerboņos nav aristokrātisku simbolu. Francijā tautas “izklaide” 18. gs. beigās bija aristokrātu tvarstīšana un viņu galvu ciršana ar giljotīnu. Franču tautas ārprāts beidzās, bet revolucionārais ģerbonis palika, tāpat nemainījās himna – revolucionāru dziesma Marseljēza, kurā tiek aicināts Francijas laukus laistīt ar ienaidnieku asinīm.

Tad cienījamie eksperti saka, ka pašvaldības nevar lietot karogu ar ģerboni, kas nav oficiāli atzīts. Tāda lūk ir likuma interpretācija no viņu viedokļa. Ģerbonis, kas redzams uz Latgales karoga, nekādā gadījumā netiek lietots ģerboņa nozīmē. Tas tiek lietots, kā karoga elements un tikai karoga veidā. Ja pašvaldības izmantotu ģerboni, kas ir uz Latgales karoga, kā ģerboni, bet nevis kā karoga elementu, tad tas būtu pārkāpums. Piemēram, ja oficiālajās pašvaldību blankās, vizītkartēs, zīmogos, telpu noformējumā vai uz izkārtnēm ģerboņu veidā, būtu grifs ar kroni uz galvas, tad tas tiešām būtu pretlikumīgi un pārkāpums atbilstu likuma jēgai un garam.

Es gribētu vērst heraldikas komisijas uzmanību nevis uz iedomātiem Latvijas ģerboņa un novadu ģerboņu nepiedienīgas izmantošanas faktiem, bet uz konkrētiem. Piemēram, izmantojot Latvijai svētus simbolus uz legālas narkotikas – šņabja pudeles etiķetes. Parasti izlietotās pudeles ar šim etiķetēm nonāk atkritumu tvertnēs, izgāztuvēs un ceļmalu grāvjos. Varbūt heraldikas komisijas pārstāvji savu enerģiju varētu pielietot cīnoties pret šo skarbo faktu.

latgale 2

Latgaliešiem tiek pārmests arī tas, ka šo simbolu, proti, Latgales karogu var izmantot Latvijai nelojāli cilvēki. Izskatās tā, ka tieši Rīgas kungi ar savu retoriku cenšas to panākt. Tiek sacelts mākslīgs tracis un izteiktas nepamatotas aizdomas, kuras nekad Latgales iedzīvotājiem nav ienākušas pat prātā. Latgales karogs nekad nav lietots Latvijas valsts karoga vietā, bet kopā ar to, uzsverot latgaliešu piederību un lepnumu par savu novadu un valsti. Tiek izdomāts pavisam cits interpretējums Latgales karogam, nekā tas tika sākotnēji ielikts, no mušas tiek uzpūsts zilonis un ūdens tiek liets tieši uz provokatoru dzirnavām. Apvainot redzamo ģerboni karogā, ka tas ir aristokrātisks un tam nav nekāda sakara ar Latgali, pirmkārt ir neprofesionāli. Tieši pēc dažu birokrātu izteikumiem šis karogs var kļūt par Latvijai nelojālu cilvēku simbolu, aiziet pagrīdē, radīt sarūgtinājumu un vilšanos Latgales iedzīvotāju vidū. Vai tiešam tāds var būt dažu ierēdņu mērķis?

Es aicinu nepadoties provokācijām, kuru mērķis ir radīt strīdus, nesaprašanos un šķelšanos starp cilvēkiem. Visu Latvijas novadu iedzīvotāji, kā saka latgalieši, byusim cīši kai zuodža zūbi – būsim kopā kā zāģa zobi.

Latgales karoga idejas autors,
Māris Rumaks

latgale 2

Pievienot komentāru

Komentāri (50)

  1. Zils,balts,sarkans ir daudzu valstu karogos,arī mūsu kaimiņvalstī tādas redzamas,nedaudz savādākā konfigurācijā gan…

  2. Karogam noteikti ir jābūt ar vēsturisku pamatu!Sarkanbaltsarkanais karogs,kas nāk no latgaļu karavīriem ir bijis kopā brīvības cīņās,slēpts no padomju varas,glabāts izsūtijumos un trimdās,par to ir izliets daudz asiņu un sviedru.Tas bijis ar tautu kopā tās kritiskajos brīžos gan agrāk,gan tagad.Vai tāds pamats ir Māra Rumaka veidotajam karogam,apšaubu.Esmu ievērojis,ka cilvēki,kas lieto šo karogu,norobežojas no pārējās Latvijas,sak,te taču Latgale,pie tam ar zināmu agresivitāti.Tādu attieksmi,protams,kāri tver spēki,kas vēlas latgaliešus padarīt par vitjebskajiem mužikiem.Ja mūs satrauc tas,ka Latvijā neļauj izpausties latgaliešiem atcerēsimies teicienu no filmas Limuzīns Jāņunakts krāsā-svied ābolu,kur gribi,trāpīsi latgalietim.

  3. Čyułi rej, karavans īt tuołuokin.

    • Nui, karavāns ar latgalīšim turpina īt iz Čiuleju – latgaļi masveidā bāg iz Reigu i tī struodoj ministrejuos, veikalūs, birojūs. Svātdīnuos pylns vilcīns i pylna A12 šoseja ar latgalīšim.
      A par kū latgalīši nagrib dzeivuot Latgolā iz vītys??

      • Laikam ka līdzekļi līdz turienei neaiziet no Galvaspilsētas, mans subjektīvs viedoklis! Tas vazumnīkam!

  4. Luk ko raksta 1 no Latgales vienotibas ar Latviju aizstavjiem pec izklusanas no paklautibas:
    Francis Trasūns. : “Mani kungi, mums jāizšķir jautājums: vai Latgalei dzīvot un plaukt vai nīkuļot un mirt garīgi – vai ar kultūru uz vakariem vai ar barbarismu uz austrumiem!”
    Tapec Latgalei ir tikai 1 karoga variants – sarkan balt – sarkanais.
    It seviski, ka tas ir pamata visas Latvijas karogam, tapat ka latvijas un latviesu vaardam – latgali, letgali.
    Pec Rumaka “logikas” tad ari latgalu vardu butu jamaina uz nezin ko…, varbut, lidzigi ta piedavata karoga krasai, par zilajiem, jeb zilisiem…?
    Apkaunojums un nirgasanas pret tautu ir sadas atklati kaitnieciskas idejas.
    Kur tadas palamiibas var ienakt praata, tikai japabrinas?
    Tapec tas zilais karogs nav Latgales, bet tas skeltniecibas simbols.
    Rumak, ej nokaunies un nozelo grekus, izmet savu zilo lupatu miskaste.

  5. Jā, novada ģērbonis ir labs un vēsturisks, taču, pašlaik diemžēl tā plaša pielietošana var veicināt neiegrožotu Krievijas attīstību.

  6. Rumak, ko te centies mums iesmeeret, nomaskeejot aiz plasas ljerkstesanas ne pa teenu, par kaut kadu gerboni, kas ir pavisam kas cits? Un pie tam teelo, ka tas nav seperatisms. Vistiraaka Latgales vilksana nezin kada virziena, kam jau nu ar patriotismu, ja nu citas valsts…, nav nekada sakara.
    Tieshi Latgale ir devisi sarkan balt sarkano karogu. Un nav ko te meklet mulkisus, kam ieboret ko citu.
    Sarkanbaltsarkanais ir Latgales vesturiskais karogs, kuru parnemusi visa Latvija, kas norada, ka latgali ir tas pamata, nevis nomale.
    Ar to leposimies un pie ta ari paliksim.

  7. Latgales atvienošanas metode ir kā no mācību grāmatas ņemts piemērs klasiskai salami taktikai – ja nevari uzveikt ar argumentiem, vai nedrīksti ar spēku, sašķel no iekšpuses. Latvija ir vienota un Latgali mēs nevienam neatdosim. Kai zuodža zūbi!

  8. man tovs zilais…karuugs zam pakalis, man ir valsts karuugs par kuru latviishi i latgalji go buujaa 40tajuus, kuu maljauniiks uzmoliela, i piidovoja Latgalei, tova kretiina probleeema, es kaj na rezeknis grazhdanins, soku, aj tu dierst, es asu nu Latgalis, na nu riezeknis, ni d-pilsa….man kaj latviisham, karuugs ir sorkon – bolts – sorkons….bet arv sovu zilo, vari volodjai paleidzeit, sorry zemljak, bet preteji tu suka, nuudevejs

  9. Latvijā katram novadam un pat katrai pilsētai ir savs karogs un ģerbonis. Kāpēc tad par citiem novadiem un pilsētām neviens neraksta? Sākumā krievvalodīgie tautieši bija slikti un vēlējās pārņemt varu, tagad Latgale ir vainojama nejolalitātē pret valsti. Interesanti zināt, kurš pasūta šos mulsinošos un sabiedrību sašķelošos rakstus. Kaut gan jebkurš izglītots cilvēks jau saprot, ka visi šie raksti ir pasūtījums, lai novērst uzmanību no nopietnām lietām, piemēram, nabadzības valstī.

    • Izrādās, mums jau ir parādījušies “krievvalodīgie tautieši”. Laikam tie, kas referendumā balsoja par krievu valodu Latvijā.

  10. Par kadu patriotismu puisis te runa? Kur te patriotisms, pret ko? Nav ne Latvijas, ne Latgales patriotisma.
    Kaut kads veikls smadzenu samudzinajums, klaja demagogija, kura labi iedarbojas uz ne visai attapiigiem, kuriem pietiek ar daziem urra saukliem, gan cik uziet. Kas gan tas ir, ja ne seperatisms pat no Latgales, ja tai zilganajai lupatai, ko sis darbonis censas iesmeeret karoga vieta, nav nekada sakara un neka kopeja ar isto Latgales karogu, kurs vesturiski ir sarkanbaltsarkans, karminkrasas, musu sencu asinu kraasas.
    Laikam ar plaso uzmanibu noversoso demagogiju par gerboni, tas gribeja iemaanit “duumu aizsegaa” pilniigu fufeli.
    Bet nejegu jau Latvija daudz…, kas gatavi pat ZZS, utml prokremlistus iebalsot, ka tik vairak makaronu uz ausim sakarina….
    Luk kur ir teksti no hronikam par Latgales karogu, no Wikipedia:
    Wikipedia
    Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā. Tas radīts 19. gadsimtā pamatojoties uz seno letu jeb letgaļu karoga aprakstu Atskaņu hronikā, tādējādi tas uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem valsts karogiem pasaulē.
    Karogs radīts, iedvesmojoties no Atskaņu hronikā pieminētā Cēsu zemes (Autines) karoga. Sakarā ar zemgaļu vadoņa Nameja uzbrukumu Rīgai 1280. gadā Cēsu komturejas vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu (“To dzirdējuši, nāca nu ar sarkanu tie karogu, kam vidū balta josla bija. To pirmo reizi ieraudzīja pie Cēsīm, tur tas zināms nācis un letu zemē plīvot sācis, kur sievas braši zirgos jāj un vīriem darbos līdzās stāj. Tik tiešām to jums sacīt varu, ko arī šajā brīdī daru, tas letu karogs ir paties”).[1] Letgaļiem piešķirtie karogi pirmo reizi pieminēti 1209. gadā līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi viņam dotajā lēņu grāmatā.

    • Latgaliets no jersikas apkārtnes Atbildēt

      Tiešām nevajaga mums latgaliešiem karogus ar kaut kādu okupantu simboliem, par to gan karoga autoram tiešām vajadzēja padomāt, protams ja jau viņā pats ir īstens latglietis, vai arī tas viņam tikai biznesa ietvaros.

      • Nemot veeraa to tipisko, nu ta diplomatiski izsakoties…, savadi veersto un plasi izpluuduso demagogiju, nelielas aizdomas nepamet par tas ne visai tiro orientaciju… It seviski ka sis karoga idejas izmantojuma turpinajumam mes redzam visai nozeelojamas, tiesam skeltnieciskas, seperatiskas tendences, kas nav saistiitas ar patriotismu, ari ne pat Latgales kaut kadu, kaut murgainu, autonomiju, bet par neparprotamu tas ienemsanu, okupaciju. Un tas nav pielaujams.
        Ja sis puisis butu godigs, vins so aplamo ideju, ja ta tiesam ir tikai kluda…, pats atceltu un izbeigtu. Bet ja nodomi nav labi…, tad cita lieta.

      • A moš jys ir poļaks,kū jeu zinit?

  11. Malacis ,Māris ! Nolika gar zemi šos aptaukojušos un trulos ” kmisijas ” gudriniekus , kuri pat vēsturi lāga nepārzina, bet muti plāta kā laidara vārtus . Veiksmi ,Māri un lai dzīvo Latigola !!!

    • Māris jau neko ļaunu negribēja – tikai mazliet nopelnīt.
      Un trāpīja lindermaņiem tieši rokās.
      Vairāk nekā skaidrs, ka lindermaņi šim neko nemaksās, jo teiks – pats piedāvājies.

  12. Jā, arī man mājās ir šis karogs!!! A pārnovadniekiem ir skaudība.. VIENKĀŖŠI TOTĀLA SKAUDĪBA… Par latgaļu pašlepnumu un vienotību… . Beidzot latgaļi pēc 90 gadu ilgušā Rīgas kungu mūsu valodas un kultūras nolieguma ir pamodušies…. Mums tagad ir daudz kas, ko vairs nekad neatņemt … populāri dziedātāji, mākslinieki, arī Latgalē dzimušie un pasaules slavu iemantojušie cittautieši, kā piemēram, Marks Rotko vai Oskars Stroks uc., uttt. Mums ir savas dziesmas, dainas, dzeja, teātra izrādes… I piedodiet, liela daļa Rīgas kungu arī ir ar mūsu latgaliešu saknēm. Un mēs to visu esam panākuši ar savu entuziasmu, pašvaldību un privātā biznesa atbalstu. Valsts latgaliešu kultūrai nekad nav devusi nepieciešamo finansējumu, tikai tik daudz, lai varētu ielikt ķeksīšus savās atskaitēs priekš Briseles kungiem…JO MĒS ESAM TIKPAT DZĪVI KĀ DZĪVAS MŪSU SAKNES, JO TĀS NEKĀDI SVEŠIE CIRVJI (t.sk., arī mūsu tautiešu pārnovadnieku, lai cik tas sāpīgi arī nebūtu) NESPĒJ NOCIRST!!!!

  13. “Viena valsts” bija aktuāla 1918.gadā, bet šodien tas ir apzīmējums, ka norāda uz šķeltu valsti. Šķelta valsts ir Latgales Saeimas idiotu t.sk. šī āksta un valstij bīstamā perverta dep.Viļuma darbs.

  14. Par ko “cepiens” un “šūme”? Sāksim ar to, ka karogs ir NEOFICIĀLS… Šo karogu izveidoja Māris Rumaks. Rakstā izklāstīja savu ideju, ko un kapēc licis šajā karogā. Latgales karogs, kā jau te komentāros ralstīja, ir aizgājis tautā… Tāpēc, ka tas ir neoficiāls, jā… diemžēl to var izmantot visādi. Bet es domāju, ka latgaļi paši tiks galā… un nav ko te visādiem “ekspertiem” putas kult… Lūdzu, radiet un veidojiet savus karogus savai dzimtai, savam ciemam, ielieciet tajā savu stāstu…
    No manas puses, Mārim Rumakam, paldies! Žēl, ka viss tā ir izvērties, ne pārāk labi… Turies, Latgale!

  15. “īstenie” latvieši atkal histērijā – latgaliešiem ir kaut kas savs un atšķirīgs.

  16. Viena valsts!
    Nav neparasta lieta, ka valstij ir novadi.
    Nav neparasta lieta, ka dažam novadam ir savs karogs; tas iegūst apstiprinājumu, ja “tas aiziet tautās”. (Sal. Līvu karogu).
    Lai gan Māris Rumaks šeit nepaskaidroja, kāpēc izvēlējies tumši zilo krāsu?
    Es minu, ka dēļ Latgales daudziem tumši ziliem ezeriem? Māri, ko saki?

  17. Apbrīnojami – autors norāda, ka eksperti par problēmu atzīst kroni, bet pats runā par grifu un tad vēl aizrunājas tik tālu, ka mēģina iegalvot, ka uz karoga nemaz nav uzlikts ģerbonis. Mani personīgi šis karogs vienmēr ir mulsinājis tieši izvēlētā ģerboņa dēļ. Pirmkārt ģerboņos katrs elements kaut ko simbolizē un ja pārņem senu ģerboni to nemainot sanāk sviests, jo tiek pārņemti simboli, kuriem ir konkrēts mērķis, kas neatbilst mūsdienu situācijai. Nav nekāda pamata te ķidāt citu ģerboņu veidošanas vēsturi, jo tajos nav iekļauti simboli, kas simbolizē piederību citai (lai arī vēsturiskai) valstij. Otrkārt bez kroņa mūsdienās šāds ģerbonis ir Vidzemei. Kāpēc nevarēja ievērot Latvijā ierasto praksi, kad vietējo karogu veido ar attiecīgās vietas mūsdienu ģerboni? Būtu paņēmuši Latvijas karogu kā seno latgaļu un valsts vienotības simbolu, uzlikuši paši sava novada ģerboni un neviens neko nevarētu pārmest, ne arī krieviem būtu iespēja noķēzīt to ar kreisiem tekstiem.

  18. 1.lai jau tiek..tikai man neatklāts paliek jautājums – tad IR vai NAV uz šī karoga uzraksti kirilicā?!
    2. latvietim ir jārunā latviski, un tā ir latviešu , nevis čangaļu valoda.
    VISS .

  19. Tā tik vēl mums pietrūkā! visi Latgalieši jau ir pārvākušies uz Rīgu un sastājušies SASKŅa partEjā…

  20. Neaizmirstiet,ka mēs visi esam latvieši.Ja kaut cik zināt vēsturi,tad tas ir jāsaprot.Latvijas okupanti ir sākot no slāvu ienākšanas austrumeiropā,kuri izspieda baltu tautas no viņu dzīves vietām,krustnešu iebrukuma un visiem pārējiem pasaules klaidoņiem,kuri ievazājās mūsu,miermīlīgās tautas zemēs.Mūsu vēsture beidzās pirms tūkstoš gadiem un sākās tagad.Viss kas pa vidu ir mēsli,kuri jāaizmirst.

    • Nu miermīlīgās,tas tā pārspīlēti,vienmēr esam bijuši labi karotāji!Lai atceramies,kā latgaļi vicojās ar igauņiem pirms krustnešu ienākšanas,bet tāda jau bija tolaiku mode.

  21. kā jums nav kauna izsmiet un nievat Latgali ,,,jums Rīga ir tikai no Latgales,,,režisori ,,,dzeinieki ,,rakstnieki ,,,vēsturnieki,,,un daudzi citi izglitoti Latgalieši un nak ligo svētki jūs visi plešaties uz Latgali,,,,kuļaties mierigi savā latviskaja vide jūrmala,,,neķengājie Latvijas karogu tā ir Latvijas svētiba,, kuru jūs laikam nesaprotat………..

  22. Neoficiālo Latgales karogu lieto ~3000 cilvēku. Ja karodziņa cena ~10 eiro, tad, rupji rēķinot, Rumaks tirgojot karogus ir “iesmēlis” vismaz 30 000 eiro. Māri Rumak, ļoti labs bizness un ļoti laba bezmaksas pašreklāma gan LA, gan NRA, gan DELFI, gan TVNET un daudzos citos medijos!
    Un īsti latgaļi nesaka “volsts”! Bet saka “vaļsts”. Liekas, ka Rumakam ar latgaļu valodu cīši švaki – varbūt itais nemaz nav īsts latgalis?!

    • karoga ražošanas cena ir O.OO EUR ? (patiesībā tā ir gandrīz karoga pašizmaksa 10 EUR). Tekstu es nerakstīju, bet paņēmu no interneta. kāds labs cilvēks uzrakstīja. Nu kļūdījās ar burtu, galvenais jēga ir pareiza. Uzņēmums, kurā es strādāju, tirgo pārsvarā Latvijas karogus.

      • Kur var iegādāties tādu mazu uz galda turamu karodziņu? Rīgā Latgales vēstniecībā nav.

        • Meklē “Saskaņas” kantorī – pie Centrāltirgus.
          Turpat netālu var dabūt arī tādus mazliet lielākus ar Tatjanas Ždanok profilu – izskatās ļoti līdzīga tam radījumam ģerbonī. Pirc abus, Rumakam ienāks nauda! Varēsi 9. maijā pie Okupācijas pieminekļa zīmēties.

  23. Nezinu, vai tā ir vēsturiskās atmiņas atrofija, vai kāda cita kaite, bet atvedināt viena Latvijas novada – Latgales – vēsturi tikai „no 1677. gada, kad Latgalei tika dota jauna konstitūcija” (kā kādas citas valsts nomalei), totāli aizmirstot/noliedzot savu pamatoto lepnumu – „Atskaņu hroniku” – „karogu sarkanā krāsā baltu strīpu pa vidu”, – tas ir vairāk nekā savdabīgi. Lai gan… par gaumi/bezgaumību jau nestrīdas. Arī par sklerozi acīmredzot nē. Atliek tikai izteikt līdzjūtību.

    • Senie latgaļi apdzīvoja daļu mūsdienu Vidzemes (līdz Gaujai) , visu Latgali, mūsdienu Krievijas un Baltkrievijas pierobežu. Pēc Livonijas konfederācija padošanās (16. gs.) apvienotai Lietuvas lielkunigaitijas un Polijas karalistes valstij tika izveidota Pārdaugavas hercoģiste, kuras sastāvā ietilpa mūsdienu Vidzeme un Latgale. Pēc kara ar Zviedrijas karalisti Lietuvas – Polijas valsts zaudēja mūsdienu Vidzemi. 1629. gadā tika noslēgts tā sauktias Altmarkas pamiers, un nosprausta robeža starp mūsdienu Latgali un Vidzemi.

      • > Māris Rumaks. Tātad, ja pereizi saprotu, Jūs apzināti nosvītrojat 12. gadsimta Latgales vēsturi un sevi par latgaliešiem pozicionējat tikai no 17. g.s. Īsa gan Jums vēsturiskā atmiņa. Varbūt vērts to apcirpt vēl īsāku – atmest arī Altmarklas pamieru un atzīt sevi par latgaliešiem tikai kopš „Latgales karoga” izveides? 🙂

  24. Izskatas, ka tas Rumaks ir aizravies ar kaut kadu visai apsaubamu pasdarbibu. Par to grifu, lai buutu ka butu, tas tiesham nav izskirosi. Bet izskirosi un butiski ir tas, ka tiesi latgaliesu karogs tagad ir partapis par visas Latvijas karogu. To ta ka vajadzetu zinat, ka tas ka 1. karogs minets hronikas, runajot par latgalu ciltim, kas ciiniijushaas pie Ceesiim, – sarkanbaltsarkans, ar kuru tie gajusi kauja. Un tas krasu salikums esot celies ta, ka kads ievainots latgalu karavirs ticis apguldits uz baltas draanas, kura tad ari appludusi ar asinim, iekrasojot purpursarkanu, bet vidu, uz kura tas gulejis, atstajot baltu.
    Ta ka si sveta, asinim slacita karoga aizvietosana ar kaut kadu zilo karogu, ir drizak sencu un to cinu, vertibu neciena, kas drizak ir pasa pieminetais seperatisms un ta veicinasana.
    Tads zilais katogs noteikti nav ne vajadzigs, ne piedien Latgalei, tas ir taas, un tas vestures sagrozijums un apkaunojums.

    • (09219.) No Cēsīm Rīgā atnācis

      (09220.) bij brālis kāds un atvedis

      (09221.) simt zemessargu sevim līdz,

      (09222.) lai zemgaļus tie sakaut līdz.

      (09223.) To dzirdējuši, nāca nu

      (09224.) ar sarkanu tie karogu,

      (09225.) kam vidū balta josla bija.[307]

      (09226.) To pirmo reizi ieraudzīja

      (09227.) pie Cēsīm, tur tas zināms nācis

      (09228.) un letu zemē plīvot sācis,

      • Wikipedia
        Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā. Tas radīts 19. gadsimtā pamatojoties uz seno letu jeb letgaļu karoga aprakstu Atskaņu hronikā, tādējādi tas uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem valsts karogiem pasaulē.
        Karogs radīts, iedvesmojoties no Atskaņu hronikā pieminētā Cēsu zemes (Autines) karoga. Sakarā ar zemgaļu vadoņa Nameja uzbrukumu Rīgai 1280. gadā Cēsu komturejas vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu (“To dzirdējuši, nāca nu ar sarkanu tie karogu, kam vidū balta josla bija. To pirmo reizi ieraudzīja pie Cēsīm, tur tas zināms nācis un letu zemē plīvot sācis, kur sievas braši zirgos jāj un vīriem darbos līdzās stāj. Tik tiešām to jums sacīt varu, ko arī šajā brīdī daru, tas letu karogs ir paties”).[1] Letgaļiem piešķirtie karogi pirmo reizi pieminēti 1209. gadā līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi viņam dotajā lēņu grāmatā.

  25. Varbūt nav īstais laiks lepoties ar saviem karogiem???????

    • Kāpēc nav īstais laiks? Karogs jau pastāv 5 gadus, bieži sastopams, kad notiek amatnieku tirdziņi, grāmatu tirdziņi utt.

    • Tieši tad, kad ienaidnieks jau stāv un lidinās ap valsts robežām, ir īstais laiks lepoties ar saviem karogiem.

      • Karogs un tā autors nav vainīgs, ka uz šī karoga bija uzraksts Latgales Tautas Republika, to izdarīja Lindermans un pārējie. Kā arī tieši šajā brīdī ne jau latgalieši “lepojas un lielās” ar šo karogu, bet gan tie, kuri tik tikko (kad parādījās internetā LTR karogs) uzzināja par tāda karoga esamību.

  26. īsti jau latgaliešiem tas latvijas karogs nepatīk,kāpēc lieto tos poļu karogus

  27. Kāds ir sasparojies pārlieku!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+