Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. aprīlis, 2013
Drukāt

Māris Salējs, “Nedaudz vairāk”

Salejs_63

“Mansards”, 80 lpp.

“Kopš iepriekšējā krājuma pagājuši divpadsmit gadi. Dzejoļiem topot, tie šķituši kaut kas “nedaudz vairāk”. Kā smejies, pievienotā vērtība ‒ bet kam? Dzīvei? Vai man, kurš cīnās ar savu neprasmi notvert šo dzīvību, vibrējumu… un vienlaikus ar prasmi ‒ gadu gaitā iegūto māku “uztaisīt” dzejoli, kad pašam iekšā nekā nav? Patoss ar gadiem pazūd. Varbūt paliek dzejoļu pastāvēšanas patoss. Kluss un nemanāms, kā no ikdienas murdoņas izniris melodijas fragments. Un tev atļaujas piedzimt jēga, kas jau sen bija piedzimusi pasaulē pirms tevis. Īss, nepelnīts skaistums tikpat īsā, nepelnītā pasaulē. Un tad man savā dzejiskajā iedomībā gribas ticēt, ka dzejas mērķis nav būt vienīgi par izejvielu kaut kam ‒ literatūrteorijai, socioloģijai ‒, bet “nedaudz vairāk” būt vajadzīgai vēl kādam. Kaut vai vienam cilvēkam,” tā radošo procesu apraksta dzejnieks.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+