×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Rudīte, Everts
Trešdiena, 22. augusts, 2018
19. jūlijs, 2018
Drukāt

Māris Zanders: Jāaicina patriotus savā vērtību klāstā beidzot iekļaut arī latviešu valodu (32)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Valdība 17. jūlija sēdē apstiprināja “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānu 2019. – 2020. gadam”. Par tā finansiālajiem aspektiem – piešķirto summu apmēriem un sadalījumu – grūti spriest, jo, ja vien neuzskatām Kultūras ministrijas ierēdņus par a priori nejēgām, nav pamata te ko apstrīdēt. Var vien piezīmēt, ka kaut kā monitorēšanai dažkārt tiek atvēlētas lielākas summas nekā kādai programmai… No otras puses, monitorēšana, cik saprotu, gādā par faktoloģisko materiālu secinājumu izdarīšanai, un daži secinājumi izraisa pārdomas.

Plāna teksta autori norāda, ka pilsoniskās aktivitātes rādītāji Latvijā atzīstami par zemiem, jo, raugi, lietojot Eiropas Sociālā pētījuma datus, Latvijā par pilsoniski aktīviem varot atzīt vien 9% iedzīvotāju, savukārt Rietumeiropas valstīs apmēram 28%. Slikti, vai ne? Vienlaikus plāna veidotāji, manuprāt, korekti dod mājienu, ka pastāv arī lokālā specifika, ko plaši starptautiski pētījumi var nepamanīt. Proti, mūsu eksperti norāda, ka Latvijā pastāv tādi “sabiedrības pašorganizēšanās mehānismi” kā, piemēram, iesaistīšanās Dziesmu un deju svētku kustībā, kādi savukārt nav raksturīgi citām valstīm. Un varu vien piekrist tēzei, ka pašorganizēšanās, kas notiek ap kultūras procesiem, arī ir pilsoniskā aktivitāte. Citiem vārdiem sakot, nevajadzētu pārspīlēt ar Latvijā dzīvojošo raksturošanu par pilsoniski neaktīviem. Cita lieta, ka atļaušos nedaudz iebilst pret apgalvojumu, ka pilsonisko aktivitāti traucē cilvēku savstarpējā neuzticēšanās (Latvijā apmēram 51% apgalvo, ka uzticas līdzcilvēkiem, kamēr Skandināvijā šis īpatsvars ir tuvāk 90%.) Savstarpējās uzticības trūkums, protams, ir būtisks iemesls, tomēr, manuprāt, jāpatur prātā tādi faktori kā mūsu salīdzinoši sliktāks materiālais nodrošinājums, lielāka nedrošība par tālāko – it kā banāli, bet mazāks stress par dzīves, kā saka, materiālo pusi ļauj cilvēkam būt sabiedriski aktīvākam.

Šķiet, iespējama arī citāda interpretācija apgalvojumam par Latvijas skolēnu nepietiekamo pilsoniskās izglītības līmeni, par kuru zemāks esot vien Maltā un Bulgārijā. Atkal jautājums ir par to, ko mēs saprotam ar pilsonisko izglītotību. Latvijas skolēni ar to saprotot ne tik daudz zināšanas par balsošanas iespējām un likumdošanas procesu, bet dabas aizsardzību. Atklāti sakot, neredzu neko sliktu, ja uzsvars ir uz ekoloģiju, savukārt maza interese par politiku, pieļauju, izriet no priekšstata (ko veido arī ģimene), ka politiku indivīds Latvijā ietekmēt var maz. Laika gaitā šis priekšstats var (jācer!) mainīties, bet pagaidām tas ir saprotams, tādēļ es atturētos drūmi šūpot galvu par jauno paaudzi.

Līdzīgi ir ar to, kā interpretējam piederības sajūtas un patriotisma jēdzienus. Tātad apmēram 67% uzskata sevi par Latvijas patriotiem, kas, protams, ir labi, tomēr var noprast, ka plāna veidotājus nedaudz mulsina tas, kā patriotisms tiek izprasts. 44% atzīst, ka patriotisma sāls ir “nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ”, starp Latvijas vērtībām tiekot minēta daba, ainaviskums, bet ne demokrātijas un tiesiskuma vērtības. Tikai 14%, izvēloties apzīmējumu Latvijai, izšķīrušies par labu “eiropeiska valsts”. Bet atkal – nevar sagaidīt tādu patriotisma sastāvdaļu izklāstu, kādam cilvēki vienkārši neredz pamatojumu, un tad krietni labāk, ja viņi sevi vienalga uzskata par patriotiem, pat ja viņu patriotisma izpratne īsti neatbilst mūsdienu liberālo demokrātiju kodeksiem. Tas var izklausīties vecišķi, bet jāpriecājas arī par to, kas ir. Un šādā kontekstā vienlīdz būtisks un trāpīgs ir plānā lasāmais par latviešu valodu. “Latviešu valodas lietošanas intensitāte publiskajā telpā un neformālajās attiecībās nepieaug atbilstoši valodas prasmju līmeņa kāpumam.” Respektīvi, latviešu valodas zināšanas cittautiešu vidē uzlabojas, bet tas neparādās ikdienā. Iemesls tas pats vecais: “Latvieši joprojām sarunā ar krievu valodā runājošajiem mēdz pāriet uz krievu valodu” (13. lpp.). Tātad, ja nu kas kritisks jāsaka, tad jāaicina patriotus savā vērtību klāstā beidzot iekļaut arī latviešu valodu.

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Mēs ļoti cītīgi cīnāmies PRET krievu valodu, aizmirstot cīnīties PAR latviešu valodu. Manuprāt latviešu valodas lietošanas kultūra, pareizrakstības lietošana presē un īpaši internetvidē ir zem katras kritikas.
    Vai tiešām tagad skolās vairs nemāca pareizrakstību, vai varbūt tas attiecas tikai uz tiem kas raksta ziņas inetrnetā? Es neesmu valodnieks un skolas laikā neizcēlos ar īpaši labām spējam valodās, bet palasot, ko un kā raksta tvnet ziņās, raudāt gribās. VARBŪT VAJAG SĀKT AR LATVIEŠU VALODAS KULTŪRAS CELŠANU? Ne tauta pret tautu kad karos, bet visas kopā pret tumsu, tad Lielais Melnais uzveikts taps!

    • Вот, вот. Вся ваша борьба «за!», тупо заключается в оголтелой борьбе против русского языка во всех его проявлениях! Atbildēt

      !!

  2. Teikumapriekšmetsizteicējs Atbildēt

    Ar nodomu, vai netīšām… Zanders ir trāpījis desmitniekā … patiešām – laiks iekļaut vērtību klāstā PAREIZI RUNĀTU UN RAKSTĪTU LATVIEŠU VALODU! (Ja latvieši paši neciena savu valodu, tad nav nopietna iemesla prasīt cieņu no cittautiešiem.)

  3. Ja par latviešu valodas saglabāšanu maksātu dotācijas , pat krievi runātu latviski .

  4. Ha-ha-ha, šis izcilais latviešu valodas patriots Zanders pats neprot rakstīt latviski, kas pamanāms jau virsrakstā: jāaicina (kas?) patrioti (nominatīvā), bet ne jau “patriotus” krievu valodas ietekmē.

  5. Jāaicina (kas?) patrioti (nominatīvā).

  6. Teorija un prakse,tas ir loti dazadas un daudzskautnainas lietas,tapat,ka spriedumu un viedokli par abam lietam kopa vai atseviski…Te atkal pacitesu sevi,”Patriotisms musdienas ir partapis par tadu spekulativu jedzienu.Tapat,ka Latvietis un citi atslegvardi dazados Manifestos…”

  7. Šonakt Izraēlas parlaments pieņēmis likumu, ka turpmāk Izraēla būs Jūdu tautas nacionālā Valsts !

  8. Varbūt tomēr tā Atbildēt

    Bieži patiotismu cenšas pierādīt lamājot krievus un Krieviju? Jāatceras arī teiciens, ka patriotisms ir neliešu pēdējais patvērums !!!

  9. Kas nu, Zander, šis bija? Kur ir pētījums, ka jaunieši paliek “zaļāki”. Nevajag izdarīt pseidosecinājumus. Piemēram, jaunā paaudze pārsvarā izvēlas dīzeļdzinēju auto, un ne vienu vien. Latvijā padsmit gadu laikā to īpatsvars pieaudzis līdz 62% un ne jau pensionāri vien tos naski pērk. Un Zanders nevar pateikt kāda ķīmija ir degvielā un nonāk arī velosipēdistu plaušiņās.

    • Dabas aizsardziiba un cilveeku labklaajiiba nav viens un tas pats. No zaales stiebrinju un kocinju viedoklja cilveeks vispaar ir lieks. Savukaart diizeljdegviela dabai vispaar tik pat kaa nekaitee, jo Latvijaa vinju nerazho, galvenais ir vinju veel vairaak pirkt, lai nonaaktu veel lielaakos paraados.

      Plaushinjaas nonaak kveepu nanodaljinjas, kuras peec tam nonaak arii asinsritee, deelj taa ka ir tik siikas.

  10. Precīzi!

  11. Un kā ir ar lietvārda locījumu pēc darbības vārda vajadzības izteiksmē (virsrakstā)?

  12. Kā tad ir ar lietvārda locījumu pēc darbības vārda vajadzības izteiksmē (virsrakstā), cienījamie latviešu valodas patrioti?

  13. Novērots, ka t.s. patrioti mīl vairāk krievus un krievu valodu, bet ienīst Latgales latviešus un latviešu valodas vēsturisko paveidu, kas joprojām sastopams Latgalē un daļā Vidzemes. Un Kultūras ministrijai (NA pārvaldībā) svarīgāka ir minoritāšu kultūra (šie pie minoritātēm pieskaita arī okupantus un kara noziedznieku pēctečus) un nevis Latgales latviešu vai Kurzemes latviešu kultūra.

    • Nespējot apkopot latgaliešu izloksnes vārdnīcās un izskaidrot tās atbilstoši (kā to dara Kurzemē un Vidzemē), daudzie “zinātnieki” iebrauc vēl lielākās auzās un izvēlas tās apsaukt par valodas paveidu, aizmirstot, ka valodnieki par valodas paveidu sauc nekoptu izloksni.
      Ne daug, ne maģ! – vai mums kurzemniekiem arī jāpāriet uz saviem valodas paveidiem?

      • Cienītā, pirms rakstīt, būtu ieteicams apzināties savu zināšanu nepietiekamību un noskaidrot faktus. Ja iespējams, atteikties no savas vēsturiskās nepatikas pret latgalisko, latgaliešu rakstu valodu, kas ir otra koptā latviešu valodas rakstība un pastāv nu jau dažus gadsimtus.
        Par vārdnīcām – cik tad ir šo vārdnīcu Vidzemē un Kurzemē? Ērģemes izloksnes, Vainižu izloksnes, daļēji publicēta Nīcas izloksnes vārdnīca. Augšzemnieku dialektā – Kalupes izloksnes, Kalnienas izloksnes vārdnīca…
        Latviešu valoda pastāv dažādos paveidos – standarvaloda jeb latviešu literārā valoda, kas funkcionā mutvārdu un rakstveida formā, 3 dialekti, kuros kopā ir ap 500 izlokšņu, neliterārā/nenormētā sarunvaloda utt. Palasiet zinātnieku darbus, t. sk. izlokšņu pētījumus, aprakstus, izvairīsieties no nieku rakstīšanas.

        • Visas runas par latgaliešu valodu ir zinātniski aplamas un politiski bīstamas

          • Nespēdami atzīt savu vājumu un atpalicību, salīdzinot ar pārējo Latviju, savu mūžīgo kreisumu un konformismu, latgaļi mēģina šo jautājumu noreducēt uz valodu. Leišiem arī vienu brīdi bija tāda mendele – slavināt Lietuvas lielvalsti un dižpuisi Mindaugu saukt par monarhu.
            Ne, mīļie, nav mums naida pret latgalisko, nu – nav! Bet astē gan jūs velkaties. Tā vietā lai domātu, kā Latgali latviskot, jūs plātāt rokas.

        • Vājš pamatojums. 30-os gados vilkāt uz leju un tagad atkal.

      • Izskatās, ka rucaviete ir no smirdīgās NA. Bet iekš NA jau daudz tādu, kas bļauj aiz nezināšanas un stulbuma, un “spēlē” uz naivo vēlētāju jūtām un emocijām.
        Kas domā ar galvu, tiem (īpaši Kultūras ministrijas ierēdnēm un ministrei Melbārdienei) iesaku izlasīt Valsts valodas likumu. Tur skaidri pateikt, ka latgaliešu rakstu valoda ir vēsturisks latviešu tautas valodas paveids. Līdzīgi ir Norvēģija, kur ir jaunnorvēģu un vecnorvēģu valodas, bet smerdeļiem jau to grūti saprast.

  14. Krievu valodu lietojošie cilvēki ĻOTI labi saprot LATVIEŠU valodu un NAV NEPIECIEŠAMĪBA PĀRIET UZ krievu valodu. Varam LABI saprasties, KATRS RUNĀJOT SAVĀ VALODĀ!
    Vienīgi no Maskavas atbraukušie latviešu valodu tiešām nesaprot, tas ir cits jautājums( bija ciemos viesi
    no Maskavas).

    • Ir neceri. Es krieviski neprotu, tā kā būs vien latviski jāmācās. Nevarēs KATRS AR SAVU iztikt, oi nevarēs.

    • То есть по факту, у нас реально двуязычие, верно?! Разве это кому то мешает? Atbildēt

      ?!

      • Latvijas pilsonis krievs Atbildēt

        Man ļoti traucē, ka visu vecumu krievu okupanti čurā liftos – arī grafists.

      • Visdažādāko tautību krieviem ir ļoti talantīgi un jauki cilvēki. Tad kāpēc viņi negūst virsroku pār tiem nekulturāliem neliešiem, kuri izklīduši pasaulē smird. Tādi gaponenkoveidigie, ždanokveidigās mudina tautiešus nerunāt valstu valodās , sacelties pret Baltijas valstīm, kuras nekad nav Krieviju apdraudējušas un okupējušas.

    • Aizvien mazāk cilvēku pāriet uz krievu valodu. Tas priecē.
      Nav nekāda pamatojuma, ja kāds okupants, masveida rusifikācijas rezultātā iebraukušais vai viņu pēctecis nerunā valsts valodā, pāriet uz RU. Var sarunāties EN, FR , DE, kā to jau dara Igaunijā, nepārejot katru reizi uz RU. Un nekas ļauns nenotiek. Vienkārši Igaunija ar to parāda, ka vēl vairāk attālinās no Krievijas ietekmes
      Savstarpējā sapratne, par kuru runā autors, ir grūti sasniedzama starp okupācijas un masveida rusifikācijas rezultātā izveidotām divām kopienām ar atšķirīgiem mērķiem un to sasniegšanas paņēmieniem. Turklāt vēl dzīva kolektīvā atmiņa par okupāciju. Par to, kā okupanti atņēma latviešiem dzīvokļus, ievazāja šeit savas ne- kultūras izpausmes u.c.
      Minētas kategorijas indivīdi lielākoties arī “dzīvo” kremļa informācijas telpā, kas arī rada sapratnes grūtības.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vai pretnoklausīšanās ierīces jums ir?

Mediju vidē sākušās baumas, ka drīzumā varētu nākt atklātībā tā sauktās “pirts sarunas”, kurās esot piedalījušās vairākas nozīmīgas valsts amatpersonas, politiķi un uzņēmēji, viņu vidū arī atstādinātais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, pret kuru sākta kriminālvajāšana, un uzņēmējs Māris Martinsons. Pierīgā pie Božu ezera esošajā atpūtas kompleksā “Taureņi” runāto pirms vairākiem gadiem esot ierakstījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Ļoti iespējams, šie audioieraksti no biroja kaut kad noplūduši un pirms Saeimas vēlēšanām tiek gatavoti publicēšanai.

Vai jums ir bažas, ka novecojusi aparatūra medicīnas iestādēs var apdraudēt veiksmīgu jūsu ārstēšanu?
Draugiem Facebook Twitter Google+