Latvijā
Politika

Māris Zanders: Konfekti neuztaisīsi un pīrādziņu neuzcepsi1


Māris Zanders
Māris Zanders
Foto: Timurs Subhankulovs

Nesen gadījās lasīt tekstu par plaģiātismu zinātniskajās disertācijās Krievijā. Jāsaka, plaģiāta piekopēji neizceļas ar lielām izdomas spējām, toties vienlaikus demonstrē apbrīnojamu nekaunību. Oriģinālās versijas “suņi” plaģiātā mainās uz “cilvēki”, “Krievija” uz “Tadžikistānu” un – apstulbinošākais gadījums – “tūrisma menedžeri” uz “akušieriem”.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas publiskajā telpā dzēlīgi vai ar sašutumu tiek apspriesta dažu politisku grupu pārdēvēšanās par “Jauno saskaņu” un “Atmodu”. Var, protams, teikt, ka tā ir vēlētāju maldināšana, polittehnoloģisks paņēmiens, līdzīgs tam, kāds nofiksējams 31. martā plānotajās prezidenta vēlēšanās Ukrainā, kur ar ekspremjeri J. Timošenko sacentīsies vēl kāds J. Timošenko… Vienlaikus ir jāpieņem, ka jēdzienu satura mainīšana un kāda izpratnē kaitniecīga sagrozīšana valodas lietošanā ir neizbēgama.

Proti, uz “Jauno saskaņu” dusmīgajai “Saskaņai” varētu apjautāties, ko tā pati šo gadu laikā ir izdarījusi ar saskaņas jēdzienu Latvijā, savukārt Latvijas, atmodas, vērtību, garīguma utt. jēdzieni ir tik dažādās mutēs viļāti, ka labāk nesākt par to vispār domāt.

Tādēļ saprātīgāk būtu jautāt, vai šāda veida manipulēšana pašiem tās piekopējiem kaut ko dod, un īsā atbilde ir – diez vai.

Mūsdienu politikā, šķiet, svarīgāks par politiskās grupas nosaukumu ir personības. Piemēram, šogad Brazīlijas prezidenta amatā stājās Žairs Bolsonaru, kurš kandidēšanas laikā pārstāvēja Sociālliberāļu partiju, lai gan viņa izteikumiem un uzskatiem nav pilnīgi nekāda sakara ar “liberālismu” un arī sadaļa “sociāl-” uz viņu grūti attiecināma. Toties pats politiķis atpazīstams un daļā sabiedrības arī populārs.

Šodienas politikas īpatnība ir tā, ka partiju nosaukumi un tas, kā šīs partijas pašas sevi pozicionē, neko daudz nenozīmē – starp ekonomiskos jautājumos kreisajiem var būt gan antisemīti (britu leiboristu gadījums), gan konservatīvi noskaņotie jautājumos par abortiem vai seksuālajām minoritātēm (“MORENA” Meksikā). Vēlētāji šo situāciju pietiekami labi jūt un vairāk vērtē konkrēto politiķu personības.

Tas, ka balso par “sejām”, var izklausīties kā sen zināmu lietu atkārtošana, tomēr, manuprāt, situācija patiesībā ir diezgan interesanta. Proti, jau krietni ilgu laiku lasīts un dzirdēts, cik nepieciešami būtu politiskās vides kvalitātes uzlabošanai panākt, lai nozīme ir nevis “sejām”, bet partijas ideoloģijai. Ir tāda tēze? Ir. Bet, izrādās, pašvaki sanāk ar šo atvadīšanos no šova par labu idejām un vērtībām. Gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Jautājums ir par iemesliem šādai, atvainojos par pārgudru izrunāšanos, politikas konceptualizācijas neveiksmei.

Ir nācies saskarties ar daudziem politiķiem, tostarp tādiem, kuriem ir ļoti godbijīgas attiecības ar intelektu (t. i., viņi cenšas intelektu netraucēt…). Tomēr kopumā domāju, ka starp politiķiem ir gudri cilvēki, kuriem būtu pa spēkam ideoloģijas formulēšana. Acīmredzot jēdzienu valkāšana un staipīšana politikā ir sasniegusi to līmeni, kad daļa vēlētāju vispār neņem nosaukumus par pilnu, bet savukārt citai daļai jau ir izveidojušies zināmi stereotipi.

Piemēram, politiķis var sausu muti izrunāt, skaidrojot, ka viņš ir liberālis, teiksim, britu 20. gadsimta sākuma izpratnē – vēlētājiem jau ir priekšstats par to, kas ir “liberāļi”. Šī teksta ietvaros nav iespējama sīkāka analīze, bet līdzīgi ir ar “kristīgajām vērtībām”. Ir zināms priekšstats, kāda ir šī jēdziena interpretācija politikā, un es neapskaustu tos politiķus, kuri mēģinātu izstāstīt un pierādīt, ka par šo jēdzienu var būt arī atšķirīga izpratne.

Saistītie raksti

Citiem vārdiem sakot, baidos, ka man personiski simpātiskajai vēlmei mazināt “rasolu” politikā ir jārēķinās, ka jēdzieni pēdējo, teiksim, simt gadu laikā ir tā samocīti, ka tie vairs nav lietojami.

Rezumējot: a) vismaz Latvijas gadījumā manipulēšana ar politisko grupu nosaukumiem vairāk ir izmisuma pazīme; b) politiķiem, kuri nopietni izturas pret savu ideoloģisko piedāvājumu, jāiesaka atsacīties no apzīmējumiem, kas vai nu vēlētāju acīs zaudējuši jēgu, vai apauguši ar stereotipiem.

LA.lv