Latvijā
Sabiedrība

Dalītā īpašuma strupceļš un pašvaldības iedzīs aplokos? “LA” nedēļas apskats 16

LETA, Reuters, ekrānuzņēmums no twitter. Kolāža – la.lv

Nedēļas apskats

Cilvēks. Marks Cukerbergs svīst Kongresā

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Viens no pasaulē  visvairāk aprunātajiem cilvēkiem pagājušajā nedēļā noteikti bija populārā sociālā tīkla “Facebook” radītājs Marks Cukerbergs. Arī Latvijā, kur valodnieki diskutēja par viņa uzvārda izrunu – Cukerbergs vai Zakerbergs… Taču pasauli uztrauc pavisam citi jautājumi – “Facebook” iesaistīts plašajā privāto datu izmantošanas skandālā, un Cukerbergs divas dienas pēc kārtas stājās ASV Kongresa dažādu komiteju priekšā. Atšķirībā no bēdīgi slavenās un bezjēdzīgās mūsu pašu “Oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas ASV valstsvīri miljardieri izprašņāja gari un asi, liekot noprast, ka nesēdēs rokas klēpī salikuši un nenoskatīsies uz uzņēmuma patvaļu datu aizsardzības jomā. Taču daudzi ASV mediji norāda, ka sarunas Cukerbergs beidzis kā uzvarētājs kaut vai tā iemesla dēļ, ka politiķi runājuši par sadarbību ar “Facebook”, nevis par cīņu pret to. Atzinīgi jāvērtē arī pats fakts, ka Cukerbergs nenobijās un atbildēja Kongresa priekšā, pirms tam atvainojoties tiem, kuru dati varētu būt izmantoti bez viņu ziņas, kā arī uzņēmās pilnu vainu datu pienācīgā nesargāšanā. Viņš arī piekritis, ka sociālo tīklu regulēšana ir neizbēgama, runājot, piemēram, par datu aizsardzības uzlabošanu vai politisko reklāmu regulēšanu. Interesanti, ka pirms diviem gadiem Cukerbergs ap savu māju Kalifornijas štata Paloalto pilsētā par 30 miljoniem iegādājās četrus īpašumus. Nevis lai izbūvētu milzu villu, bet lai… uzlabotu savu privātumu. Kā šis skandāls ietekmē Latviju? Jau iepriekš “Facebook” atzinis, ka praktiski visu kompānijas lietotāju dati ir ievainojami, tāpēc nedrīkst pret datu aizsardzību izturēties vieglprātīgi un kā pret kaut ko “mūs neskarošu”.


Izgāšanās. Ministrijai neizdodas pašvaldības sadzīt aplokos

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunājušas, ka pašvaldību sadarbības teritoriju projektam vairs netiks pievienota karte, kurā noteiktas konkrētas robežas.

Ministra Kaspara Gerharda ideja un vairāku gadu pūliņi uzzīmēt karti ar 29 sadarbības teritorijām, kuru robežās pašvaldībām būtu jāsadarbojas, ir izgāzušies. Uz nenoteiktu nākotni pārceļas lielāku novadu veidošana, kas varētu novest pie 16 apriņķu izveidošanas.

Latvijas Pašvaldību savienības pozīcija nemainīgi argumentēta ar pozitīviem faktiem “iz dzīves”: sadarbība starp novadiem izglītībā, veselības aprūpē, civilajā aizsardzībā, kultūrā, būvuzraudzībā kontrolē jau notiek, bet pavisam citās un daudz plašākās teritorijās, nekā ministrija to gribējusi sazīmēt uz kartes.

LPS lielākoties ir ZZS elektorāts un deputātu rezerve, tāpēc šie Nacionālās apvienības centieni politiski bija lemti neveiksmei. “Tā ir bezjēdzīga lieta un ministrs Kaspars Gerhards labi zina, ka Zaļo un zemnieku savienība par to nebalsos,” izteicies ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tas izskaidro arī premjera atturīgo “atbalstu”.

Pretstāve nav bijusi tikai starp Nacionālās apvienības un ZZS pozīcijām. Administratīvi teritoriālā reforma būtu nepilnīga, ja to neturpinātu arī valsts pārvaldē. Valsts iestādēm ir kādas 30 dažādas teritorijas, kurās katra darbojas citādi. Piemēram, Lauku atbalsta dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts zemes dienestam, Valsts policijai u. c. katrai ir atšķirīgs reģionālais tīkls. Pat VARAM pakļautajā Valsts vides dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei ir atšķirīgas teritoriālās struktūrvienības. Nebija ne mazākās gatavības no to puses iesaistīties šai sadarbības teritoriju veidošanas procesā.

Platais ministrs Gerhards tika saspiests starp reālo dzīvi pašvaldībās un ministriju nevēlēšanos kaut ko mainīt jeb starp ZZS no augšas un no apakšas. Ja pēc Saeimas vēlēšanām ZZS ietekme valdībā augs, tad par novadu piespiedu apvienošanu nedzirdēsim vēl četrus gadus.

Prieks. Īsti svētki

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pērn Lāčplēša diena 11. novembrī daudzām ģimenēm bija patiesi piepildīti svētki. No rīta varēja doties uz kādu no norādītajām vietām, lai klātienē satiktu Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, kuri bija sagādājuši aizraujošas atrakcijas bērniem.

Pie bruņutransportieriem kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā pat veidojās nelielas rindas – kurš gan laidīs garām iespēju paložņāt pa tik interesantām mašīnām. Tikmēr pusaudži ar interesi pētīja ieročus un maskēšanās tērpus, bet citi cienājās ar īstām karavīru pusdienām no lauka virtuves. Vakarā – lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem uz Brīvības pieminekli, kas šajā reizē bija īpaši kupli apmeklēts, un, protams, tradicionālā svecīšu dedzināšana 11. novembra krastmalā.

Un tas tikai tāpēc, ka 2017. gadā šī diena veiksmīgi bija “iekritusi” sestdienā, kad cilvēki beidzot varēja izbaudīt svētkus, nevis uz brīdi “pieslēgties” svinēšanai pēc smagās darba dienas. Tāpēc prieks, ka Saeima sākusi diskusiju par to, ka vajadzētu Lāčplēša dienu padarīt par oficiālu brīvdienu. Kā izskatās, tam būs parlamenta vairākuma atbalsts, vienīgi uzņēmēju organizācijām nepatīk. Viņuprāt, svētku Latvijā jau tāpat esot par daudz, vairāk strādāt vajagot, nevis svinēt. Bet varbūt vajadzētu domāt plašāk – vai nav tā, ka pozitīvi noskaņots, patriotisma iedvesmots cilvēks ir labāks strādnieks?

Darījums. Vai no strupceļa atradīs izeju?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēc aptuveni piecus gadus ilgušiem meklējumiem aizvadītajā nedēļā šķita, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā beidzot varētu atrast izeju no strupceļa, kas spiež daudziem dzīvokļu īpašniekiem maksāt neizdevīgu nomu par zemi zem viņu namiem. Šonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā skatīs Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu, kas paredz tiesības un iespēju dzīvokļu īpašniekiem atpirkt  šo zemi, pārtraucot valsts pārvaldes agrāk radīto absurdu. Tas būtu likumīgs pamats darījumiem, kas varbūt beidzot sakārtotu šo jomu.

Bet vai šis likumprojekts tiešām iegūs likuma spēku un vai nākotnē tiks noslēgti zemes pirkuma līgumi, par to tagad ir lielas šaubas, izlasot aizvadītajā nedēļā Satversmes tiesā pasludināto spriedumu. Jau pērn Saeimā tika pieņemti grozījumi likumos, paredzot turpmāko triju gadu laikā pakāpeniski samazināt zemes piespiedu nomas procentus. Taču tiesas ieskatā esot izjaukts līdzsvars starp dzīvokļu un zemes īpašnieku interesēm, tāpēc paredzētais piespiedu nomas apmēra procentuālais samazinājums ir atceļams un nav spēkā no 2019. gada 1. maija. Pēc tiesas sprieduma pasludināšanas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele žurnālistiem tā arī nevarēja paskaidrot, kur rodams šis “līdzsvars”, ja tiesības ir tikai zemes īpašniekiem, bet dzīvokļu īpašniekiem tikai pienākums.

Ja Satversmei neatbilst zemes piespiedu nomas pakāpenisks samazinājums, tad ļoti ticams, ka tiesāšanās turpināsies arī par tagad apspriežamo Dalītā īpašuma likumu, kad tas tiks pieņemts. Zemes īpašniekiem varētu nepatikt vēl vairāk iepriekš noteiktais piespiedu nomas samazinājums.


Joks. Apciemo introvertos!

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Londonas grāmatu tirgū, vienā no lielākajiem un nozīmīgākajiem Eiropas izdevēju un tiesību pārdevēju tikšanās vietām, lielākoties valda steiga, aizņemtība un nopietnība. Tas ir pasākums, kuru pamatā apmeklē uzvalkos un lietišķos kostīmos tērpti ļaudis. Pat rakstnieki – un viņus grūti turēt aizdomās par pārmērīgu lietišķumu – šeit iegūst uzņēmēju auru. Iespējams, tieši nedaudz vieglprātības bija tas, kas Londonas grāmatu tirgum nepieciešams, un to piedāvāja Latvijas stenda satura veidotāji, vienu no plašās “Olympia Hall” tualetēm papildinot ar Reiņa Pētersona mākslas darbu. Precīzāk sakot, diviem – vienu sieviešu, vienu – vīriešu tualetei. Tajā ieejot un aizverot kabīnes durvis, pretī vērās atvieglota sievietes vai neizpratnes pilna vīrieša seja ar parakstu: “Nāciet un sastopiet introvertus cilvēkus, kuri cieš stendā 5F127”, proti, Latvijas stendā.

Kampaņa “#IamIntrovert” saņēmusi daudzas atzinīgas atsauksmes, tirgus apmeklētāji labprāt izmantoja iespēju noteikt savu introverta tipu un uzlaikot introverta mētelīti Latvijas stendā, taču ideja izrotāt tualetes ar “introverto latviešu” tēlu neapšaubāmi ir akcijas līdz šim neparastākais aspekts.

Autori: Raivis Šveicars, Zigfrīds Dzedulis, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Linda Kusiņa-Šulce

LA.lv