Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. maijs, 2015
Drukāt

Mārrutks un tauksakne – nezāles (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mārrutki

“Kā apstrādātā aramzemē tikt vaļā no tauksaknes un mārrutkiem? Jo vairāk kopj zemi, jo tie labāk aug”. VELTA VIĻUMA

– Apstrādājot augsni, mārrutka saknītes tiek sadalītas mazos gabaliņos. No tiem izaug jauni stādi, tāpēc zeme tiek stipri piesārņota. Tauksakne izplatās ar sēklām un dažviet var kļūt par nevēlamu, audzelīgu nezāli, – skaidro VAAD Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.

Visefektīvāk abas nezāles var apkarot, laukā vienu gadu uzturot melno papuvi. Aramzemi neapsēj, bet regulāri (parasti reizi divās nedēļās) kultivē vai frēzē atkarībā no laika apstākļiem. Sausā, saulainā laikā nezāles aug lēnāk, turpretī mitros un siltos apstākļos – straujāk, tāpēc ar kultivatoru jāapstrādā biežāk, tiklīdz parādās nezāles. Ja konkrēto platību visu laiku uztur melnu, nezāles iespējams iznīdēt gada laikā.

Cits variants – platībā, kur auguši mārrutki, der iestādīt kartupeļus. Tos ravējot un rušinot, var traucēt mārrutku attīstību, bet kultūraugiem nodrošināt gaisa klātbūtni augsnē.

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Tauksakne

Var mēģināt nezāles apkarot ar glifosātu saturošiem preparātiem, tomēr, visticamāk, ar vienu reizi nepietiks. Vajadzīgi vairāki smidzinājumi ar herbicīdiem, bet glifosātus nezāļu iznīdēšanai atļauts lietot tikai vienreiz sezonā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Mārrutki ir jārok un jārīvē… Un jo vecāks mārrutks, jo labāk. Citādi tagad veikalā vai tirgū nopērc burciņu, un varī leksēt mārrutku ar zupas karoti. Nekāda stipruma. Sievas vecāmāte taisīja labus mārrutkus no daudzus gadus augušām saknēm, vo, tā bija manta… Paņēmi uz mazu piciņu uz tējkarotes gala, apēdi, un pēc tam vēl pus stundu bija sajūta kā ar cirvi pa pieri būtu dabūjis.

    • Tieši tā,es arī pati rīvēju un ,,gatavoju” tos garšīgos ,traki stipros mārrutkus,iznāk labi.Tikai 1 reizi nopirku veikalā un pateicu sev tā, nekad vairs otreiz,tiem veikala tač’ nav ne garšas ,ne stipruma.
      Mums paveicās,nejauši uzgājām pamestu lauku ,kur auga mārrutki,tā nu katru gadu tur braucam,sarokam un gatavojam un ēdam ar baudu,vienam otram arī uzdāvinām kādu burciņu ,prieks pašiem un saņēmējam.

Draugiem Facebook Twitter Google+