Kultūra
Literatūra

Mārtiņš Brauns, “Saule. Mārtiņš. Daugava” 16

“Upe tuviem un tāliem”, 223 lpp.

“Nezinu, kas no manas mūzikas skanēs pēc manis. Varbūt kautkas kādu laiku skanēs, bet domāju, ka tādu mūžības gabalu man nav. Pēc loģiskās likumsakarības ķēdītes viss izdarītais neatgriezeniski iet izplatībā un dod savas sekas. To nevar apturēt. Labie darbi un sliktie – viņi ir neapturami. Vienīgā cerība tev kā avotam, kas pasaulē radījis kaut ko negatīvu, ir uz Jēzu Kristu jeb mīlestību, ja nu ir. Ja nav, tad mums glābiņa vispār nav,” saka autobiogrāfijas autors.

LA.lv