Mobilā versija
Brīdinājums +11.8°C
Agris, Agrita
Svētdiena, 24. septembris, 2017
13. jūlijs, 2017
Drukāt

Mārtiņš Lode: Tieši ģenerālprokurors vainojams KNAB novājināšanā (8)

Karīnas Miezājas fotoKarīnas Miezājas foto

Mārtiņš Lode trīspadsmit gadus nostrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, bija operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša vietnieks un vistiešāk saistīts ar pierādījumu vākšanu oligarhu lietā. Kāds ir viņa skatījums uz sabiedrības un politiķu reakciju pēc daudz apspriestajām oligarhu sarunām?

Mārtiņš Lode nesaista prokurora atkāpšanās jautājumu ar oligarhu lietu tiešā veidā, taču uzsver, ka oligarhu lieta pamatoti veicinājusi nepieciešamību pavērtēt ģenerālprokurora darbu, jo tieši ģenerālprokurors vainojams KNAB novājināšanā. “Pat tik tālu, ka operatīvo izstrāžu nodaļā patlaban trūkst darbinieku, kas spējīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, tad jāatzīst, ka viņš to ir lielā mērā veicinājis. Aizstāvot tiesisko nihilistu Streļčenoku, apvainojot operatīvos darbiniekus, nereaģējot pret apvainojumiem, kas tika veltīti operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurašam un korupcijas apkarošanas bloka vadītājai Strīķei, jā, uzskatu, ka ģenerālprokuroram ir jāatkāpjas,” intervijā “Latvijas Avīzei” teica Lode.

Mārtiņš Lode piebilst, ka ģenerālprokurors ne reizi vien ir publiski zākājis KNAB operatīvo darbu, pielīdzinājis iestādes darbiniekus noziedzniekiem un pārmetis, ka tie strādājot ar noziedzīgām metodēm. Un tieši Kalnmeiers oligarhu lietas lietvedības termiņu pagarināja uz pāris nedēļām ar aizliegumu turpināt veikt operatīvās darbības.

Tomēr Mārtiņš Lode uzskata arī, ka jānoskaidro, kā tikušas nopludinātas “Rīdzenē” ierakstītās sarunas: “Jā, no valsts drošības interešu viedokļa ir jānoskaidro, kāpēc tās ir noplūdinātas. Pasaulē tā notiek, ka kāds, kuram ir pieejama informācija, uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības to zināt. Ar visu to, ka informācijai bijis aizsardzības statuss, tiesa var nonākt pie secinājuma, ka sabiedrības intereses šajā gadījumā bijušas augstākas par nepieciešamību sargāt šo informāciju. Sabiedrībai ir tiesības uzzināt, bet valstij ir pienākums informāciju aizsargāt.”

Māras Libekas sarunu ar Mārtiņu Lodi lasiet 13. jūlija “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Trīspadsmit gadus martiņam bija izdevīgi klusēt un neizteikties par prokuroru?

  2. Ko tad visi šie jurīši un martiņi klusēja, kad KNABā strādāja? Bija izdevīgi klusēt?

  3. = Pasaulē tā notiek, ka kāds, kuram ir pieejama informācija, uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības to zināt. Ar visu to, ka informācijai bijis aizsardzības statuss, tiesa var nonākt pie secinājuma, ka sabiedrības intereses šajā gadījumā bijušas augstākas par nepieciešamību sargāt šo informāciju. =
    Ja valsts varas orgāni necenšas šo ļaunumu iznīcināt un pat piesedz – tad tikai ļaunuma publiskošana dod skaidrību, kas un kā darbojas – amata vīru izraudzīšana pēc Jūrmalgeitas principa un vel un vel + kas un kā to cenšas piesegt…
    Slepenība ir varas monopols savu ļauno darījumu bīdīšanai. Tas pat armijā – to rotaļu lāpstiņu iepirkšana – te nav runa par patiesiem militāriem noslēpumiem.

  4. Vai nelikumīgi iegūta informācija pat par sevi ir likumīga?

Policistus bruņos ar jaunām vara svilpēm (1)Policisti drīzumā tiks pie jaunām svilpēm, kā arī saņems jaunus satiksmes regulētāja zižļus. Kā liecina izsludinātais iepirkums, Valsts policija par to ir gatava maksāt līdz 11 983 eiro.
Draugiem Facebook Twitter Google+