Karīnas Miezājas foto

Mārtiņš Lode: Tieši ģenerālprokurors vainojams KNAB novājināšanā 7

Mārtiņš Lode trīspadsmit gadus nostrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, bija operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša vietnieks un vistiešāk saistīts ar pierādījumu vākšanu oligarhu lietā. Kāds ir viņa skatījums uz sabiedrības un politiķu reakciju pēc daudz apspriestajām oligarhu sarunām?

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Mārtiņš Lode nesaista prokurora atkāpšanās jautājumu ar oligarhu lietu tiešā veidā, taču uzsver, ka oligarhu lieta pamatoti veicinājusi nepieciešamību pavērtēt ģenerālprokurora darbu, jo tieši ģenerālprokurors vainojams KNAB novājināšanā. “Pat tik tālu, ka operatīvo izstrāžu nodaļā patlaban trūkst darbinieku, kas spējīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, tad jāatzīst, ka viņš to ir lielā mērā veicinājis. Aizstāvot tiesisko nihilistu Streļčenoku, apvainojot operatīvos darbiniekus, nereaģējot pret apvainojumiem, kas tika veltīti operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurašam un korupcijas apkarošanas bloka vadītājai Strīķei, jā, uzskatu, ka ģenerālprokuroram ir jāatkāpjas,” intervijā “Latvijas Avīzei” teica Lode.

Mārtiņš Lode piebilst, ka ģenerālprokurors ne reizi vien ir publiski zākājis KNAB operatīvo darbu, pielīdzinājis iestādes darbiniekus noziedzniekiem un pārmetis, ka tie strādājot ar noziedzīgām metodēm. Un tieši Kalnmeiers oligarhu lietas lietvedības termiņu pagarināja uz pāris nedēļām ar aizliegumu turpināt veikt operatīvās darbības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr Mārtiņš Lode uzskata arī, ka jānoskaidro, kā tikušas nopludinātas “Rīdzenē” ierakstītās sarunas: “Jā, no valsts drošības interešu viedokļa ir jānoskaidro, kāpēc tās ir noplūdinātas. Pasaulē tā notiek, ka kāds, kuram ir pieejama informācija, uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības to zināt. Ar visu to, ka informācijai bijis aizsardzības statuss, tiesa var nonākt pie secinājuma, ka sabiedrības intereses šajā gadījumā bijušas augstākas par nepieciešamību sargāt šo informāciju. Sabiedrībai ir tiesības uzzināt, bet valstij ir pienākums informāciju aizsargāt.”

Māras Libekas sarunu ar Mārtiņu Lodi lasiet 13. jūlija “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.